Paplašinātā meklēšana
Meklējam sengr..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (136):
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts.
- hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā.
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- masageti Ciltis, kas, pēc sengrieķu autoru ziņām, dzīvoja Aizkaspijā un Piearālā; to etniskā izcelsme nav noskaidrota.
- dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
- giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli.
- ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
- Tartaros Dziļākais Pazemes (Pekles) bezdibenis sengrieķu mitoloģijā.
- pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem).
- archimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās.
- arhimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās.
- eksarhs Galvenais priesteris sengrieķu templī.
- protagonists Galvenās lomas izpildītājs sengrieķu traģēdijās; galvenais izpildītājs, galvenais dalībnieks.
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
- abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava.
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
- ģitārlira Ģitāras paveids ar sengrieķu lirai līdzīgu korpusu.
- doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati.
- orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu.
- klasiskā izglītība izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
- Olimps Kalns šajā masīvā, kurā pēc sengrieķu reliģiskajiem priekšstatiem mājoja dievi.
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā.
- joniešu orderis kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
- Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā.
- Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats.
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
- partēnijas Melikas žanrs sengrieķu dzejā - jaunu meiteņu dziesmas, paredzētas izpildījumam korī.
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- deiteragonists Otrais aktieris; sengrieķu traģēdijā aktieris, kas netēlo galveno lomu.
- eksostra Pārbīdāma dekorācija sengrieķu teātrī.
- ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku; pārnestā nozīmē - mānīga rīcība, kas maskēta ar labdarību.
- empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
- ambrosija Pēc sengrieķu ticējumiem dievu ēdiens, kas dod mūžīgu jaunību un nemirstību.
- Larisa pilsēta Grieķijā ("Λάρισα"), Tesālijas perifērijas administratīvais centrs, Pinjas krastos, 162600 iedzīvotāju (2011. g.), VI gs. p. m. ē. - sengrieķu lielākā pilsēta.
- eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons.
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza.
- pānflauta Pūšaminstruments, kas veidots no vairākām kopā sastiprinātām stabulēm; nosaukums radies no sengrieķu dieva Pāna, kas it kā spēlējis šādu instrumentu.
- pseidoklasicisms Rakstniecības virziens 17. un 18. gs. Eiropā, kas par paraugu un priekšzīmi izmantoja tikai sengrieķu un senromiešu rakstniecību.
- gnosticisms Reliģiski filozofiskas mācības (1.-3. gs.), kurās bija apvienoti kristietības, austrumtautu reliģiju un sengrieķu filozofijas elementi.
- fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi).
- Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
- kamēnas Romiešu mitoloģijā - dievietes, zinātņu un mākslu aizbildnes; sengrieķu mitoloģijā - tām atbilst mūzas.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists).
- Orks Romiešu mitoloģijā pazemes un nāves dievs, atbilst sengrieķu Aīdam.
- Termins romiešu un sengrieķu mitoloģijā - dievs, robežu un kupicu sargātājs.
- adonijs Saīsināta daktiliskā diametra vārsma sengrieķu dzejā, metriskā shēma: - v v - v.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- Itaka Sala Jonijas jūras austrumu daļā, Jonijas salu grupā; sengrieķu mitoloģijā - Odiseja dzimtene un viņa valsts.
- sapfiskā Sapfiskā strofa - sengrieķu dzejnieces Sapfo (Sapfojas) izveidota četrrindu panta forma; sastāv no trim 11 zilbju rindām un vienas 5 zilbju rindas.
- satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- Troja Sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos; pazīstama pēc sengrieķu eposa par Trojas karu.
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- arhaika Senākais posms mākslas vai kultūras attīstībā; visbiežāk - sengrieķu mākslā 7.-6. gadsimtā p. m. ē.
- hellēņi sengrieķi
- joniskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs kolonnu vieglums un ornamentu smalkums.
- doriskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs spēks, vienkāršība.
- lohags sengrieķu armijas taktiskās vienības loha (~150 vīru) komandieris.
- ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši).
- jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai.
- Sapfo strofa sengrieķu dzejnieces Sapfo izveidota četrrindu panta forma; sastāv no trim 11 zilbju rindām un vienas 5 zilbju rindas.
- neopitagorisms sengrieķu filozofijas virziens, kas turpināja pitagorisma mācību; pastāvēja no 1. gs. p. m. ē. līdz 3. gs. m. ē.
- Deimoss sengrieķu mitoloģijā - Areja un Afrodītes dēls.
- haoss sengrieķu mitoloģijā — tumšs, dziļš bezdibenis; bezgalīga pirmatnējā masa, no kuras cēlies viss, kas eksistē pasaulē.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet.
- klasiskās valodas sengrieķu un latīņu valoda.
- grēcists Sengrieķu valodas vai sengrieķu kultūras pētnieks.
- Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- Proserpina Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieve, pazemes valdniece (sengrieķiem - Persefme).
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
- fūrija Sevišķi atriebīgi gari sengrieķu mitoloģijā.
- obolos Sīks sengrieķu naudas gabals, kādus drachmē saturējusi pavisam 6.
- baptistērijs Silta ūdens baseins sengrieķu pirtīs; romiešiem - telpa peldēm.
- Apells Slavenākais sengrieķu gleznotājs (4. gs. p.m.ē.), bija Maķedonijas valdnieku galma gleznotājs.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu.
- Uliss Tā romieši dēvēja sengrieķu mitoloģisko varoni Odiseju.
- politonisks Tāds, kam raksturīgs politonisms (piem., sengrieķu, serbu, ķīniešu, japāņu valoda).
- antoloģisks Tāds, kas sarakstīts sengrieķu liriskās dzejas garā.
- periplūs Tehnisks apzīmējums sengrieķu ģeogrāfijas zinātnē jūru piekrastu un salu aprakstiem.
- antistrofa Teksta daļa sengrieķu dramatiskajos koros.
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
- tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3).
- Trimpus Vācu ieviests, bet nekad nebijis senlatviešu dievs, kam atbilstu sengrieķu Bakhs.
- arhonti Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona sengrieķu polisās.
- Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki.
- aiolieši Viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu.
- Megaira Viena no erīnijām sengrieķu mitoloģijā, naida un atriebības iemiesojums.
- eolieši Viena no galvenām sengrieķu ciltīm, kas pēc teikas nostāsta cēlusies no Deukaliona dēla Eola (Aiola).
- Kiprīda Viens no sengrieķu dievietes Afrodītes vārdiem, kas cēlies no Kipras salas nosaukuma, jo tur Afrodīte pēc dzimšanas esot izkāpusi no jūras putām.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
- teatrons Vieta skatītājiem sengrieķu teātrī, kas puslokā ieskāva orhestru - apaļu laukumu, uz kura notika izrāde.
- kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas.
- Eiropa Zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sengr..