Paplašinātā meklēšana
Meklējam sela.
Atrasts vārdos (49):
- sela:1
- selah:1
- Asela:1
- Psela:1
- Aksela:1
- Amsela:1
- Eisela:1
- Ērsela:1
- Hasela:1
- Kesela:1
- Sesela:1
- Hunsela:1
- Kursela:1
- Teksela:1
- Meselau:1
- veselai:1
- seladons:1
- selagīns:1
- selahija:1
- selahiji:1
- selakavi:1
- selauris:1
- Belasela:1
- Hārtsela:1
- Rūselare:1
- veselais:1
- Veselava:1
- selamliks:1
- Kaselaide:1
- Keselaida:1
- ķīselaiņš:1
- seladonīts:1
- selafobija:1
- Overeisela:1
- Veselauska:1
- selaginella:2
- selaginella:1
- selatosomus:1
- Karamirsela:1
- Vilēreksela:1
- pselaphidae:1
- veselavieši:1
- apselafēzija:1
- veselauskieši:1
- selachiiformes:1
- selaginellales:1
- hipopselafēzija:1
- hipopselaftēzija:1
- Versela-Vildjēlekāna:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (242):
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
- sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas
- apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā
- Dedemsvārta apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Genemeidena apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Denburga apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandē, Tekselas salā
- tacet Apzīmējums lielākai pauzei ansamblī, arī veselas daļas (numura) izlaišana.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas.
- izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt.
- demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem.
- atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai
- holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
- Selaginella apoda bezkāju selaginella
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
- turēties (arī būt) pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību
- būt uz kājām Būt veselam; būt atspirgušam (no slimības).
- cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā.
- ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās.
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
- algebriska daļa daļveida izteiksme, kuras skaitītājs un saucējs ir veselas algebriskas izteiksmes
- apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1.
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
- sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts desmit etalonprogrammu (etalonuzdevumu) komplekts, kas izveidots, lai pārbaudītu datora vai datoru sistēmas veiktspēju risināt uzdevumus ar veselajiem skaitļiem (_SPEC int_) un skaitļiem ar peldošo komatu (_SPECfp_)
- diaita Diēta, kvantitatīvi un kvalitatīvi pareizs barošanas veids, atkarībā no slima vai vesela organisma vajadzībām un īpatnībām.
- muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
- gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu).
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- Vīdens ezers Nīderlandē, Overeiselas provinces ziemeļu daļā
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā
- linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
- kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums.
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu
- nesaslimšana iespēja palikt veselam
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
- pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās.
- Marsdīps jūras šaurums Ziemeļjūrā, starp Tekselas salu un Nīderlandes kontinentālo daļu
- sākšana kāda vesela, vēl neizmantota kopuma pirmās sastāvdaļas lietošana
- etoloģija Kādas personas rakstura vai veselas tautas ieradumu un tikumu apraksts.
- veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas.
- dzīšana kļūšana veselam (par ievainotu ķermeņa daļu)
- dzīšana kļūšana veselam, veidojot jaunus audus bojāto audu vietā, piepildot ar audiem (par brūci)
- sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
- ieslimt Kļūt neveselam, slimam.
- atspirgties Kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus.
- atlabt Kļūt veselākam, veselam; atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
- aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- atsaieties Kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību).
- izlabēties Kļūt veselam, izveseļoties.
- aptērpt Kļūt veselam, sadzīt.
- dikt Kļūt veselam, spēcīgam.
- dzīt kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā, piepildīties ar audiem (par brūci)
- salabēties Kļūt veselam, veselākam; izārstēties.
- salaboties Kļūt veselam, veselākam; izārstēties.
- izlaboties Kļūt veselam; izveseļoties.
- sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- Selaginella kraussiana Krausa selaginella.
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
- Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
- veselā daļa lielākais veselais skaitlis, kas nepārsniedz doto reālo skaitli a; apzīmē [a].
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- summārijs Lietu, faktu kopība, kas pieder pie kā vesela.
- lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- Selaginella martensii Martensa selaginella.
- hromatiskā gamma melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros); skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi)
- mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu)
- semibrevis Mūzikas skaņu apzīmēšamas mensurālā notācijā tāda skaņa, kas atbilst veselai notij vēlākajā nošu pierakstā.
- guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus.
- saģeibt Neveselam kļūt.
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs
- apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu).
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- trīsdesmitotrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- uzmācības Obsesijas - domas, atmiņas, bailes, tieksmes, šaubas, kas rodas slimam (dažreiz arī veselam) cilvēkam pret paša gribu.
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
- Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli; pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
- labēties Pakāpeniski kļūt veselam; veseļoties.
- divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
- madreporīts Pārkajķojusies madrepora, kas siltās jūrās iztaisa veselas salas.
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
- astotdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai.
- Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
- Rūselare pilsēta Beļģijā (fr. _Roulers_, nl., vācu _Roeselare_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 58800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Asela pilsēta Etiopijā (_Āsela_), Oromijas kililā
- Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deventera pilsēta Nīderlandē (_Deventer_), Overeiselas provincē, osta Eiselas krastos, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Enshede pilsēta Nīderlandē (_Enschede_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hāksbergena pilsēta Nīderlandē (_Haaksbergen_), Overeiselas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hardenberga pilsēta Nīderlandē (_Hardenberg_), Overeiselas provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haselta pilsēta Nīderlandē (_Hasselt_), Overeiselas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Overeiselas provincē, 81000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampena pilsēta Nīderlandē (_Kampen_), Overeiselas provincē, 51300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neiverdāle pilsēta Nīderlandē (_Nijverdal_), Overeiselas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oldenzāle pilsēta Nīderlandē (_Oldenzaal_), Overeiselas provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omena pilsēta Nīderlandē (_Ommen_), Overeiselas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rālte pilsēta Nīderlandē (_Raalte_), Overeiselas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reisena pilsēta Nīderlandē (_Rijssen_), Overeiselas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stēnveika pilsēta Nīderlandē (_Steenwijk_), Overeiselas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vīrdena pilsēta Nīderlandē (_Wierden_), Overeiselas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zvolle pilsēta Nīderlandē (_Zwolle_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albergena Pilsēta Nīderlandē ("Albergen"), Overeiselas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blokzeila Pilsēta Nīderlandē ("Blokzijl"), Overeiselas provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borne Pilsēta Nīderlandē ("Borne"), Overeiselas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalfsena Pilsēta Nīderlandē ("Dalfsen"), Overeiselas provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deldena Pilsēta Nīderlandē ("Delden"), Overeiselas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denekampa Pilsēta Nīderlandē ("Denekamp"), Overeiselas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīpenheima Pilsēta Nīderlandē ("Diepenheim"), Overeiselas provincē, 2640 iedzīvotāju (2014. g.).
- Genemīdene Pilsēta Nīderlandē ("Genemuiden"), Overeiselas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gora Pilsēta Nīderlandē ("Goor"), Overeiselas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harbrinkhūka Pilsēta Nīderlandē ("Harbrinkhoek"), Overeiselas provincē, 1540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helendorna Pilsēta Nīderlandē ("Hellendoorn"), Overeiselas provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hengevelde Pilsēta Nīderlandē ("Hengevelde"), Overeiselas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langevēna Pilsēta Nīderlandē ("Langeveen"), Overeiselas provincē, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losera Pilsēta Nīderlandē ("Losser"), Overeiselas provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvleisena Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwleusen"), Overeiselas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otmarsuma Pilsēta Nīderlandē ("Ootmarsum"), Overeiselas provincē, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosuma Pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Overeiselas provincē, 2360 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staphorsta Pilsēta Nīderlandē ("Staphorst"), Overeiselas provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tibergena Pilsēta Nīderlandē ("Tubbergen"), Overeiselas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volenhove Pilsēta Nīderlandē ("Vollenhove"), Overeiselas provincē, 4120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vrīzenvēna Pilsēta Nīderlandē ("Vriezenveen"), Overeiselas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zvārluīsa Pilsēta Nīderlandē ("Zwartsluis"), Overeiselas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atmelo pilsēta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Karalienes Modas Zeme plaša teritorija Antarktīdā (norv. val. “Dronning Maud Land”), atrodas starp 20. rietumu garuma grādu un 45. austrumu garuma grādu, piekrasti apskalo Lazareva, Rīsela-Larsena un Kosmonautu jūra, ledus biezums >3500 m
- masas skaitlis protonu un neitronu kopskaits atoma kodolā, kas ir elementa atommasai tuvākais veselais skaitlis, to raksta pie ķīmiskā simbola augšā pa kreisi
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas psihisko parādību pētīšanā prasa ievērot veseluma principu; psihiskos procesus tas aplūko nevis kā elementu asociācijas, bet gan kā veselas struktūras (geštaltus), kas nav vienkārša elementu summa.
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlēs).
- pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
- taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem.
- Phlomis russeliana Rasela flome.
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte.
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
- demarkācijas līnija robeža starp veselajiem un atmirušajiem audiem, piemēram, gangrēnas gadījumā
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2)).
- Herma sala Gērnsijā, austrumos no Gērnsijas salas, starp Litlrusela un Bigrusela jūras šaurumu
- Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
- Breku sala Normandijas salās, Gērnsijā, Bigrusela šauruma austrumos, blakus Sarkas salai
- Džetū sala Normandijas salās, Gērnsijā, Litlrusela austrumu pusē
- Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
- sakrevēt Saslimt, kļūt neveselam.
- daudzkāršotājs Savienojumā "frekvences daudzkāršotājs" - ierīce, kas pārveido dotās frekvences svārstības svārstībās ar vesela skaitļa reizes lielāku frekvenci.
- daudzkāršotājs Savienojumā "sprieguma daudzkāršotājs" - ierīce, kas palielina spriegumu vesela skaitļa reizes.
- saviešu Saviešu zāle - apdziras ("Lycopodium selago").
- saviežu Saviežu zāle - apdziras ("Lycopodium selago").
- bezkāju selaginella selaginellu suga ("Selaginella apoda")
- Krausa selaginella selaginellu suga ("Selaginella kraussiana")
- zvīņlapu selaginella selaginellu suga ("Selaginella lepidophylla")
- Martensa selaginella selaginellu suga ("Selaginella martensii")
- sinekdocha Sinekdoha - metonīmijas paveids rakstu mākslā, minot daļu vesela vietā vai otrādi.
- jaukts skaitlis skaitlis, kas sastāv no vesela skaitļa un daļskaitļa
- starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir.
- dermatoautoplastika Slimnieka paša ādas pārstādīšana no veselas vietas uz slimo.
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā.
- zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases.
- zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases.
- katsura Šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū.
- aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas
- tipveida tehnoloģiskais process tehnoloģiskais process, kurā tehnoloģisko operāciju un pāreju lielākās daļas saturs un izpildes secība ir kopīga veselai ražojumu grupai ar kopīgām konstruktīvi tehnoloģiskām pazīmēm
- skripšķis traukam ielūzis robs; no kā vesela nosists gabals
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Shipbēka Upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
- Vehta upe Nīderlandē, izteka Vācijā, Lejassaksijas rietumos, Eiselas labā krasta pieteka
- Pena Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka.
- Gruņa Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Horola Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Berkela Upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka.
- goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību.
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
- ģenerālabats Vairāku abatiju savienību (kongregācijas) vai pat vesela mūku ordeņa priekšnieks.
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem
- arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru".
- restitūcija Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas.
- jada Vesela rinda tīklu, kā tos kopā izmet jūrā.
- dalāmība Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
- bon sens veselais saprāts
- common sense veselais saprāts
- Wesselshof Veselavas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veselavas pagastā.
- kārlēnieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlēni" iedzīvotāji.
- Veselavas muiža Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
- Veselauska Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
- veselauskieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" jeb "Veselauska" iedzīvotāji.
- veselavieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" jeb "Veselauska" iedzīvotāji.
- Veselovskaja Veselavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wesselshof Veselavas pagasta bijušais nosaukums.
- variolācija Vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšana veselam cilvēkam, lai to imunizētu.
- psīchika Viena cilvēka vai veselas tautas gara darbības parādību kopums.
- puse viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais
- lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
- Autluks virsotne Kanādā (_Outlook Peak_), Karalienes Elizabetes salu Aksela Heiberga salā, augstums - 2210 m
- Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā.
- zavišķi Zavišķu zāles - staipekņu ģints suga ("Lycopodium selago).
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti.
- galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris.
- submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne.
- starjaudas klases zvaigžņu iedalījums pēc to starjaudas un atrašanās vietas Hercšprunga–Rasela diagrammā
- Selaginella lepidophylla zvīņlapu selaginella
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sela.