Paplašinātā meklēšana
Meklējam ritums.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- Alekšupītes ūdenskritums
- Anhela ūdenskritums
- Basaseačikas ūdenskritums
- Bojomas ūdenskritums
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums
- Daudas ūdenskritums
- Gersopas ūdenskritums
- Gesporas ūdenskritums
- Gīsbahas ūdenskritums
- Grūbes ūdenskritums
- Imatras ūdenskritums
- Jegalas ūdenskritums
- Josemitu ūdenskritums
- Kabaregas ūdenskritums
- Kajetura ūdenskritums
- Kaveri ūdenskritums
- Keilas ūdenskritums
- Kivača ūdenskritums
- Kona ūdenskritums
- Krimles ūdenskritums
- Kukenanas ūdenskritums
- Mērčisona ūdenskritums
- Niagāras ūdenskritums
- Pauluafonsu ūdenskritums
- relatīvais kritums
- Saterlendas ūdenskritums
- spiediena kritums
- sprieguma kritums līnijā
- Štaubahas ūdenskritums
- strāvas kritums
- Tugelas ūdenskritums
- upes kritums
- Vecdreļļu ūdenskritums
- Veģu ūdenskritums
- Viktorijas ūdenskritums
Atrasts skaidrojumos (400):
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstes, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļums - 1342 m, eju garums 52,7 km, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
- filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi
- Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
- Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
- Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- kritumiņš dem. --> kritums
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
- Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona
- Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
- Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
- Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
- Bruzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
- Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
- Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
- Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa
- Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.)
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
- čarvāns Gruzis, atkritums, pabira
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- baļķu tekne hidrotehniska ierīce vaļēju baļķu pludināšanai caur aizsprostu, ja ūdenskritums augstāks par 1 m
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
- Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā
- Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
- zāģspriegums Impulsspriegums, kam ir proporcionāli laikam mainīgs (lineārs) kāpums un īslaicīgs kritums
- Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m
- Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava
- Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
- Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
- Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m
- Mērčisona ūdenskritums Kabaregas ūdenskritums Ugandā
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
- Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
- Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma
- Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m)
- rumba krāce, neliels ūdenskritums
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
- kristums Krišana, kritums, lejupslīde
- kritins Kritums
- Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu
- Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
- Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija
- Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm
- Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle
- Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m
- Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera
- Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi
- laika rats laika ritums, plūsma
- laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
- Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka
- Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
- Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera
- Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
- Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
- Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
- Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
- Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe
- gāzne liels ūdens vilnis, paisuma vilnis; ūdenskritums
- katarakts liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas un Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
- Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
- Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
- Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m
- šukulis Malkas atkritums, kas mētājas apkārt
- Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
- Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m
- Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
- Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
- Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
- Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte
- Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe
- Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
- Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
- Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
- Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe
- dzīves rats mūža ritums, dzīves gaita
- mūža rats mūža ritums, dzīves gaita
- Česona nacionālais parks nacionālais parks Taizemē, Lampānas provinces ziemeļrietumos; alas, ūdenskritums un karstie avoti
- krācis neliels ūdenskritums upē vai grāvī
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
- gāza Nogāze, kritums
- Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā)
- Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce
- Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele
- Ranka Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagastā, garums - 21 km, kritums - 27 m
- Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
- Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m
- Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre
- Basaseačikas ūdenskritums otrs augstākais ūdenskritums Meksikā, atrodas Meksikas ziemeļrietumos, Čivavas štatā, augstums - 246 m
- Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
- mirdzizlāde Patstāvīgās elektriskās gāzizlādes veids, kam raksturīgs relatīvi mazs strāvas blīvums un liels potenciāla katodkritums
- Paulu Paulu Afonsu ūdenskritums - Pauluafonsu ūdenskritums Brazīlijā
- Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive
- Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
- Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
- Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda
- Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova
- katarakta Plašs ūdenskritums
- Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
- Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm
- Vaive Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 18 km, kritums - 102 m
- Raunis Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 22 km, kritums - \~170 m; Rauna; Rauņupe
- Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
- gultnes slīpums relatīvais kritums
- Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera
- Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka
- Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora
- Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m
- gaita ritums (laikam)
- gaita ritums (mūžam, tā posmam)
- Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
- Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
- pulkstenis skrien saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
- Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes
- confusio Sakritums, saistību izbeigšanās veids, kreditora un parādnieka apvienošanās vienā personā
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
- Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
- Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā
- Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme
- Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine
- Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts
- Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m
- Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
- Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
- Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe
- Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe
- Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- skrauja stāvs, nobrucis krasts; stāva vieta, kritums
- Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
- Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim)
- Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija)
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
- Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem
- Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem
- Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
- Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m)
- Šošonu Šošonu ūdenskritums, atrodas ASV, Sneikas upē, augstums - 65 m
- pārlaicīgs tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums
- Alokste Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, augštece Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 44 km, kritums - 73 m, iztek no Tīdu ezera Bandavas paugurainē, ietek Tebrā pie Apriķiem
- Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m
- Skujaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, augštece Bēnes pagastā, šķērso arī Penkules pagasta austrumu malu, garums - 32 km, kritums - 58 m; Skujene
- Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene
- Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe
- Dūkšupe Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Daukšupe; Dukšupe
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
- Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate
- grūba Ūdens kritums
- grūbe Ūdens kritums
- Bojomas ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus
- dardaks Ūdenskritums
- gātis Ūdenskritums
- gāza Ūdenskritums
- gāžas Ūdenskritums
- krāces Ūdenskritums
- ķērča Ūdenskritums
- ūdensgāza Ūdenskritums
- Amerikanfolsa ūdenskritums ASV (_American Falls_), Aidaho štatā, Sneikas upē, augstums - 55 m
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
- Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m
- Jegalas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā, Jegalas upē, aptuveni 3,5 km pirms ietekas Somu līcī
- Keilas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijas Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, Keilas upes lejtecē, tas ir 6 metrus augsts un, atkarībā no sezonas, 60-70 m plats
- Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
- Kaveri ūdenskritums ūdenskritums Kaveri upes augštecē, Indijas dienvidrietumos, augstums 91 m, vasarā izsīkst
- Bojomas ūdenskritums ūdenskritums Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē, Lualabas upes lejtecē (lejpus tā sākas Kongo upe)
- Kivača ūdenskritums ūdenskritums Krievijā, Karēlijas Republikā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens kaskādes kopējais augstums 11 m
- Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m
- Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
- Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km
- Kona ūdenskritums ūdenskritums Mekongas upē ("Khone"), uz Kambodžas un Vjetnamas robežas, augstums - 21 m, platums - līdz 1,7 km
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Fiskumfoss ūdenskritums Norvēģijā, Namsenes upē, Nūrtrendelāgas filkē
- Laksfosens ūdenskritums Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Vefsnas upē
- Sarpfoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 21 m
- Vammafoss Ūdenskritums Norvēģijas dienvidos, Glommas upē, augstums - 31 m
- Augrabiss ūdenskritums Oranžas upē (_Aughrabies_), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m
- Urubupunga Ūdenskritums Paranas upē, Brazīlijā, augstums - 12 m
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m
- Girvass Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā
- Podporogs Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus
- Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
- ķērcis Ūdenskritums, krāces
- ķērksis Ūdenskritums, krāces
- ķērkslis Ūdenskritums, krāces
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
- Imatras ūdenskritums ūdenskrtums Vuoksas upē, Somijas dienvidaustrumos, kritums 18,4 m 1,5 km garā posmā
- Vitrupe ūdenstece Vidzemes piekrastē, Limbažu novadā, garums - 33 km, kritums - 38 m, iztek no Riebezera, ietek Rīgas jūras līcī; Vītrupe
- Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
- Maizīte upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene
Atrasts piemēros (1):
ritums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv