Paplašinātā meklēšana
Meklējam riņķis.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (17):
Atrasts skaidrojumos (51):
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Alīta Alītas apriņķis, atrodas Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- ripulis Aplis (1.1); riņķis (2); arī ripa (1).
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- kreise Apriņķis.
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā.
- kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem.
- meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
- debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei.
- deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli.
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai.
- tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
- almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam.
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- pinekls Metāla aploce, riņķis ar ķēdi zirga kāju sasaistīšanai; pinekļi.
- skrents Metāla riņķis līnijdroškas priekšējās ass regulēšanai.
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos.
- luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu.
- čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
- buras gredzens misiņa riņķis, ko iešuj buras stūros, lai palielinātu tās izturību.
- šansara Mūžīgās atkalpiedzimšanas un dzīves riņķis ar visām tā ciešanām indiešu filozofijā.
- riņģis Neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai.
- apkaklis No bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
- ķilpa No skala saliekts riņķis ar kātiņu.
- izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus.
- aplis Plaknes daļa, ko ierobežo aploce; [riņķis]{s:460}
- plītsriņķis Plīts riņķis.
- deferents Ptolemaja pasaules sistēmā - riņķis, pa kuru pārvietojas epicikla centrs.
- epicikls Ptolemaja planētu teorijā - riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis.
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- deguna riņķis riņķis, ko lieto buļļu savaldīšanai un cūkām – zemes rakšanas kavēšanai ganībās.
- rimpulis ripulis, riņķis.
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis.
- Sāmsalas apriņķis Sāremā apriņķis Igaunijā.
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis.
- rūsis Sarūsējis dzelzis, plīts riņķis.
- riņķum savienojumā ar "riņķis" daudzskaitļa formām izsaka šī vārda pastiprinājumu.
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos.
- španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis.
- raķis Steļļu sastāvdaļa - metu atlaižamais riņķis ar zobiņiem fiksācijai.
- riņķveidā Tā, ka veido riņķi; tā, ka veidolos riņķis.
- lokriņķis Zirga loka riņķis, kur atsien pavadu (pēc zirga sajūgšanas).
riņķis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV