Paplašinātā meklēšana
Meklējam reliģija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (441):
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- atgriezties atkal pievērsties reliģijai
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
- mīnojiskā reliģija bronzas laikmeta civilizācijas reliģija.
- Tibetas budisms budisma, tantrisma un Tibetas senās bona reliģijas sintēze; vadžrajāna; lamaisms.
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam.
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
- kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
- džainists Džainisma reliģijas sekotājs.
- džains Džainists, džainisma reliģijas sekotājs.
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
- fetišisms Fetišu pielūgšana, viena no vissenākajām reliģijas formām.
- simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem.
- ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
- brahmačārī Hinduismā - jauneklis, kurš nododas sistemātiskām reliģijas studijām.
- artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
- pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem.
- tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- siu Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- cimšiani Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- sahaptini Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- jokuti Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- nivoki Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms).
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- kakčikeli Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - kristiānisms (katolicisms), arī pirmatnējie ticējumi.
- kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu.
- otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- ahinsa Indiešu filozofijas un reliģijas ētiskais princips, kas paredz atturēšanos no kaitīgas rīcības attieksmē pret visu dzīvo.
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
- brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- islāmticīgais Islāma reliģijas piekritējs; musulmanis.
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā.
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana; valsts reliģija Japānā (1868. - 1945. g.).
- tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem.
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
- kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
- čondogjo Korejā 18. gs. vidū, kā reakcija uz krietietību, nodibināta jauna reliģija.
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
- katechisms Kristīgās reliģijas mācības grāmata; katehisms; katķisms.
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- šangti Ķīniešu reliģijas augstākā dievība "valdnieks augstumos" jeb "cēlais valdnieks" ap 12. gs. p. m. ē.
- čjao Ķīniešu valodā - mācība, reliģija.
- divasmeņu cirvis labris - senās krētas reliģijas svarīgs simbols.
- Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju.
- sātanisms Ļauno garu, sātana pielūgšana; netradicionāla reliģija.
- reliģijas filozofija mācība, kas pētī reliģijas būtību un tās patiesību saturu.
- dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- šiisms mazākais no diviem galvenajiem islāma pamatvirzieniem, kas atzīst vienīgi korānu; valsts reliģija Irānā.
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties.
- meshi Meshetijas turki, etniska grupa, Meshetijas novada Gruzijas DR pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, arī gruzīnu valodā, reliģija - Islāms.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms.
- singali Nācija, Šrilankas pamatiedzīvotāji; runā singalu valodā, reliģija - gk. budisms (hinajana), arī pirmatnējie ticējumi.
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- babisms No islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību.
- bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- behaisms No islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- harmonika Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja.
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi.
- sekulārisms Pasaules un dzīves uzskats, kas brīvs no reliģijas un Dieva.
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti.
- nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi).
- atgriezt pievērst reliģijai.
- Amritsara Pilsēta Indijas ziemeļos, Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
- lucidarius Pirmā vācu enciklopēdija, ko 12. gs beigās sarakstīja katoļu garīdznieki laju vajadzībām, atbildot uz zinātnes un reliģijas jautājumiem.
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- polidēmonisms Primitīva reliģija, ticība, ka visu pasauli apdzīvo un visas norises tajā vada dažādi gari (dēmoni).
- jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms).
- vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms).
- kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi.
- rāstefēri Rastafariāņi - rastafarisma reliģijas piekritēji.
- bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā.
- pirmsvēsturiskā reliģija reliģijas laikā pirms rakstības izgudrošanas; Vidējos Austrumos tās attiecināmas uz laiku aptuveni līdz 3000 gadam p. m. ē.
- modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
- ticība reliģijas virziens, arī konfesija; arī noteikta mitoloģiska sistēma.
- preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību; arī reliģija.
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- manicheisms Reliģiska mācība senpersiešu un kristīgās reliģijas apvienojumā; apspiesta 6. gadsimtā.
- tradicionālisms Reliģiski filosofisks virziens, kas zināma laika idejām stāda pretim reliģijas mūžīgās patiesības, kādas tās parādījušās visās tautās.
- panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas.
- vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
- krist grēkā Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām; grēkot (1).
- grēkot Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku.
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- sekularizācija Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts.
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- zervānisms Senirāņu reliģija, kuras galvenais dievs bija Zervāns, saistīta ar mazdaismu.
- tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem.
- druīdisms Seno ķeltu reliģija, kas izpaudās dabas spēku dievināšanā un upurēšanā, ko izdarīja mežos.
- parsisms Senpersu reliģijas forma (Irānā, Indijā).
- sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
- sikhs Sikhu reliģijas sekotājs.
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks.
- odinisms Skandināvu pagānu reliģija.
- katechēts Skolotājs, kas māca jautādams, parasti reliģijas mācībā.
- reliģiju socioloģija socioloģijas nozare, kas pētī reliģijas un cilvēku sabiedrības attiecības.
- reformācija šaurā nozīmē - protestantisma garā īstenoti pārveidojumi reliģijas jomā.
- mauri Šrilankas mauri - etniska grupa, dzīvo Šrilankas ziemeļu piekrastē, gk. pilsētās, runā singāļu vai tamilu valodā, sadzīvē lieto arābu valodu, cēlušies no arābu ieceļotājiem (VII-XII gs.) un vietējām tamilietēm un singālietēm, reliģija - islāms (sunnisms).
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- sekulārs Tāds, kas ir atbrīvojies no reliģijas ietekmes; laicīgs (2).
- grēcīgs Tāds, kas ir pretrunā ar reliģijas normām.
- mazticīgs Tāds, kas maz vērības veltī reliģijai.
- neticīgs Tāds, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
- grēcīgs Tāds, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
- kristīgs Tāds, kura reliģija ir kristietība.
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā.
- kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- taotse Tao reliģijas sekotāji.
- sari Tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms.
- saho Tauta Eritrejā, Etiopijā, Džibutijā, Somālilendā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - islāms, daļa - kristīgie (monofizīti).
- sidami Tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- šini Tauta Indijā un Pakistānā, dzīvo Kašmiras ziemeļrietumos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. sunnisms), izplatīti pirmsislāma ticējumi.
- ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
- santali Tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- tetumi Tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Timoras salas ziemeļaustrumos, pieder pie ambontimuriešu tautām, reliģija - kristiānisms (katolicisms), animistiskie ticējumi, totēmisma paliekas.
- palembangi Tauta Indonēzijā, dzīvo Sumatras dienvidaustrumos, valoda - malajiešu, pēc izcelsmes un kultūras tuvi kaimiņiem džambiem un riaviem, arī Kalimantānas malajiešiem un džakartiešiem (Java), reliģija - islāms (sunnisms).
- ampatlavani Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- kroji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- redžanglebongi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- semendi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- seraveji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- mandari Tauta Indonēzijā, Sulavesi salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tikari Tauta Kamerūnā, dzīvo gk. Mbamas un Kacinas augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms (sunnisms).
- šani Tauta Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Taizemē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, reliģija - budisms (hinajana).
- katabi Tauta Nigērijā, dzīvo gk. valsts ziemeļos, Kadunas augšteces apvidū, pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms (sunnisms); atiapi.
- kambari Tauta Nigērijā, starp Kadunas un nigēras upi, valoda pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms.
- nupi Tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši animistiskos ticējumus un kultus.
- sereri Tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms.
- barundi Tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- pašaji Tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme.
- bamileki Tauta, dzīvo augstienē Kamerūnas rietumos, arī Piekrastes reģionā, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos kultus.
- bobo Tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, valoda pieder pie guru grupas, tuvu radniecīgi lobiem, iedalās ciltīs: bobofingi, sankuri (pašnosaukums - zara), bobogi, bobovuli, reliģija - gk. islāms.
- butungi Tauta, dzīvo Butonas (Butungas) salā, pie Sulavesi dienvidaustrumu krasta, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tubi Tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms).
- masi Tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- mubi Tauta, dzīvo Čadā, Batas un Salamatas augšteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas (lielākā daļa runā arābu vcalodā), reliģija - islāms.
- tami Tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- afāri Tauta, dzīvo Eritrejā un Etiopijā (Afāras ieplakā) un Džibutijas ziemeļdaļā, \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, gk. nomadi un pusnomadi, reliģija - islams (sunnisms); danakili; adali.
- kunami Tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie Austrumsudānas tautu valodām, vienano senākajām Etiopijas tautām, reliģija - islams (sunnisms), daļa - kristīgie, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults u. c.).
- magindanaji Tauta, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas dienvidu daļas vidienē, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islams.
- jakani Tauta, dzīvo Filipīnu dienvidu salās, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islāms.
- afšari Tauta, dzīvo gk. Irānas Azerbaidžānā, arī dažos citos Irānas rajonos, Turcijā, Afganistānā, >300000 cilvēku, valoda pieder pie tjurku valodu grupas, tuvu radniecīgi azerbaidžāņiem (dažkārt uzskatīti par to etnogrāfisko grupu), reliģija - islams (šiītisms).
- vaji Tauta, dzīvo gk. Libērijas rietumos un Sjerraleones ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, bija izveidota zilbju rakstība (līdz XIX gs.), reliģija - gk. islāms (sunnisms).
- tamangi Tauta, dzīvo gk. Nepālas austrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - hinduisms.
- buri Tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi.
- kandi Tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- lepči Tauta, dzīvo gk. Sikimā, arī Rietumbengālē (Indijā), Nepālas austrumos un Butānas rietumos, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - budisms (lamaisms), arī animistiski ticējumi.
- susi Tauta, dzīvo Gvinejas rietumos un Sjerraleones ziemeļrietumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, reliģija - gk. islāms.
- kačari Tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi.
- hariji Tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- ladaki Tauta, dzīvo Indijā, Džammu un Kašmiras ziemeļaustrumos (Ladakā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, pēc materiālās kultūras - tuvi tibetiešiem, saglabājušās patriarhāli feodālas attiecības, brāļu poliandrija, reliģija - gk. budisms (lamaisms).
- savari Tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana.
- lušeji Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Mizorāmas štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - kristiānisms, arī animistiskie ticējumi.
- tiperi Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Tripuras štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - hinduisms.
- korki Tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums.
- džati Tauta, dzīvo Indijas ziemeļu daļā un Pakistānā, runā lendu valodas dialektos un pandžabu valodās, Indijā arī hindustāni dialektos, reliģija - islāms, sikisms.
- pasemahi Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sumatras salas dienvidrietumos, pieder pie redžanglampongiem, reliģija - islāms (sunnisms).
- ibanagi Tauta, dzīvo Kagajanas ielejā, Lusonas salas ziemeļos, Filipīnās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi kalniešu ciltīm, reliģija - katolicisms, stipras animisma paliekas.
- vuti Tauta, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- buriški Tauta, dzīvo Karakoruma augstkalnu ielejās (Kašmiras ziemeļos), apdzīvotās vietas līdz 5000 m vjl., runā savrupajā burušaski valodā, reliģija - islāms (ismailīti, šiīti); buruši; veršiki.
- vaņiki Tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus.
- bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
- balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
- dago Tauta, dzīvo Kordofanas dienvidrietumos un Darfuras plato (Sudānā un Čadā), valoda pieder pie Austrumsudānas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- baji Tauta, dzīvo Ķīnā, Junnanas provincas rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (pašnosaukums baidzi, baiho).
- cjani Tauta, dzīvo Ķīnā, Sičuaņas provinces kalnu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), izplatīta senā tibetiešu reliģija, arī animistiski ticējumi.
- nasi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), saglabājušies tradicionālie ticējumi (koku kults), šamanisms.
- vajao Tauta, dzīvo Malāvijas dienvidaustrumos, Tanzānijas dienvidos un Mozambikas ziemeļrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- kaji Tauta, dzīvo Mjanmas Savienībā (Birma), gk. Kajas pavalstī, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - dienvidmongoloīdi, reliģija - budisms (hinajana), kristiānisms arī animistiskie kulti.
- palauni Tauta, dzīvo Mjanmas ziemeļaustumos valoda pieder pie monu-khmeru saimes, Indoķīnas seniedzīvotāju pēcteči, pieder pie kalnu moniem, reliģija - budisms, stipras animisma paliekas.
- nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
- tari Tauta, dzīvo Nepālas dienvidu un dienvidrietumu daļā purvainos apvidos, runā indoāriešu valodu grupas dialektos, reliģija - hinduisms, saglabājušies animistiski ticējumi.
- dogoni Tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti.
- kotoki Tauta, dzīvo Nigērijas austrumu daļā, Kamerūnas ziemeļos un Čadas rietumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu (Čadas) grupas, reliģija - islāms.
- biromi Tauta, dzīvo Nigērijas vidienē, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši tradicionālos kultus.
- čitralieši Tauta, dzīvo Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. ismailītu sekta).
- berti Tauta, dzīvo Sudānas austrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, iedalās ciltīs – šogali, agari, daši, silloki (fesaki) u. c., reliģija – islāms (sunnisms).
- bolangmongondovi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasu pussalā (Indonēzijā), valoda (mongondou) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islams (sunnisms).
- lampongi Tauta, dzīvo Sumatras dienvidos, Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, reliģija - islāms (sunnisms), animistiskie ticējumi.
- sumbavieši Tauta, dzīvo Sumbavas salas rietumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms.
- vazarami Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, stipra svahilu un arābu kultūras ietekme, reliģija - islāms (sunnisms).
- vafifi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vagogi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vaņaturi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie.
- vašambali Tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu.
- teso Tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu.
- havajieši Tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms).
- čamorri Tauta, Mariānu salu (Klusā okeāna rietumos) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - katoļticība, arī budisms.
- kuji Tauta, pieder pie kalnu kmeriem, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- avani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- džandžuji Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- gahari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- hohari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- multani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tali Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- samoāņi Tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms).
- taitieši Tauta, Taiti u. c. Biedrības salu (Klusajā okeānā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā - polinēzieši, reliģija - gk. kristiānisms (kalvinisms, arī katolicisms).
- dari Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- marbi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- museji Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- muzgi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- sigili Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bačani Tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- suli Tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- ternati Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- tidori Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
- mogoli Tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms).
- dunsjani Tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms.
- sibo Tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms.
- čami Tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami.
- fori Tautība, dzīvo Sudānā, Darfuras plato, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms), no XVI gs. līdz XX gs. sākumam veidoja Darfuras sultanāta etnisko pamatu.
- sulabačani Tautību grupa (suli, bačani), dzīvo Sulas, Bačanas u. c. salās, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti.
- botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms.
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus.
- lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- druzi Tautu grupa Sīrijā, Libānā un Izraēlā; runā arābu valodā; savdabīga reliģija ar islāma un kristietības elementiem un panteisma un skaitļu mistikas iezīmēm.
- islama tiesības teokrātisko politisko režīmu tiesības, islāma reliģijas neatņemama sastāvdaļa (šariats).
- dogmatika Teoloģijā - reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts.
- apologētika Teoloģijas nozare, kas iztirzā un aizstāv reliģijas pamatatziņas.
- apoloģētika Teoloģijas nozare, kas iztirzā un aizstāv reliģijas pamatatziņas.
- sarkanās cepures Tibetas budisma nereformētais atzars, kura prakse atgādina daudzus sākotnējās Tibetas bona reliģijas elementus.
- pagānisms To cilvēku reliģija un dievlūgšanas prakse, kuri nav ne kristieši, ne jūdaisti, ne musulmaņi.
- sinkjo Tradicionāla Korejas reliģija.
- dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- fundamentālisms Turēšanās pie reliģijas senākajām mācībām vai pamatnostādnēm (gk. runājot par islāmticīgajiem).
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- mazdaisms Vairākas senirāņu reliģijas; pastāvēja no 9.-6. gs. p. m. ē. līdz mūsu ērai.
- nacionālā minoritāte valsts iedzīvotāji, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no pamatnācijas, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši šajā valstī un uzskata sevi par piederīgiem valstij un sabiedrībai; mazākumtautība.
- sekulāra valsts valsts iekārta, kur valdība un citas institūcijas pastāv atsevišķi no reliģijas
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- rabīniskais jūdaisms viduslaiku rabīnu reliģija; rabīni veica Talmūda interpretāciju un izveidoja autoritatīvus likumu, atbilžu, uzskatu un spriedumu kodeksus.
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
- mangaraji Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- lio Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- siki Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- savuāņi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Savu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- sumbieši Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- bimi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbavas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- nagi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- ngadi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- gurungi Viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms.
- kadugli Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- keigi Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- krongo Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- miri Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tuleši Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- koalibi Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- moro Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- otori Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- akiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- batini Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- benuji Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- lubi Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- mamaki Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- ukiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- utani Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
- bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- saragulaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarambaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarangami Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- jūdaisms Viena no senākajām nacionālajām reliģijām (t. s. Mozus ticība); gk. izplatīta ebreju vidū, Izraēlas valsts reliģija.
- gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- guragi Viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti).
- kirati Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, viena no himalajiešu tautām (dzīvo arī Indijā un Butānā), valoda (rai) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms).
- galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē.
- menomini Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo ASV, uz rietumiem no Mičigana ezera, kopš 1852. g. iekļauti rezervātā, reliģija - katolicisms.
- juti Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- hopi Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, kas pazīstama kā tradicionālās indiāņu reliģijas galvenā sargātāja un sludinātāja, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- agiogrāfija Zinātne, kura kompleksi aplūko un apraksta svēto dzīves un to atspoguļojumu reliģijas, mākslas un kultūras pieminekļos.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, feodālisma apkarošana 17.-19. gadsimtā, raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.). Radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt.
reliģija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV