Paplašinātā meklēšana

Meklējam puslode.

Atrasts vārdos (1):

puslode:1

Atrasts vārdu savienojumos (11):

galvas smadzeņu lielās puslodes
galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes)
puslodes humārija
puslodes pertuzārija
puslodes rebūlija
puslodes virpainīte
smadzeņu puslodes
Zemes austrumu un rietumu puslodes
Zemes dienvidu puslode
Zemes ziemeļu puslode
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes

Atrasts skaidrojumos (292):

kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode
ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
Ari Auns, debess ziemeļu puslodes zvaigznējs
Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
Sagitta Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Sge Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai)
Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs
Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams
Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs
aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras
dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora
Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā
CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā
eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti
galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē
smadzeņu puslodes galvas smadzeņu lielās puslodes
hemisfēra Galvas smadzeņu puslode
kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām
hemidekortikācija Garozas noņemšana no vienas galvas smadzeņu puslodes
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi
Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs
For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
ciklencefāls Kroplis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
hemiencefāls Kroplis, kuram ir tikai viena galvas smadzeņu puslode
Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi
Vulpecula Lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Vul Lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
Leo Lauva, dabess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lyr Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Lyra Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams
CVn Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Canes Venatici Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē
Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi
Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums
Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams
Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
kupella neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to
Oct Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Octans Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
pasātu straumes pasaules okeāna virsmas straumju sistēma, kas veidojusies valdošo vēju ietekmē ziemeļu un dienvidu puslodes tropu joslā
Dienvidpasātu straume pasaules okeānu virsas straume dienvidu puslodes tropu joslā, kas veidojas valdošo vēju (pasātu) ietekmē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h (atsevišķos posmos >3 km/h)
Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Peg Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā
Pegasus Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā
Per Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Perseus Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Oimjakona pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu
Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
baltegle priežu dzimtas ģints ("Abies"), mūžzaļs ziemeļu puslodes koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos
lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga
ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā
Dra Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Draco Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta
Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols
Kuģa Gals Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Pup Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Puppis Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Pertusaria haemisphaerica puslodes pertuzārija
Reboulia hemisphaerica puslodes rebūlija
pusapaļā virpainīte puslodes virpainīte
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās dalās pa ekvatora līniju
Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās dalās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas
bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga
ohropsora Rūsas sēņu rindas koleosporiju dzimtas ģints ("Ochropsora"), 3 sugas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga
pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos
timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti
Sco Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
Scorpius Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika
Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
plaukšķene šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
dekstrocerebrāls tāds, kam labā smadzeņu puslode ir funkcionālā pārsvarā
pusapaļš tāds, kura forma ir tuva apļa, lodes formai; tāds, kam ir pusapļa, puslodes forma
Tel Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Telescopium Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Scl Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Sculptor Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Ret Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Reticulum Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Tri Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Triangulum Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Tuc Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Tucana Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas
Sct Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Scutum Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī
metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu
Aur Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Auriga Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu
Tau Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Taurus Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
apaļveseris Veseris ar puslodes veida pietu
Cancer Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cnc Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
hemisfērektomija vienas smadzeņu puslodes izoperēšana
dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu
Lup Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lupus Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lep Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Lepus Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Dor Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Dorado Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Zobenzivs Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Zemes dienvidu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu
Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un ziemeļpolu
hemisfēra Zemes vai debess puslode
hemisfaira Zemes vai debesu puslode; hemisfēra
boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss
boreālie meži ziemeļu puslodes mērenās joslas skujkoku meži
ziemeļu tropu loks ziemeļu puslodes tropu loks jeb Vēža trops 23°27' uz ziemeļiem no ekvatora
skujkoku josla ziemeļu puslodes veģetācijas zona, kas atrodas starp arktisko tundru un lapu koku zonu mērenajā joslā
Vēža trops Ziemeļu tropu loks - ziemeļu puslodes paralēle 23°27', uz kuras vasaras saulgriežos Saule atrodas zenītā
CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas
Cam Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Camelopardalis Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs

puslode citās vārdnīcās:

MLVV

puslode

LLVV

puslode

MEV

pusluõde