Paplašinātā meklēšana
Meklējam puslode.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
- galvas smadzeņu lielās puslodes
- galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes)
- puslodes humārija
- puslodes pertuzārija
- puslodes rebūlija
- puslodes virpainīte
- smadzeņu puslodes
- Zemes austrumu un rietumu puslodes
- Zemes dienvidu puslode
- zemes ziemeļu puslode
- zemes ziemeļu un dienvidu puslodes
Atrasts skaidrojumos (294):
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
- Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Ari Auns, debess ziemeļu puslodes zvaigznējs.
- Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
- fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- Sagitta Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Sge Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams.
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav.
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams.
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs.
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2.
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā.
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams.
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams.
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams.
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
- teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss.
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs.
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks.
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
- Berenīkes mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs starp Lauvu un Vēršu Dzinēju.
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
- Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs.
- aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras.
- dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora.
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā.
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
- bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas.
- ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu.
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
- Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
- galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām.
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē.
- smadzeņu puslodes galvas smadzeņu lielās puslodes.
- hemisfēra Galvas smadzeņu puslode.
- kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām.
- hemidekortikācija Garozas noņemšana no vienas galvas smadzeņu puslodes.
- joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu.
- Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
- Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- ciklencefāls Kroplis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
- hemiencefāls Kroplis, kuram ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā.
- Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā.
- Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi.
- Vulpecula Lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Vul Lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga.
- spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- Leo Lauva, dabess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lyr Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Lyra Lira, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā.
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams.
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā.
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams.
- CVn Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Canes Venatici Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē.
- Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
- Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams.
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi.
- Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams.
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams.
- Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams.
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī.
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- Oct Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Octans Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- pasātu straumes pasaules okeāna virsmas straumju sistēma, kas veidojusies valdošo vēju ietekmē ziemeļu un dienvidu puslodes tropu joslā.
- Dienvidpasātu straume pasaules okeānu virsas straume dienvidu puslodes tropu joslā, kas veidojas valdošo vēju (pasātu) ietekmē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h (atsevišķos posmos >3 km/h).
- Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Peg Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā.
- Pegasus Pegazs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā.
- Per Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Perseus Persejs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Oimjakona Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu.
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet.
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- baltegle priežu dzimtas ģints ("Abies"), mūžzaļs ziemeļu puslodes koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
- ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā.
- Dra Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Draco Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta.
- Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols.
- Kuģa Gals Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pup Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Puppis Pūpe, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pertusaria haemisphaerica puslodes pertuzārija.
- Reboulia hemisphaerica puslodes rebūlija.
- pusapaļā virpainīte puslodes virpainīte.
- zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās dalās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās dalās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
- bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga.
- ohropsora Rūsas sēņu rindas koleosporiju dzimtas ģints ("Ochropsora"), 3 sugas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti.
- Sco Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Scorpius Skorpions, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika.
- Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lib Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Libra Svari, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- plaukšķene Šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas.
- muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos.
- dekstrocerebrāls Tāds, kam labā smadzeņu puslode ir funkcionālā pārsvarā.
- pusapaļš Tāds, kura forma ir tuva apļa, lodes formai; tāds, kam ir pusapļa, puslodes forma.
- Tel Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Telescopium Teleskops, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Scl Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Sculptor Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Ret Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Reticulum Tīkliņš, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Tri Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Triangulum Trijstūris, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Tuc Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Tucana Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
- Sct Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Scutum Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
- metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu.
- Aur Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Auriga Vedējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu.
- Tau Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Taurus Vērsis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Boo Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Bootes Vēršu Dzinējs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- apaļveseris Veseris ar puslodes veida pietu.
- Cancer Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Cnc Vēzis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- hemisfērektomija Vienas smadzeņu puslodes izņemšana.
- hcmistcrektomija Vienas smadzeņu puslodes izoperēšana.
- dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu.
- Lup Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lupus Vilks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lep Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lepus Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Dor Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Dorado Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Zobenzivs Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Zemes dienvidu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
- zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un ziemeļpolu.
- hemisfēra Zemes vai debess puslode.
- hemisfaira Zemes vai debesu puslode; hemisfēra.
- boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss.
- boreālie meži ziemeļu puslodes mērenās joslas skujkoku meži.
- ziemeļu tropu loks ziemeļu puslodes tropu loks jeb Vēža trops 23°27' uz ziemeļiem no ekvatora.
- skujkoku josla ziemeļu puslodes veģetācijas zona, kas atrodas starp arktisko tundru un lapu koku zonu mērenajā joslā.
- Vēža trops Ziemeļu tropu loks - ziemeļu puslodes paralēle 23°27', uz kuras vasaras saulgriežos Saule atrodas zenītā.
- CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas.
- Cam Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Camelopardalis Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
puslode citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV