Paplašinātā meklēšana
Meklējam pretstatu.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (36):
- komplementārs Ar pretstatu papildinošs.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- gramatiskā kategorija gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu.
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
- bet izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
- gan izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu.
- bet Lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
- anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- kontra- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- toties norāda uz pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- da Norāda uz pretstatu; taču.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- bet pastiprina pretstatu
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- toties saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
- tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (1).
- a saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo pretstatu; [bet]{s:7}
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- bet Savienojumā "gan - bet" norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai.
- dzīvums semantiska kategorija, kas raksturo semantisku un gramatisku valodas sistēmas iedalījumu, balstoties uz pretstatu _dzīvs/nedzīvs_.
- bet Sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- dialektisks Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- robeža tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u.tml.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pretstatu.