Paplašinātā meklēšana
Meklējam pretstatu.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (38):
- komplementārs ar pretstatu papildinošs
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
- gramatiskā kategorija gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā
- bet izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
- gan izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu
- bet lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti
- krass ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu)
- anti- norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā
- kontr- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
- kontra- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
- toties norāda uz pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- da norāda uz pretstatu; taču
- kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
- kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
- bet pastiprina pretstatu
- polarizēt radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību
- toties saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma
- turpretī saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- vien saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību
- tik saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu
- tikai saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu
- tomēr saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi
- bet saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību
- taču saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (1)
- a saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo pretstatu; [bet]{s:7}
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- bet savienojumā "gan - bet" norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai
- dzīvums semantiska kategorija, kas raksturo semantisku un gramatisku valodas sistēmas iedalījumu, balstoties uz pretstatu _dzīvs/nedzīvs_
- bet Sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu
- sievišķs sievietei piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu “vīrišķais-sievišķais” pāra
- Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu
- pretrunīgs tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme
- dialektisks tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana
- robeža tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u. tml.
- vīrišķs vīrietim piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu "vīrišķais-sievišķais" pāra
pretstatu citās vārdnīcās:
MEV