Paplašinātā meklēšana
Meklējam planēt.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (338):
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta.
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta.
- komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes
- planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus
- planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- bietēt Blietēt - nolīdzināt, noplanēt māla joslu.
- alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms").
- aliens citplanētietis
- astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
- planētājs Darītājs --> planēt 2.
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
- meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas
- debess velve debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols
- debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
- planētu pavadoņi debess ķermeņi, kas riņķo ap planētām to gravitācijas ietekmē
- biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
- Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
- cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu.
- Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
- protoplanetārais disks gāzes un putekļu disks ap zvaigzni, no kura veidojas planētas
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
- agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
- astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu
- aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
- ārpuszemes civilizācija hipotētiska civilizācija, kas pastāv ārpus Zemes uz kosmiska objekta, piem., planētas, kas riņķo ap zvaigzni
- citplanētieši Hipotētiski citu planētu iedzīvotāji.
- panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- planetārijs ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
- heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
- planētolabijs Instruments, ar ko novērot planētu kustēšanos.
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.).
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- saule jebkura zvaigzne, kuras gravitācijas laukā ir planētas
- Kalē Jupitera pavadonis (_Kale_), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km
- Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km
- Aitne Jupitera pavadonis ("Aitne"), vidējais attālums no planētas - 23231000 km, izmēri - 3 km
- Amalteja Jupitera pavadonis ("Amalthea"), vidējais attālums no planētas - 181400 km, izmēri - 168 km
- Ananke Jupitera pavadonis ("Ananke"), vidējais attālums no planētas - 21276000 km, izmēri - 28 km
- Aoide Jupitera pavadonis ("Aoede"), vidējais attālums no planētas - 23981000 km, izmēri - 4 km
- Arhe Jupitera pavadonis ("Arche"), vidējais attālums no planētas - 22931000 km, izmēri - 3 km
- Autonoja Jupitera pavadonis ("Autonoe"), vidējais attālums no planētas - 23039000 km, izmēri - 4 km
- Kalliroja Jupitera pavadonis ("Callirrhoe"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 7 km
- Karme Jupitera pavadonis ("Carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km
- Karpo Jupitera pavadonis ("Carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km
- Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km
- Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km
- Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km
- Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km
- Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km
- Eunante Jupitera pavadonis ("Euanthe"), vidējais attālums no planētas - 20799000 km, izmēri - 3 km
- Eukelade Jupitera pavadonis ("Eukelade"), vidējais attālums no planētas - 23661000 km, izmēri - 4 km
- Euporija Jupitera pavadonis ("Euporie"), vidējais attālums no planētas - 19302000 km, izmēri - 2 km
- Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km
- Ganimēds Jupitera pavadonis ("Ganymede"), vidējais attālums no planētas - 1070400 km, izmēri - 5262 km
- Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km
- Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km
- Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km
- Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km
- Himalija Jupitera pavadonis ("Himalia"), vidējais attālums no planētas - 11461000 km, izmēri - 160 km
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
- Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km
- Isonoja Jupitera pavadonis ("Isonoe"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 4 km
- Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km
- Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km
- Kore Jupitera pavadonis ("Kore"), vidējais attālums no planētas - 24543000 km, izmēri - 2 km
- Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km
- Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km
- Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km
- Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km
- Mnēme Jupitera pavadonis ("Mneme"), vidējais attālums no planētas - 21069000 km, izmēri - 2 km
- Ortosija Jupitera pavadonis ("Orthosie"), vidējais attālums no planētas - 20721000 km, izmēri - 2 km
- Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km
- Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km
- Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km
- Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km
- Sponde Jupitera pavadonis ("Sponde"), vidējais attālums no planētas - 23487000 km, izmēri - 2 km
- Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km
- Tēbe Jupitera pavadonis ("Thebe"), vidējais attālums no planētas - 221900 km, izmēri - 98 km
- Telksinoja Jupitera pavadonis ("Thelxione"), vidējais attālums no planētas - 21162000 km, izmēri - 2 km
- Temisto Jupitera pavadonis ("Themisto"), vidējais attālums no planētas - 7507000 km, izmēri - 9 km
- Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km
- Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru.
- Pirmais Keplera likums katra planēta riņķo ap Sauli pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas Saule
- maksimālā elongācija konfigurācija, kurā iekšējās planētas elongācija ir maksimāla; šai laikā planēta ir vislabāk saskatāma; Merkura maksimālā elongācija ir 18–28° robežās, Veneras – 45–47°.
- apakšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta atrodas starp Zemi un Sauli
- augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei
- piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
- radiācijas josla kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kurā ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā.
- brīvās krišanas laiks laika intervāls no ķermeņa brīvās krišanas sākuma līdz tā saskaršanās momentam ar Zemes (planētas) virsmu
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
- starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kāda atkārtojas planētas vai pavadoņa noteiktas konfigurācijas, kā arī fāzes
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli
- gads Laika sprīdis, kurā planēta veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu.
- inklinācija Leņķis, ko veido kādas planētas orbītas plakne ar Zemes orbītas plakni.
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m
- makroklimats lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra
- magnetopauze Magnetosfēras robeža ar starpplanētu vidi.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns)
- protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas.
- Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
- planetoīds Mazā planēta.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
- Merkurijs Merkurs, Saulei tuvākā planēta.
- meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
- krītošā zvaigzne meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā
- zvaigžņu detektors miniatūrs teleskops, kas reģistrē optiskās ass novirzi no virziena uz zvaigzni vai attālu planētu; izmanto arī kosmisko lidaparātu navigācijas sistēmā
- astrālie mīti mīti par zvaigznājiem, zvaigznēm un planētām (plašākā nozīmē - arī lunārie un solārie mīti)
- saule Mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
- saule mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, zvaigzne, ap kuru rotē Zeme
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
- Trītons Neptūna lielākais pavadonis ("Triton"), vidējais attālums no planētas - 354800 km, izmēri - 2706 km
- Despoina Neptūna pavadonis ("Despina"), vidējais attālums no planētas - 52500 km, izmēri - 148 km
- Galateja Neptūna pavadonis ("Galatea"), vidējais attālums no planētas - 62000 km, izmēri - 158 km
- Halimēde Neptūna pavadonis ("Halimede"), vidējais attālums no planētas - 1572800 km, izmēri - 61 km
- Lāomedeja Neptūna pavadonis ("Laomedeia"), vidējais attālums no planētas - 23571000 km, izmēri - 40 km
- Lārisa Neptūna pavadonis ("Larissa"), vidējais attālums no planētas - 73500 km, izmēri - 192 km
- Najāda Neptūna pavadonis ("Naiad"), vidējais attālums no planētas - 48200 km, izmēri - 58 km
- Nereīda Neptūna pavadonis ("Nereid"), vidējais attālums no planētas - 5513400 km, izmēri - 340 km, atklāts 1949. g.
- Nēso Neptūna pavadonis ("Neso"), vidējais attālums no planētas - 48387000 km, izmēri - 60 km
- Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km
- Psamate Neptūna pavadonis ("Psamathe"), vidējais attālums no planētas - 46695000 km, izmēri - 38 km
- Sao Neptūna pavadonis ("Sao"), vidējais attālums no planētas - 22422000 km, izmēri - 40 km
- Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km
- meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
- meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam
- Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju
- infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu
- sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; mulda (2).
- mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; sinklināle.
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū).
- paleokontakts Parasti savienojumā "paleokontakta hipotēze": hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē
- planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt 1.
- planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt 2.
- noplanēt Planēt (visu laikposmu) un pabeigt planēt.
- ārējā planēta planēta kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme.
- rīta zvaigzne planēta Venera, kad tā redzama rītos; tāpat arī Merkurs, bet tas ir grūtāk ieraugāms
- iekšējā planēta planēta, kas atrodas Saulei tuvāk nekā Zeme.
- pasaules iedzīvotāji planētas cilvēku kopums
- planētas saspiedums planētas ekvatoriālā un polārā rādiusa starpības attiecība pret tās ekvatoriālo rādiusu
- planētas pretējā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no austrumiem uz rietumiem
- planētas tiešā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no rietumiem uz austrumiem
- perihēlija rotācija planētas orbītas lielās ass stāvokļa maiņa telpā
- satelīts planētas pavadonis
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju
- planetogrāfiskās koordinātas planētas virsmas punkta koordinātas
- Trešais Keplera likums planētu riņķojuma periodu kvadrātu attiecība ir vienāda ar šo planētu orbītu lielo pusasu kubu attiecību
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
- epicikls Ptolemaja planētu teorijā - riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis.
- Harons pundurplanētas Plutona vienīgais pavadonis, diametrs - \~1500 km
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā
- Astars Rietumsemītu mitoloģijā - planētas Veneras personifikācija.
- ekvants Riņķa līnija Ptolemaja ģeocentriskajā sistēmā ar centru ārpus Zemes, pa kuru kustībā ap Zemi vienmērīgi pārvietojas planētas projekcija.
- kometopauze Robežslānis starp komētu un starpplanētu vidi.
- planetārs Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
- protoplanetārs Saistīts ar protoplanētu, tai raksturīgs.
- planētu gredzeni sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē
- Ajirs Saturna pavadonis ("Aegir"), vidējais attālums no planētas - 20735000 km, izmēri - 6 km
- Albiorikss Saturna pavadonis ("Albiorix"), vidējais attālums no planētas - 1618200 km, izmēri - 32 km
- Antē Saturna pavadonis ("Anthe"), vidējais attālums no planētas - 197700 km, izmēri - 1 km
- Atlants Saturna pavadonis ("Atlas"), vidējais attālums no planētas - 137700 km, izmērs - 32 km
- Bevīna Saturna pavadonis ("Bebhionn"), vidējais attālums no planētas - 17119000 km, izmēri - 6 km
- Berjelmirs Saturna pavadonis ("Bergelmir"), vidējais attālums no planētas – 19338000 km, izmēri – 6 km
- Bestla Saturna pavadonis ("Bestla"), vidējais attālums no planētas – 20129000 km, izmēri – 7 km
- Kalipso Saturna pavadonis ("Calypso"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 19 km
- Dafnis Saturna pavadonis ("Daphnis"), vidējais attālums no planētas - 136500 km, izmēri - 7 km
- Dione Saturna pavadonis ("Dione"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 1118 km
- Encelads Saturna pavadonis ("Enceladus"), vidējais attālums no planētas - 238100 km, izmēri - 499 km
- Eiraps Saturna pavadonis ("Erriapo"), vidējais attālums no planētas - 17343000 km, izmēri - 10 km
- Farbauti Saturna pavadonis ("Farbauti"), vidējais attālums no planētas - 20390000 km, izmēri - 5 km
- Fenrirs Saturna pavadonis ("Fenrir"), vidējais attālums no planētas - 22453000 km, izmēri - 4 km
- Fornjots Saturna pavadonis ("Fornjot"), vidējais attālums no planētas - 25108000 km, izmēri - 6 km
- Greipa Saturna pavadonis ("Greip"), vidējais attālums no planētas - 18206000 km, izmēri - 6 km
- Hati Saturna pavadonis ("Hati"), vidējais attālums no planētas - 19856000 km, izmēri - 6 km
- Helena Saturna pavadonis ("Helene"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 32 km
- Hiperīons Saturna pavadonis ("Hyperion"), vidējais attālums no planētas - 1464100 km, izmēri - 266 km
- Hirokina Saturna pavadonis ("Hyrrokkin"), vidējais attālums no planētas - 18437000 km, izmēri - 8 km
- Japets Saturna pavadonis ("Iapetus"), ko atklājis franču astronoms Dž. Kasīni 1671. g., apriņķo planētu 79,3 dienās 3,56 mlj km attālumā, diametrs 1440 km, daudz krāteru.
- Idžirāks Saturna pavadonis ("Ijiraq"), vidējais attālums no planētas - 11124000 km, izmēri - 12 km
- Īmirs Saturna pavadonis ("Ymir"), vidējais attālums no planētas - 23040000 km, izmēri - 18 km
- Jānus Saturna pavadonis ("Janus"), vidējais attālums no planētas - 151500 km, izmēri - 178 km
- Jarnsaksa Saturna pavadonis ("Jarnasaxa"), vidējais attālums no planētas - 18811000 km, izmēri - 6 km
- Kari Saturna pavadonis ("Kari"), vidējais attālums no planētas - 22118000 km, izmēri - 7 km
- Kiviuks Saturna pavadonis ("Kiviuq"), vidējais attālums no planētas - 11111000 km, izmēri - 16 km
- Logi Saturna pavadonis ("Logi"), vidējais attālums no planētas - 23065000 km, izmēri - 6 km
- Metone Saturna pavadonis ("Methone"), vidējais attālums no planētas - 194000 km, izmēri - 3 km
- Mimass Saturna pavadonis ("Mimas"), vidējais attālums no planētas - 185600 km, izmēri - 397 km
- Mundilveri Saturna pavadonis ("Mundilfari"), vidējais attālums no planētas - 18685000 km, izmēri - 7 km
- Narvi Saturna pavadonis ("Narvi"), vidējais attālums no planētas - 19007000 km, izmēri - 7 km
- Pāliaks Saturna pavadonis ("Paaliaq"), vidējais attālums no planētas - 15200000 km, izmēri - 22 km
- Pallēne Saturna pavadonis ("Pallene"), vidējais attālums no planētas - 211000 km, izmēri - 4 km
- Pāns Saturna pavadonis ("Pan"), vidējais attālums no planētas - 133600 km, izmēri - 20 km
- Pandora Saturna pavadonis ("Pandora"), vidējais attālums no planētas - 141700 km, izmēri - 84 km
- Fēbe Saturna pavadonis ("Phoebe"), vidējais attālums no planētas - 12944300 km, izmēri - 240 km
- Polideiks Saturna pavadonis ("Polydeuces"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 4 km
- Prometejs Saturna pavadonis ("Prometheus"), vidējais attālums no planētas - 139400 km, izmēri - 100 km
- Reja Saturna pavadonis ("Rhea"), vidējais attālums no planētas - 527100 km, izmēri - 1528 km
- Siarnāks Saturna pavadonis ("Siarnaq"), vidējais attālums no planētas - 17531000 km, izmēri - 40 km
- Skadi Saturna pavadonis ("Skathi"), vidējais attālums no planētas - 15541000 km, izmēri - 8 km
- Skols Saturna pavadonis ("Skoll"), vidējais attālums no planētas - 17665000 km, izmēri - 6 km
- Surters Saturna pavadonis ("Surtur"), vidējais attālums no planētas - 22707000 km, izmēri - 6 km
- Sutungs Saturna pavadonis ("Suttungr"), vidējais attālums no planētas - 19459000 km, izmēri - 7 km
- Tarkeiks Saturna pavadonis ("Tarqeq"), vidējais attālums no planētas - 18009000 km, izmēri - 7 km
- Tarvosa Saturna pavadonis ("Tarvos"), vidējais attālums no planētas - 17983000 km, izmēri - 15 km
- Telesto Saturna pavadonis ("Telesto"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 24 km
- Tētija Saturna pavadonis ("Tethys"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 1060 km
- Trims Saturna pavadonis ("Thrymr"), vidējais attālums no planētas - 20474000 km, izmēri - 7 km
- Titāns Saturna pavadonis ("Titan"), vidējais attālums no planētas - 1221900 km, izmēri - 5150 km
- Merkurs Saulei tuvākā planēta, vidējais attālums no Saules - 57,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 87,97 dienas, ekvatoriālais diametrs - 4878 km, masa - 0,055 Zemes masas.
- Venera Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules - 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks - 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12102 km, masa - 0,815 Zemes masas.
- asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu.
- Marss Saules sistēmas ceturtā (pēc attāluma no Saules) planēta, vidējais attālums no Saules - 227,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 686,98 dienas, ekvatoriālais diametrs - 6794 km, masa - 0,107 Zemes masas.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (planētas, komētas u. tml.) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- Ikars Saules sistēmas mazā planēta, kas šķērso Zemes orbītu un pietuvojas Zemei ik pēc 19 gadiem.
- Jupiters Saules sistēmas piektā un lielākā planēta, vidējais attālums no Saules - 778 mlj km, apriņķošanas laiks - 11,86 gadi, ekvatoriālais diametrs - 142984 km, masa - 317,894 Zemes masas.
- zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
- Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas.
- Saturns Saules sistēmas planēta, kas pēc attāluma no Saules ir sestā, vidējais attālums no Saules - 1427 mlj km, apriņķošanas laiks - 29,46 gadi, ekvatoriālais diametrs - 120536 km, masa - 95,184 Zemes masas.
- Zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki, vidējais attālums no Saules - 149,6 mlj km, apriņķošanas laiks - 365,26 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12756 km
- Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no Saules, vidējais attālums no Saules - 2871 mlj km, apriņķošanas laiks - 84,01 gadi, ekvatoriālais diametrs - 51118 km, masa - 14,537 Zemes masas.
- Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas.
- Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus
- Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi.
- heptagramma Septiņstaru zvaigzne aplī, 7 planētu simbols.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
- galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās.
- tālo kosmisko sakaru centrs specializēta komandu un mērījumu kompleksa daļa, kas nodrošina abpusējus sakarus ar starpplanētu zondēm un to trajektorijas mērījumus, izmantojot jaudīgus radioraidītājus signālu noraidīšanai un lielus radioteleskopus signālu uztveršanai
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2).
- Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru
- sinklināls Tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni).
- polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- pieplanētas Tāds, kas atrodas, noris planētas tuvumā.
- starpplanētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp planētām.
- planetogrāfisks Tāds, kas attēlojas uz planētas virsmas.
- pirmsplanētu Tāds, kas pastāv, noris pirms planētu veidošanās.
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
- planetomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa citām planētām.
- dvāparajuga Trešā no četrām jugām jeb laikmetiem hinduisma laika ciklā; tā sākas dienā kad Krišna pamet šo planētu un turpinās 864 tūkstošus gadu.
- Patrokls Trojiešu grupas mazā planēta.
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju
- ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā
- Ariels Urāna pavadonis ("Ariel"), vidējais attālums no planētas - 190900 km, diametrs - \~1330 km, masa - 0,03 Mēness masas.
- Belinda Urāna pavadonis ("Belinda"), vidējais attālums no planētas – 75300 km, izmēri – 80 km
- Bjanka Urāna pavadonis ("Bianca"), vidējais attālums no planētas - 59200 km, izmēri - 51 km
- Kalibans Urāna pavadonis ("Caliban"), vidējais attālums no planētas - 7231000 km, izmēri - 72 km
- Kordēlija Urāna pavadonis ("Cordelia"), vidējais attālums no planētas - 49800 km, izmēri - 40 km
- Kresīda Urāna pavadonis ("Cressida"), vidējais attālums no planētas - 61800 km, izmēri - 80 km
- Kupidons Urāna pavadonis ("Cupid"), vidējais attālums no planētas - 74800 km, izmēri - 10 km
- Dezdemona Urāna pavadonis ("Desdemona"), vidējais attālums no planētas - 62700 km, izmēri - 64 km
- Ferdinands Urāna pavadonis ("Ferdinand"), vidējais attālums no planētas - 20901000 km, izmēri - 21 km
- Francisko Urāna pavadonis ("Francisco"), vidējais attālums no planētas - 4276000 km, izmēri - 22 km
- Džuljeta Urāna pavadonis ("Juliet"), vidējais attālums no planētas - 64400 km, izmēri - 93 km
- Meba Urāna pavadonis ("Mab"), vidējais attālums no planētas - 97734 km, izmēri - 10 km
- Margareta Urāna pavadonis ("Margaret"), vidējais attālums no planētas - 14345000 km, izmēri - 20 km
- Miranda Urāna pavadonis ("Miranda"), vidējais attālums no planētas - 129900 km, izmēri - 471 km
- Oberons Urāna pavadonis ("Oberon"), vidējais attālums no planētas - 583500 km, izmēri - 1522 km
- Ofēlija Urāna pavadonis ("Ophelia"), vidējais attālums no planētas - 53800 km, izmēri - 42 km
- Perita Urāna pavadonis ("Perdita"), vidējais attālums no planētas - 76420 km, izmēri - 20 km
- Porcija Urāna pavadonis ("Portia"), vidējais attālums no planētas - 13500 km, izmēri - 135 km
- Prospers Urāna pavadonis ("Prospero"), vidējais attālums no planētas - 16256000 km, izmēri - 50 km
- Paks Urāna pavadonis ("Puck"), vidējais attālums no planētas - 86000 km, izmēri - 162 km
- Rozalinda Urāna pavadonis ("Rosalind"), vidējais attālums no planētas - 69900 km, izmēri - 72 km
- Seteboss Urāna pavadonis ("Setebos"), vidējais attālums no planētas - 17418000 km, izmēri - 47 km
- Sikoroksa Urāna pavadonis ("Sycorax"), vidējais attālums no planētas - 12179000 km, izmēri - 150 km
- Stefans Urāna pavadonis ("Stephano"), vidējais attālums no planētas - 8004000 km, izmēri - 32 km
- Titānija Urāna pavadonis ("Titania"), vidējais attālums no planētas - 436300 km, izmēri - 1578 km
- Trinkuls Urāna pavadonis ("Trinculo"), vidējais attālums no planētas - 8504000 km, izmēri - 18 km
- Umbriels Urāna pavadonis ("Umbriel"), vidējais attālums no planētas - 266000 km, izmēri - 1169 km
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli
- tellūrisks Uz zemi kā planētu attiecīgs.
- Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija.
- Amors viena no daudzajām Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~1 km
- Ganimēds Viena no mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~32 km, regulāri šķērso Marsa orbītu.
- platforma Viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai.
- Pallāda Viena no Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), 608 km caurmērā.
- Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa; pazeme (1).
- pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- Cerera Vislielākā mazā planēta jeb asteroīds (1003 km caurmērā), atklāta 1801. g.
- Vesta Visspožākā mazā planēta jeb asteroids (538 km caurmērā).
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
- planetārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu.
- tektonika Zemes, arī citu planētu uzbūve, kustība, deformācija.
- eksobioloģija Zinātne par dzīvības pastāvēšanas priekšnosacījumiem uz citām planētām un šādu dzīvības formu meklēšana.
- astroģeoloģija Zinātnes nozare, kas pētī planētu sastāvu un uzbūvi.
- meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis.
- saimniekzvaigzne Zvaigzne, ap kuru riņķo viena vai vairākas citplanētas, attiecībā pret šīm planētām.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.
- protoplanētu disks zvaigzni aptverošs gāzes un putekļu disks, no kura veidojas planētas
- drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu.
planēt citās vārdnīcās: