Paplašinātā meklēšana
Meklējam pilnība.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (71):
- hiperēmija Asiņu pārpilnība kādā orgānā vai ķermeņa daļā.
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.
- pārpilnums Bagātība, pārpilnība.
- opulence Bagātība, pilnība.
- caurums brāķis; nepilnības.
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
- Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu.
- sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi.
- matūritāte Gatavība, nobriedums, pilnība.
- embarras de richesse grūtības pārpilnības dēļ, lielas izvēles dēļ.
- pāramita Indiešu mitoloģijā un reliģijā - viens no galvenajiem jēdzieniem, kas saistīts ar pilnības izpratni, sava veida nirvānas sinonīms.
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja.
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
- izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām; izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
- ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā.
- Pilnītis Kāda senlatviešu dievība (pilnība).
- uzbraukt augumā kādu apcelt, izsmiet un publiski pazemot; kādu nolamāt vai apcelt, kā ieroci izmantojot tā mīnusus un nepilnības.
- kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā.
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
- Nantosuelta ķeltu un velsiešu mitoloģijā - upju un, iespējams, arī auglības un pārpilnības dieviete.
- Danu Ķeltu zemes un pārpilnības dieviete, visu īru dievu māte.
- sātība labklājība, pārpilnība, auglīgums.
- izslīpēt Līdz pilnībai izkopt (2).
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- ad ungeum līdz pilnībai; ļoti precīzi; _burtiski_: "līdz nagam".
- peizums Liels daudzums, pārpilnība.
- skalsa lietuviešu mitoloģijā - pilnības rags, laimes un uzplaukuma iemiesojums.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte; iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
- konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
- [darbības] traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ.
- defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā).
- trūkums Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām.
- ierobežotība Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.).
- robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
- pālums Nepilnība, trūkums.
- imperfekcija Nepilnība.
- grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
- grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas).
- aizpildīt robu (arī robus) Novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
- paģībšana Parasti asins trūkuma, retāk asins pārpilnības smadzenēs izsaukts nesamaņas stāvoklis.
- pilnība Pārpilnība, arī bagātība.
- peizu peizām pārpilnība, pārpalikums.
- redudance Pārpilnība; liekvārdība informācijā, bez kuras var iztikt, nezaudējot patieso saturu.
- abundance Pārpilnība.
- pārpillība Pārpilnība.
- vairība Pārpilnība.
- leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir bez darba iegūstama pārpilnība (galvenokārt ēdienu un dzērienu).
- suitums Pilnība, pārpilnība.
- Pilvītis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - bagātības, zelta un pārpilnības dievs.
- Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās.
- netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
- netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
- sāta Sāts - pilnības, piepildītības, mērenības sajūta.
- sabatieši Sektanti, kas turoties stingri pie bībeles un tiecoties pēc reliģiskās pilnības, prasa Vecās Derības sabata svinēšanu kristīgās svētdienas vietā; sabatisti.
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
- beau ideal skaistuma ideāls; pati pilnība.
- sampo Somu un karēļu mitoloģijā - brīnumainas dzirnavas, pārpilnības avots.
- polidinamija Spēku pārpilnība.
- Tilmūna Šumeru un akadiešu mitoloģijā - sala, kur valda laime un pārpilnība.
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu); tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
- perfekcionisms Tiekšanās pēc pilnības.
- deiteranomālija Trihromātiska anomālija ar samazinātu zaļās krāsas spektra vālīšu jutību; iedzimst saistībā ar X hromosomu; visbiežāk sastopamā krāsu redzes nepilnība.
- nekārtība Trūkumi, nepilnības.
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
- paradīze zemes virsū vieta, kur ir laimīga dzīve, pārpilnība, kur ir ļoti skaisti.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (1).
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (3).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (1).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (2).
pilnība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV