Paplašinātā meklēšana
Meklējam pavals.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (315):
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
- Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
- Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī
- Bermehiljo apdzīvota vieta Meksikā, Durango pavalsts ziemeļaustrumu daļā
- Bekana arheoloģisks piemineklis Meksikā, Kampečes pavalsts dienvidaustrumos, kas kalpojis kā aizsarggrāvis
- ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem
- konfederāts ASV vergturu pavalstu savienības atbalstītāji
- denaturalizēt Atņemt pavalstniecību (pretstatā naturalizācijai)
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību)
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija
- Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta
- apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- valstspiederība cilvēka piederība kādai valstij – pilsonība vai pavalstniecība
- ārzemnieks cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī
- bipatrīds Divvalstnieks, divpavalstnieks - persona, kas ir divu vai vairāku valstu pilsonis vai pavalstnieks
- Duranga Durango - pavalsts Meksikā
- Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
- Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
- denaturalizācija kādas personas pilsonības vai pavalstniecības izbeigšanās vai atņemšana
- indigenāts kādas valsts pilsonība jeb pavalstniecība; starptautiskos līgumos paredzēto tiesību izmantošana
- imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
- Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
- Bernala klints kalna virsotne Meksikā, Keretaro de Arteaga pavalstī, augstums - 2510 m
- Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu"
- Bankočinčorro koraļļu rifi Karību jūrā, Meksikas Kintana Roo pavalsts austrumu piekrastē
- Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku
- Bakalaras lagūna lagūna Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma
- mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu
- Mehika Mehiko, Meksikas pavalsts
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts, platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību
- Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nuevo Leona Nuevoleona, Meksikas pavalsts
- Akorda punkti padošanās līgumi, ko Vidzemes bruņniecība un Rīgas rāte 1710. g. noslēdza ar B. Šeremetevu sakarā ar pāreju Krievijas pavalstniecībā; muižniecība un Rīgas iedzīvotāju valdošie slāņi ar to ieguva privilēģijas
- pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- Galmuduga Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Gālkaghjo, platība - 46000 kvadrātkilometru, 1800000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Puntlenda Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Garove, platība - 250000 kvadrātkilometru, 2400000 iedzīvotāju
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma
- Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.)
- pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
- pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
- ārvalsts pilsonis persona ar citas valsts pilsonību, pavalstniecību
- bezpavalstnieks Persona bez pavalstniecības
- bezvalstnieks Persona bez pilsonības, pavalstniecības (arī apatrīds); persona, kurai nav nevienas citas valsts pilsonības vai pavalstniecības, persona bez valsts piederības
- heimatlos Personas bez pavalstniecības
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos
- dubultā pilsonība personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības)
- divpavalstniecība Personas saikne vienlaikus ar divu valstu pilsonību, pavalstniecību
- daudzpavalstniecība Personas tiesiska saikne vienlaikus ar vairāku valstu pilsonību, pavalstniecību
- apolīdi Personas, ko neviena valsts neatzīst par saviem pavalstniekiem
- Batopilasa pilsāta Meksikā, Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
- Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos
- Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Gvanahvato pavalstī, 79100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Tamaulipasas pavalstī, 11900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Akajukana pilsēta Meksikā (_Acayucan_), Verakrusa de Ignasio de la Ljave pavalstī
- Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī
- Akambaro pilsēta Meksikā (_Acámbaro_), Gvanahvato pavalsts dienvidos
- Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā
- Akaponeta pilsēta Meksikā (_Acaponeta_), Najaritas pavalsts ziemeļu daļā
- Akapulko pilsēta Meksikā (_Acapulco_), Gerrero pavalstī, Klusā okeāna piekrastē, 658600 iedzīvotāju (2020. g.), kūrorts
- Akatlana pilsēta Meksikā (_Acatlán_), Pueblas pavalsts dienvidu daļā
- Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī
- Akonči pilsēta Meksikā (_Aconchi_), Sonoras pavalstī
- Aktopana pilsēta Meksikā (_Actopan_), Idalgo pavalstī
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā
- Agvadulse pilsēta Meksikā (_Agua Dulce_), Verakrusas de Ignasio de la Lavje pavalsts austrumu pierobežā
- Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas
- Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos
- Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Gerrero pavalsts dienvidaustrumu daļā
- Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Halisko pavalstī
- Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā
- Alamo pilsēta Meksikā (_Álamo_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts ziemeļu daļā
- Alamosa pilsēta Meksikā (_Alamos_), Sonoras pavalsts dienvidos
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
- Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Čivavas pavalstī
- Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Tamaulipasas pavalstī
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Koavila de Saragosas pavalstī
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Nuevoleonas pavalstī
- Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā
- Altara pilsēta Meksikā (_Altar_), Sonoras pavalstī
- Altotonga pilsēta Meksikā (_Altotonga_), Verakrusas de Ignasio de la Ljave pavalstī
- Alvarado pilsēta Meksikā (_Alvarado_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
- Alvaroobregona pilsēta Meksikā (_Álvaro Obregón_), Sonoras pavalsts ziemeļrietumu daļā
- Ameka pilsēta Meksikā (_Ameca_), Halisko pavalstī
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Nuevoleonas pavalsts ziemeļu daļā
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Tamaulipasas pavalsts ziemeļu daļā
- Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos
- Antonioamaro pilsēta Meksikā (_Antonio Amaro_), Durango pavalstī
- Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī
- Aramberri pilsēta Meksikā (_Aramberri_), Nuevoleonas pavalsts dienvidu daļā
- Arandasa pilsēta Meksikā (_Arandas_), Halisko pavalstī
- Arselija pilsēta Meksikā (_Arcelia_), Gerrero pavalsts ziemeļu daļā
- Ario pilsēta Meksikā (_Ario_), Mičoakanas de Okampo pavalstī
- Ariveči pilsēta Meksikā (_Arivechi_), Sonoras pavalsts austrumu daļā
- Arispe pilsēta Meksikā (_Arizpe_), Sonoras pavalstī
- Armerija pilsēta Meksikā (_Armería_), Kolimas pavalstī
- Arteaga pilsēta Meksikā (_Arteaga_), Mičoakana de Okampo pavalstī
- Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā
- Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
- Atila pilsēta Meksikā (_Atil_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
- Atlisko pilsēta Meksikā (_Atlixco_), Pueblas pavalstīs rietumu daļā
- Atojaka pilsēta Meksikā (_Atoyac_), Gerrero pavalstī
- Autlana pilsēta Meksikā (_Autlán_), Halisko pavalstī
- Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā
- Baborigame pilsēta Meksikā (_Baborigame_), Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
- Bačiniva pilsēta Meksikā (_Bachíniva_), Čivavas pavalstī
- Badiragvato pilsēta Meksikā (_Badiragvato_), Sinaloas pavalstī
- Kampeče pilsēta Meksikā ("Campeche"), pavalsts administratīvais centrs, osta Meksikas līča krastā, 211700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kankuna pilsēta Meksikā ("Cancun"), Kintanas Roo pavalstī, Karību jūras piekrastē, 526700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Četumala pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čivava pilsēta Meksikā ("Chihuahua"), pavalsts administratīvais centrs 1423 m vjl., 748500 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1954. g.)
- Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sjudadovregona pilsēta Meksikā ("Ciudad Obregon"), Sonoras pavalstī, 433000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Koacakoalkosa pilsēta Meksikā ("Coatzacoalcos"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts, osta Meksikas līča krastā, 305300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kordova pilsēta Meksikā ("Cordoba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 218100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kvernavaka pilsēta Meksikā ("Cuernavaca"), Vulkāniskās grēdas dienvidu piekājē 1540 m vjl., Morelosas pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kuljakana pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Durango pilsēta Meksikā ("Durango"), pavalsts administratīvais centrs, 463800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ekatepeka pilsēta Meksikā ("Ecatepec"), Mehiko pavalstī, 1687500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ensenada pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gomespalasio pilsēta Meksikā ("Gomez Palacio"), Durango pavalstī, 257400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Gvanahvato pilsēta Meksikā ("Guanajuato"), pavalsts administratīvais centrs, 171700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ermosiljo pilsēta Meksikā ("Hermosillo"), Sonoras pavalsts administratīvais centrs, 641800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Irapvato pilsēta Meksikā ("Irapuato"), Gvanahvato pavalstī, Meksikas kalnienē 1710 m vjl., 342600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lapasa pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Ensenadas municipalitātē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Mičoakanas de Okampo pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, Balsasas grīvā, 178800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Leona pilsēta Meksikā ("Leon"), Gvanahvatas pavalstī, Meksikas kalnienē 1890 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju
- Mansaniljo pilsēta Meksikā ("Manzanillo"), Kolimas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 184500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju
- Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Merida pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehikali pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Minatitlana pilsēta Meksikā ("Minatitlan"), Verakrusa de Ignaso de la Ljave pavalstī, Koacakoalkosas krastos, 157800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Monklova pilsēta Meksikā ("Monclova"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 231100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Morelija pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nuevolaredo pilsēta Meksikā ("Nuevo Laredo"), Tamaulipasas pavalstī, 348400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pačuka pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Puebla pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Keretaro pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Rejnosa pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Saltiljo pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tampiko pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tlaskala pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Toluka pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Torreona pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tula pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tustlagutjerresa pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Urvapana pilsēta Meksikā ("Uruapan"), Mičoakanas de Okampo pavalstī 1620 m vjl., 315350 iedzīvotāju (2010. g.)
- Verakrusa pilsēta Meksikā ("Veracruz"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 573900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Viktorija pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.)
- Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Halapa pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sapopana pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Baljesa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalstī
- Benitohuaresa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalsts ziemeļu daļā
- Berrjosabala pilsēta Meksikā, Čjapasas pavalsts rietumu daļā
- Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
- Selaja pilsēta Meksikā, Gvanahvato pavalstī, 310400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bakalara pilsēta Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
- Baja de los Anhelesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalstī, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastē
- Batakesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
- Apodaka pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 393200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gvadalupe pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 691400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Masatlana pilsēta Meksikā, Sinaloas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 352500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Banamiči pilsēta Meksikā, Sonoras pavalstī
- Bavjakora pilsēta Meksikā, Sonoras pavalstī
- Bavispe pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts austrumos
- Bakadevači pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts austrumu daļā
- Bakoači pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
- Benhaminilja pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
- Balankana pilsēta Meksikā, Tabasko pavalsts austrumu daļā
- Altamira pilsēta Meksikā, Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos
- Čilpansingo pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tuspana pilsēta Meksikas Halisko pavalstī ("Tuxpan"), 33700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tuspana pilsēta Meksikas Najaritas pavalstī ("Tuxpan"), 28500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kolima pilsēta Meksikas rietumos ("Colima"), pavalsts administratīvais centrs, 137400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tuspana pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Oahaka pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sakatekasa pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Agvaskaljentesa pilsēta Meksikas vidienē, pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Aunbana pilsēta Mjanmā (_Aungban_), Šanas (Šanas / Tai) pavalstī
- Namtu pilsēta Mjanmā ("Namtu"), Šanas / Tai pavalsts ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
- Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banmo pilsēta Mjanmā (Birmā), Kačinas pavalsts dienvidu daļā
- Sadouna pilsēta Mjanmā, Monas pavalstī, 200900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lāseu pilsēta Mjanmā, Šanas (Tai) pavalstī, 133600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Phaana pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Hpa-an"), Karenas pavalsts administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Molamjaina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hakha pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mjičina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Loiko pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kajas pavalsts administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sitve pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Gilgita pilsēta Pakistānā (_Gilgit_), Gilgitas un Baltistānas autonomās pavalsts administratīvais centrs, 1500 m vjl., 56700 iedzīvotāju (1998. g.)
- Muzafarābāda pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gālkaghjo pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Galmudugas administratīvais centrs, 85300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Garove pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.)
- renaturalizācija Pilsonības vai pavalstniecības atjaunošana personām, kas to zaudējušas
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību
- Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”)
- Puevla Puebla, pavalsts Meksikā
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas")
- Klarjona sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
- Rokapartida sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
- Sanbenedikto sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
- Sokorro sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi")
- Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
- Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma
- Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
- džimkrovisms Sistemātiska melnādaino amerikāņu segregācijas prakse, kas ASV dienvidu pavalstīs bija visai izplatīta līdz pat 20. gs. 60. gadiem
- Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
- Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”)
- bezpavalstniecība stāvoklis, kad personai nav pavalstniecības
- Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
- maušani Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos, Šanas / Tai pavalstī; šani (2)
- šani šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī
- nacionālpadome Šveices parlamenta otrā kamera - blakus pavalstu pārstāvju padomei
- Tavaska Tabasko - Meksikas pavalsts
- kaji tauta, dzīvo Mjanmas Savienībā (Birma), gk. Kajas pavalstī, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - dienvidmongoloīdi, reliģija - budisms (hinajana), kristiānisms arī animistiskie kulti
- Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki
- Altara tuksnesis tuksnesis Meksikā (_Altar, Desierto de_), Sonoras pavalsts zimeļrietumos
- raija Turcijā nemuhāmedāņu pavalstnieki
- Tuspama Tuspana - pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī
- A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
- A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
- Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
- Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
- Armerija upe Meksikā (_Armeria, Río_), Halisko un Kolimas pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
- Asunsjona upe Meksikā (_Asunción, Río_), Sonoras pavalstī, Konsepsjonas kreisā krasta pieteka
- Atengo upe Meksikā (_Atengo, Rio_), Najaritas pavalstī, Riograndes labā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Gerrero pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
- Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
- Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
- Balsasa upe Meksikā, Meskalas un Kucamalas satekupe, visā garumā ir Gerrero un Mičoakana de Okampo pavalsts robežupe, ietek Klusajā okeānā
- Bavispe upe Meksikā, Sonoras pavalstī, satekot ar Arosu veido Jaki, kas ietek Kalifornijas līcī
- Lakantuna upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka
- Tuspana upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
- subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums
- zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals
- Virdžīnijas Sadraudzība Virdžīnija, ASV pavalsts (štats)
- Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
- Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m
- Barahass virsotne Meksikā, Durango pavalsts ziemeļos, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 3315 m
- Bandas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļrietumos, Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Bahas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļritumu daļā (_Baja, Punta_), Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
- Antonlisardo rags zemesrags Meksikā (_Antón Lizardo, Punta de_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
- Baljenas rags zemesrags Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts dienvidu daļā, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastes izvirzījums Kalifornijas līcī
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pavals.