Paplašinātā meklēšana
Meklējam pārmaiņa.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (252):
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- kapsulārā ankiloze ankiloze, ko rada pārmaiņas locītavas somiņā.
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- disproteinēmija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas.
- hematoplazmopātija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas.
- higroskopiskas kustības auga vai tā daļu kustības, ko izraisa vides mitruma pārmaiņas.
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
- horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
- pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā.
- ksenofonija Balss pārmaiņa līdz nepazīšanai.
- heterofonija Balss rakstura nenormālība vai pārmaiņa.
- metamorfoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku formas pārmaiņas to individuālās attīstības gaitā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
- padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā.
- pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā); pavērsiens (2).
- pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
- revolūcija Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums.
- aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
- ovariālais cikls cikliskas pārmaiņas olnīcās, saistītas ar menstruālo ciklu.
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā; šādas darbības, norises rezultāts.
- uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
- rekonfigurācija Datoru sistēmas dažādu funkcionālo bloku nomaiņa ar citiem, kā arī pārmaiņas to savienojumos.
- koksartroze Deformējošas pārmaiņas gūžas locītavā.
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
- eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
- plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
- ostrakoze Deģeneratīvas pārmaiņas kaulā, kas dara to līdzīgu austeres vākam.
- miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
- hialoze Deģeneratīvas stiklveida ķermeņa pārmaiņas.
- vēsturiskā demogrāfija demogrāfijas un vēstures nozare, kas pētī un analizē iedzīvotāju skaita pārmaiņas pagātnē.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- perikardoze Distrofiskas vai deģeneratīvas perikarda pārmaiņas.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
- osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas.
- darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
- alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
- kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
- neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem.
- aksonreakcija Ganglijšūnas pārmaiņas kā aksona bojājuma sekas.
- radiomutācija Gēna pārmaiņa, ko izraisa radioaktīvs starojums.
- mutons Gēna vismazākā daļa, kuras pārmaiņas var izraisīt mutāciju; cistrons.
- griezi Grieži - pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
- paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā.
- diastrofisms Ģeoloģijas termins, ar ko apzīmē visus tektoniskos procesus, kuru rezultātā notiek ievērojamas pārmaiņas zemes garozas struktūrā.
- pseidometaplāzija Histoloģiska akomodācija, šūnu formas pārmaiņas, piemērojoties mehāniskiem vides apstākļiem.
- inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- baroskops Ierīce, ar ko konstatē gaisa spiediena pārmaiņas.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi.
- sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā.
- paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
- sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā.
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- alterācija Katra pārmaiņa īpašībās, struktūrā, funkcijā (sevišķi patoloģijas virzienā).
- blastācija Katra pārmantojama pārmaiņa dīgļplazmā.
- mielopātija Kaulu smadzeņu patoloģiskas pārmaiņas.
- Mentora metode koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
- koadaptācija korelatīvas adaptācijas pārmaiņas divos savstarpēji atkarīgos orgānos.
- kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa.
- parahromatoze Krāsas (īpaši ādas krāsas) pārmaiņas.
- lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā).
- fibrotorakss Krūškurvja pārmaiņas plaušu cirozes gadījumā; vienas puses procesu raksturo krūšu sienas iegrimums, skolioze, sirds novirze uz slimo pusi.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- labirintoze Labirinta patoloģija, kuras pamatā pārsvarā ir distrofiskas pārmaiņas.
- vaibšifts laika gara pārmaiņas.
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
- aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa; katastrofālas pārmaiņas.
- statoskops Ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas.
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
- nogurums mainīgas slodzes radītas materiāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas.
- mijiens Maiņa, pārmaiņa.
- miti Maiņa, pārmaiņa.
- pamija Maiņa, pārmaiņa.
- deju un kustību terapija mākslu terapijas veids, kurā veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai izmanto deju un kustību elementus, lai radošā veidā panāktu pārmaiņas cilvēka emocionālajā stāvoklī, domāšanas veidā un kustību stilā.
- novecošana Materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē.
- osteoartropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patoloģiskas pārmaiņas kaulos un locītavās.
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos.
- sociālais aktīvisms mērķtiecīga darbība, lai veicinātu sabiedrībai nozīmīgas sociālas pārmaiņas.
- mielinopātija Mielīna patoloģija; deģeneratīvas pārmaiņas galvas smadzeņu baltajā vielā.
- mikropatoloģija Mikroorganismu izraisīto slimību radītās patoloģiskās pārmaiņas.
- citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos.
- mielopātija Muguras smadzeņu patoloģiskas pārmaiņas vai funkcionāli traucējumi.
- genovariācijas Mutācijas - iedzimtības faktoru pārmaiņas, kas iedzimst nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstošas pārmaiņas organisma pazīmju attīstībā.
- gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu.
- onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā.
- Ahsonnutli Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - augstākā dieviete, kas simbolizē pārmaiņas dabā un kas radījusi dienas gaismu, kā arī debesjumu.
- arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos.
- disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
- domīgs laiks nenoteikti laika apstākļi, kas sola pārmaiņas.
- prostatas intraepiteliālā neoplāzija neoplastiskas prostatas kanālu un acīnu epitēlijšūnu pārmaiņas, kam ir dažas morfoloģiskas vēža pazīmes, taču bez invāzijas stroma.
- emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
- elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva.
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- idiovariacija Nezināmas izcelsmes dīgļa plazmas mutācija vai pārmaiņas.
- nefrīts Nieru iekaisums, distrofiskas vai proliferatīvas pārmaiņas nieru parenhīmā, saistaudos vai asinsvadu sistēmā.
- nefroze Nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un to deģeneratīvas pārmaiņas.
- klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas.
- attīstība norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
- protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos.
- reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība.
- adaptācijas sindroms organisma pārmaiņas, ko izraisa pielāgošanās apkārtējās vides apstākļiem.
- fotoinorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
- fotomorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām.
- radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā.
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte.
- sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.
- kommūtācija Pārgrozība, pārmaiņa; viena soda pārvēršana otrā.
- dislokācija pārmaiņa iežu slāņu sākotnējā sagulumā tektonisko kustību, karsta procesu, ledāja spiediena, noslīdeņu u. c. iespaidā.
- divkāršs pagrieziens pārmaiņa jahtas kursā, kad tā izdara divus, vienu otram sekojošus caurgriezienus (divreiz iet pār štagu).
- endometriālais cikls pārmaiņas dzemdes gļotādā, saistītas ar menstruālo ciklu.
- angiopātiskā retinopātija pārmaiņas tīklenes asinsvados pēc traumas; pelēcīgi balti perēkļi vēnu apvidū.
- skaņu (arī fonēmu) mija pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
- izmaiņa pārveidošanās, pārmaiņa.
- pahiperiostoze Patoloģiskas pārmaiņas garajos kaulos, kas izpaužas ar kaulu plēves sabiezējumu.
- mieleteroze Patoloģiskas pārmaiņas muguras smadzenēs.
- hialinoze Patoloģiskas pārmaiņas organisma audos, kad tie pārveidojas stiklveida olbaltuma masā.
- citopātija Patoloģiskas pārmaiņas šūnā.
- spermatopātija Patoloģiskas spermas pārmaiņas.
- psihogēnija Patoloģiskas, bet atgriezeniskas pārmaiņas psihē.
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa.
- pārstrukturēšana Pavērsiens domu gaitā; kognitīva pārmaiņa.
- kaprīze Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
- mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
- menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- gastriskais cikls periodiskas kuņģa kontūru pārmaiņas darbības laikā, ko rada peristaltikas viļņi.
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums.
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
- par- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
- pāra- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
- eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
- tehnoloģiju determinisms pieeja socioloģijā, saskaņā ar ko tehnoloģijas izraisa pielāgošanos un pārmaiņas sociālajā, politiskajā un kultūras vidē.
- kokaugu slimības plaša slimību grupa, kas rada anatomiskas vai morfoloģiskas pārmaiņas visā kokā (vai krūmā) vai atsevišķās tā daļās.
- sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība.
- ģenētiskais dreifs populācijas ģenētiskās struktūras (dažādu alēļu frekvences) pārmaiņa, ko izraisa nejauši cēloņi, gk. ģeogrāfiskā izolācija.
- gēnu dreifs populācijas ģenētiskās struktūras nejaušas pārmaiņas, ko rada indivīdu grupas izolācija no kopējās populācijas.
- saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
- autoregulācija Process, kad bioloģiskās sistēmas mehānisms noteic un regulē radušās pārmaiņas.
- parafronija Psihisks traucējums, kas rada rakstura pārmaiņas.
- paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
- revolūcija Radikāla kvalitatīva pārmaiņa, lēcienveida pāreja no viena stāvokļa otrā.
- piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze.
- eksudatīvā retinopātija retinopātija, parasti vienā aci jauniem vīriešiem; tai raksturīgi balti vai iedzelteni apduļķojumi, asinsvadu pārmaiņas, asinsizplūdumi, tīklenes atslāņošanās.
- retroplāzija Retrogrādiskas audu pārmaiņas; deģenerācija.
- ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
- ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ar darbības objektu vai darbības subjektu (piemēram, ar to virsmām) notiek kāda pārmaiņa.
- oksimioglobīns Savienojums, kas rodas no mioglobīna atmosfēras skābekļa iedarbībā, veidojoties kovalentai saitei ar skābekli, bet ar dzelzs jonu pārmaiņas nenotiek.
- nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas.
- tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās.
- krīzes teorija sistematizēti vispārinājumi, kas skaidro krīzes veidošanās mehānismus, attīstības fāzes, krīzes ietekmi uz indivīda psihosociālo funkcionēšanu, stresa radītās pārmaiņas cilvēka uzvedībā.
- ģimenes sistēmu teorija skaidro ģimeni kā sociālu sistēmu, kuru uztur iekšējie noteikumi, robežas un attiecības, kas ļauj ģimenei saglabāties kā sistēmai arī tad, kad ģimenes locekļi piedzīvo dažādas pārmaiņas.
- indekss Skaitlisks rādītājs, kas procentos izsaka kādas parādības secīgas pārmaiņas, piem., cenu indekss.
- diverģence Skaņas izrunas maiņa atkarībā no stāvokļa vārdā (pozicionālā pārmaiņa).
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- patogrāfija Slimības vai kādas patoloģiskas pārmaiņas apraksts.
- parafonija Slimīga balss pārmaiņa.
- eritropātija Slimīgas eritrocītu pārmaiņas.
- onihalakse Slimīgas nagu pārmaiņas.
- patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās.
- aeropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa straujas pārmaiņas atmosfēras spiedienā.
- mezolīmeņa prakse sociālā darba prakse, kas galvenokārt ietver darbu ar dažādām iedzīvotāju grupām, organizācijām un kopienām, sekmējot sociālās pārmaiņas un pilnveidojot sociālās mijiedarbības un komunikācijas modeļus kopienā.
- intervences metodes sociālā darbinieka mērķtiecīgi izvēlētu paņēmienu kopums, lai īstenotu konkrētus sociālā darba prakses profesionālos uzdevumus, veicinātu pārmaiņas, sasniegtu plānoto rezultātu vai mazinātu problēmas negatīvo ietekmi.
- saroze Sortimenta formas pārmaiņas izzāģēšanas, žāvēšanas un glabāšanas laikā sariežoties (sagriežoties, saliecoties).
- osmoreceptors Specializēti jušanas nervgaļi, kas uztver osmotiskā spiediena pārmaiņas apkārtējā vidē.
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību, viedokļu u. tml. izpausme; sabiedriska parādība, notikums, kas izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē
- ierosināmība Spēja (šūnai) uztvert pārmaiņas ārējā vidē un reaģēt uz tām.
- sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
- angiodisģenēzija Spinālā angiodisģenēzija - muguras smadzeņu angiomatoze ar muguras smadzeņu nervu funkcijas traucējumu simptomiem; patoloģiskas pārmaiņas muguras smadzeņu šķidruma koloīdreakcijās.
- pseidobronhektāzija Stāvoklis, kad daļēji atelektātisku plaušu segmentu bronhogrammā vērojama bronhektāzei līdzīga aina ar saīsinātiem un paplašinātiem lielajiem bronhiem; šīs pārmaiņas nenorāda uz bronhu sienas bojājumu.
- ektotermija Stāvoklis, kad ķermeņa temperatūras regulācija ir vairāk atkarīga no ārējās vides apstākļiem nekā no endogenās vielmaiņas; saistībā ar temperatūras pārmaiņām novērojamas pārmaiņas organisma uzvedībā, proti, dzīvnieks meklē pēc iespējas siltāku vietu.
- metatuberkuloze Stāvoklis, kad tuberkulīna reakcija ir pozitīva, bet tuberkulozas pārmaiņas audos nav atrodamas.
- aberācija Strukturālas pārmaiņas hromosomās.
- kontrasts subjektīvas pārmaiņas sajūtu intensitātē un kvalitātē iepriekšēja vai līdzteku kairinājum ietekmē.
- edifikators suga, kas rada vides pārmaiņas.
- makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt.
- mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā.
- atipija Šūnu pārmaiņas, piemēram, audzēja gadījumā, kad ļaundabīgās šūnas atšķiras no tām, no kurām tās ir radušās.
- takas atkarība tāda lēmumu pieņemšanas prakse, kas balstās uz iepriekšējiem lēmumiem un pagātnes pieredzi, noraidot pārmaiņas un jaunus risinājumus.
- fotodinamisks Tāds gaismjūtīgs process, kas izraisa pārmaiņas.
- konservatīvs Tāds, kas ir mērens, izvairās no galējībām (piem., uzskatos, gaumē), neatbalsta straujas pārmaiņas.
- kritisks Tāds, kas izraisa krasas pārmaiņas.
- radiomimētisks Tāds, kas rada audu pārmaiņas, kas līdzīgas jonizējošās radiācijas izraisītām pārmaiņām.
- vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku.
- diabētiskā retinopātija tīklenes pārmaiņas diabēta gadījumā - sīki punktveida asinsizplūdumi, mikroaneirismas, asi norobežoti punktveida eksudāti un atslāņošanās.
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms.
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā.
- gultnes procesi upes gultnes un palienes morfoloģiskās uzbūves pārmaiņas tekoša ūdens iedarbībā.
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
- vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskā attīstībā.
- fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība.
- materiālu radiācijas modificēšana vēlamo fizikālo un ķīmisko īpašību izveidošana, izmantojot materiālu radiolīzes izraisītās pārmaiņas.
- modifikācija Vides apstākļu nosacīta, neiedzimstoša organisma pazīmju pārmaiņa; viens no organisma dabiskās pielāgošanās veidiem.
- antimerija Vienas runas daļas pārmaiņa ar otru.
- Alcheimera slimība viens no biežākajiem demences veidiem ("morbus Alzheimer"), ko izraisa difūza galvas smadzeņu atrofija un specifiskas pārmaiņas to struktūrā.
- sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
- tektoniskās deformācijas Zemes garozas iežu slāņu saguluma apstākļu, formas un apjoma pārmaiņas tektonisko procesu iedarbībā.
- megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- ģeohigiēna Zinātne, kas pētī pārmaiņas dzīvajā un nedzīvajā dabā, kas radušās cilvēka darbības rezultātā.
- radiācijas ķīmija zinātnes nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā.
- paleomagnētisms Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētiskā lauka pārmaiņas; Zemes iežu dabiskā paliekošā magnetizētība.
- disholija Žults veidošanās vai izvades traucējums; pārmaiņas žults normālajā sastāvā.
pārmaiņa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV