Paplašinātā meklēšana
Meklējam odīgs.
Atrasts vārdos (29):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (87):
- ķetrs Ass, sīvs, kodīgs (visbiežāk par šķidrumu).
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- infāms Bezgodīgs, kauna pilns.
- multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas.
- kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- betušnijs Godīgs cilvēks.
- bzdelovatijs Godīgs cilvēks.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
- skaidrs Godīgs, arī patiess.
- bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks.
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
- godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs.
- skaidrsirdīgs Godīgs, patiess.
- labdomīgs Godīgs, uzticams, drošs, stingrs raksturā.
- taisns Godīgs; arī patiess.
- ģiedīgs Godīgs; derīgs, labs, jauks.
- ķītrs Godīgs.
- zolīds Godīgs.
- kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris.
- ģerevņa Kas nemoderns, vecmodīgs.
- dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
- špetns Kodīgs (par dūmiem).
- razīgs Kodīgs (par suni).
- alilamīns Kodīgs šķidrums ar sīvu smaržu, iegūts no sinepju eļļas.
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- agresīvs Kodīgs; tāds, kas saēd.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- pirmsplūdu Ļoti sens, vecmodīgs, novecojis, no laikmeta pirms grēku plūdiem.
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
- maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām.
- prikids Modīgs apģērbs.
- andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu.
- negodis Negodīgs cilvēks.
- kupčotājs Negodīgs tirgotājs, augļotājs.
- afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- foul Negodīgs, nelikumīgs.
- neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
- netaisns Negodīgs.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
- necists Neķītrs, negodīgs.
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
- nemoderns Novecojis, vecmodīgs.
- pagodīgs Pa daļai godīgs.
- atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs.
- gašs Rūgts, kodīgs.
- mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs.
- raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis; vecmodīgs.
- cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās.
- ēdīgs Sīvs, kodīgs.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- gods Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams.
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- krietns Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu; arī godīgs.
- zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
- neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots; arī godīgs.
- vienvalodas Tāds, kur ir viena valoda; vienvalodīgs.
- nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
- taisnprātīgs Taisnīgs, godīgs.
- taisnsirdīgs Taisnīgs, godīgs.
- valodains Valodīgs.
- vieux jeu vecmodīgs; nodrāzts.
- oldskūl Vecmodīgs.
- vecmodes Vecmodīgs.
- vecmordīgs Vecmodīgs.
- cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valodība Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valodīgums.
- valodīgums Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecmodīgums Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodība.
- vecmodība Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodīgums.
- rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa odīgs.