Paplašinātā meklēšana
Meklējam nodarbošanās.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (70):
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
- laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
- privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē.
- bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
- bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
- neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
- vivērs Cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
- audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs.
- laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
- prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
- spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
- kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- svērājs Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana.
- izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
- daļēja nodarbinātība darbs (nodarbošanās), kas aizņem tikai daļu no darba dienas vai darba nedēļas.
- šepte Darbs, amats; nodarbošanās.
- štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
- diedelniecība Dzīvošana bez pienācīga personības dokumenta un noteiktas dzīves vietas, amata, rūpala un nodarbošanās, kā arī bez līdzekļiem dzīvei.
- pamatnodarbošanās Galvenā, nozīmīgākā nodarbošanās.
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi.
- jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats.
- nokluknēt Ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās.
- sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
- borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- amats Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.
- vaļenderis Kāds bez noteiktas nodarbošanās.
- padiekoties Kādu laiku būt bez darba, nodarbošanās.
- mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
- amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās - dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus.
- fiziokrātija Nacionālās ekonomikas virziens Francijā 18. gs., kas uzskatīja, ka lauksaimniecība ir vienīgais produktīvais nodarbošanās veids un nosodīja valsts ekonomiskās dzīves vadību.
- peņķe Nepatīkama nodarbošanās.
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- autoamatierisms Neprofesionāla nodarbošanās ar auto vadīšanu.
- nodarb. Nodarbība; nodarbošanās; nodarbināts.
- rīkošanās nodarbošanās (ar ko)
- profesionālais sports nodarbošanās ar sportu kā pamatprofesiju, saņemot par to nolīgto samaksu vai atbilstošas sociālās garantijas pārkvalificēšsanās vai pensionēšanās nepieciešamībai pēc sporta karjeras beigšanās.
- kūdele nodarbošanās ar vērpšanu.
- pašdarbība nodarbošanās no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- métier profesija, nodarbošanās; darbības lauks.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
- dzīveskārta sabiedriskais stāvoklis, nodarbošanās.
- dravniecība Sena nodarbošanās palīgnozare - medus, vaska ieguve (no meža, arī māju dravām).
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase.
- garlaicīgs Tāds (laika posms), kurā nav saistošu notikumu, interesantas nodarbošanās.
- pieejams Tāds (piemēram, darbs, nodarbošanās), kura apgūšana nav sevišķi sarežģīta.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- neprofesionāls Tāds, kam (attiecīgais amats, nodarbošanās) nav profesija; tāds, kas nav profesionālis.
- pulētājs Tas, kas pulē; cilvēks, kura nodarbošanās ir pulēšana.
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem.
- vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
nodarbošanās citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV