Paplašinātā meklēšana
Meklējam more.
Atrasts vārdos (44):
- more:1
- mores:1
- Mamore:1
- morejs:1
- amorets:1
- moreles:1
- morelle:1
- morendo:1
- moreska:1
- Aimoresa:1
- asiņmore:1
- himoreja:1
- sikomore:1
- Sutomore:1
- humoreska:1
- pirmoreiz:1
- aritmorels:1
- Bilpamorea:1
- desmorekse:1
- Černomoreca:1
- oftalmoreja:1
- piromoreits:1
- termorelejs:1
- oftalmorekse:1
- Sjerramorena:1
- hemoreceptors:1
- hemoreoloģija:1
- osmoreceptors:1
- termoreaktīvs:1
- dakriohemoreja:1
- osmoregulators:1
- termorecepcija:1
- termoreceptors:1
- termorezistors:1
- Antigvomorelosa:1
- oftalmoreakcija:1
- termoregulācija:1
- termoregulators:1
- gastroalbumoreja:1
- termoreaktivitāte:1
- hromoretinogrāfija:1
- pneimorentgenogrāfija:1
- pneimoretroperitonejs:1
- artropneimorentgenogrāfija:1
Atrasts etimoloģijās (13):
- angļu: _Benmore, Lake_ (šķirklī Benmoras ezers)
- angļu: _Blairmore_ (šķirklī Blērmora)
- _Baltimore_ (šķirklī Boltimora)
- angļu: _Baltimore_ (šķirklī Baltimora)
- spāņu: _Mamore, Rio_ (šķirklī Mamore)
- franču: _Comores_ (šķirklī Komoras)
- itāļu: _Mare Adratico_, horvātu: _Jadransko more_ (šķirklī Adrijas jūra)
- _Beardmore Glacier_ (šķirklī Bīrdmora glečers)
- _Beardmore_ (šķirklī Bīrdmora)
- pirmoreiz lietots dzejnieka Arhiloha darbos (7. gs. p. m. ē.) (šķirklī hellēņi)
- angļu: _Baltimore-Washington Airport_ (šķirklī R. Reigana lidosta)
- angļu: _Bowmore_ (šķirklī Boumora)
- krievu: _Beloe more_, karēļu: _Vienanmeri_ (šķirklī Baltā jūra)
Atrasts vārdu savienojumos (17):
- abeunt studia in mores
- Amphoridium marmoreum
- Araneus marmoreus
- Bāmorela rifs
- Crambus nemorellus
- hoc erat in more maiorum
- Howeia belmoreana
- more maiorum
- nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta
- o tempora, o mores!
- poma amore
- Scapania nemorea
- termoreaktīvais papīrs
- termoreaktīvās plastmasas
- termoreaktīvie polimēri
- termoregulēšanas sistēma
- termorezistoru mērpārveidotājs
Atrasts skaidrojumos (200):
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
- jērīte Aita, kam jēri ir pirmoreiz
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa mores pagastā
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Akenstaka apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada mores pagastā
- Eglaine apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada mores pagastā
- Kārtūži apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada mores pagastā
- Mores muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada mores pagastā
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora
- vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
- Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Akenstakas parks atrodas mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, 1997. g. uzsākta un 2021. g. pabeigta restaurācija
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- iekuras Cienasts, ko ņem līdzi, ejot pie kāda pirmoreiz jaunā dzīves vietā
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz
- debitēt darīt kaut ko pirmoreiz
- Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa mores pagastā
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
- ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās)
- Mellīšu ezers ezers Siguldas novada mores pagastā, platība - <1 ha
- Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
- Mazais ezers ezers Siguldas novada mores pagastā, platība — 1,9 ha
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri
- birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
- Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada mores pagastā
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā
- Belmora hoveja hoveju suga ("Howeia belmoreana")
- humorists Humoreskas (1) autors
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā
- diluendo Izdziestot, izgaistot, līdzīgi "morendo"
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
- Sjerramorena kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
- Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (moreiza kalns)
- jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama
- Kārtūži Kārtūžu dīķis - atrodas Siguldas novada mores pagastā, platība - <1 ha
- Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
- Kartužu Kartužu ezers - Kārtūžu ezers mores pagastā
- Kurtūžu ezers Kārtūžu ezers mores pagastā
- Kartužu ezers Kārtūžu ezers mores pagastā
- Schoeneck Kārtužu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa mores pagastā
- pirmiespiedums Klasiķu pirmizdevumi, inkunābulas un grāmatu mākslas pirmie ražojumi pilsētās, kur tie pirmoreiz parādījās
- Komoru Savienība Komoras, valsts pilnais nosaukums ("Udzima wa Komori" / "Union des Comores")
- magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks
- kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas
- birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis")
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
- pārkaršana Ķermeņa temperatūras paaugstināšanā ko izraisa termoregulācijas mehānisma pārslodze; izpaužas kā karstuma dūriens vai saules dūriens
- birztalas lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania nemorea")
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
- Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe
- sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā
- Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē
- Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (_Vostočno-Sibirskoe more_), Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu
- bavāri markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sākumā, kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu
- Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
- Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
- Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada mores pagastā; Piģeleja
- ķīmiskā metināšana metināšana, izraisot ķīmisku mijiedarbību starp sametināmām virsmām; lieto termoreaktīvo plastmasu metināšanai
- Moritzberg more
- Moritzberg mores muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Timoras jūras rietumos, Ašmora un Kartjē salu ziemeļos
- Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Torresa šauruma austrumos, Koraļļu jūras rietumos
- leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz
- elpošanas orgāni orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu
- Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — moreskaja
- Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
- Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.)
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- karstuma dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot; to izraisa termoregulācijas traucējumi, ko rada ilgstoša augstas ārējās vides temperatūras iedarbību
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
- rumelēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- rumulēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
- Gaznī pilsēta Afganistānas dienvidaustrumu daļā (_Ghaznī_) 2219 m vjl., vilajeta administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2015. g.); pirmoreiz minēta 7. gadsimtā, 10. - 11. gs. Gaznevīdu valsts galvaspilsēta, kopš 1747. g. pieder Afganistānai; daudz 12. - 19. gs. arhitektūras pieminekļu
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Pensilvānijas štatā, 12500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Danmora pilsēta ASV (_Dunmore_), Pensilvānijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etmora pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klērmora pilsēta ASV ("Claremore"), Oklahomas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Filmora pilsēta ASV ("Fillmore"), Kalifornijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Livermora pilsēta ASV ("Livermore"), Kalifornijas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Morenoveli pilsēta ASV ("moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monmoransī pilsēta Francijā ("Montmorency"), Ildefransas reģiona Valduāza departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lismora pilsēta Īrijā (_Lismore_), Voterfordas grāfistē, 730 iedzīvotāju (2011. g.)
- Templmora pilsēta Īrijā (_Templemore_), Nortiperēri grāfistē, 1940 iedzīvotāju (2011. g.), Tjamplmora
- Tramora pilsēta Īrijā (_Tramore_), Voterfordas grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Talamora pilsēta Īrijā (_Tullamore_), Ofali grāfistes administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Talakvora
- Ako pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā
- Belgoroda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Gaļiča pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.); pirmoreiz minēta 1238. g., Gaļičas kņazistes centrs; 14. gs. 2. pusē pievienota Maskavas kņazistei; no 1788. g. apriņķa pilsēta Kostromas guberņā.
- Novosiļa pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs
- Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
- Aknīste pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā
- Lielvārde pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
- Rūjiena pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā
- Arjogala pilsēta Lietuvā (_Ariogala_), Kauņas apriņķa Raseiņu rajonā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada
- Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos
- Kvernavaka pilsēta Meksikā ("Cuernavaca"), Vulkāniskās grēdas dienvidu piekājē 1540 m vjl., morelosas pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Morelija pilsēta Meksikā ("morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Gdaņska pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pirmoreiz minēta 997. g., pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.
- Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
- Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
- Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
- Detmolda pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki
- jaunekle pirmoreiz atnesusies aita
- aizriekt Pirmoreiz uzart
- dirvāns Pirmoreiz uzarts lauks, plēsums
- no jauna pirmoreiz, pirmreizīgi
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts
- getinakss Polimēru kompozītmateriāls, slāņains plasts, ko iegūst no papīra, kas piesūcināts ar termoreaktīviem fenolformaldehīda sveķiem; lieto elektroizolācijas detaļu ražošanai, par apdares materiālu mēbeļu rūpniecībā un vilcienu, lidmašīnu un kuģu interjeros
- prespulveris pulverveida polimērmateriāls, kas sastāv no daļēji sacietējušiem termoreaktīviem fenolformaldehīdsveķiem vai amīnaldehīdsveķiem (retāk citiem)
- termistors pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras; termorezistors
- vislieši Rietumslāvu cilšu savienība ar centru Krakovā; vēstures avotos pirmoreiz minēti 9. gs.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā
- smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā
- rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
- Koporje senkrievu pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, pirmoreiz minēta 1240. g. (vācu krustnešu cietoksnis), 1241. g. nopostīta un pievienota Novgorodai, 1617. g. pievienota Zviedrijai, no 1703. g. Krievijas sastāvdaļa
- Megava Seno kuršu zeme 13. gs. Lietuvas rietumu daļā, tās centrā bija tagadējā Palanga, robežojās austrumos ar Cekli, dienvidos - ar Pilsātu, ziemeļos - ar Duvzari, pirmoreiz minēta 1243. g., 1263 pilnīgi zaudēja neatkarību
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
- oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo
- akanstakieši Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" (arī "Akanstaka") iedzīvotāji
- Akenstakas muiža Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" bijušais nosaukums
- akenstakieši Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" iedzīvotāji
- akselieši Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Akseles" iedzīvotāji
- Eglene Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
- Eglēnu muiža Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
- eglainieši Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji
- eglēnieši Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglēni" iedzīvotāji
- Kārtūžu muiža Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" bijušais nosaukums
- kārtūzēni Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" iedzīvotāji
- kārtuzieši Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" iedzīvotāji
- Kārtuži Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" nosaukuma variants
- morēnieši Siguldas novada mores pagasta apdzīvotās vietas "More" un šī pagasta iedzīvotāji
- Moritzberg Siguldas novada mores pagasta bijušais nosaukums
- Moreskaja Siguldas novada mores pagasta bijušais nosaukums krieviski
Atrasts piemēros (11):
- tehnika Andrim mājās bija daudz žurnālu, kuros konsekventi atspoguļoja jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus, taču šāda tipa mašīnu viņš redzēja pirmoreiz.
- partneris Kā viņš bija centies, pirmoreiz sagaidot savus Maskavas partnerus!
- deja Pēc pusstundas satiku Sandru turpat, kur pirmoreiz — pie deju zāles durvīm.
- rekonstrukcija Pirmoreiz Latvijā veikta trahejas rekonstrukcija
- sākotnēji Saules gaismā abu jahtu buras šķiet sākotnēji baltas – tādas pašas kā toreiz, kad Marčello tās redzēja, pirmoreiz mūžā atvests jūras malā.
- kvintets Tajā Spīķeru kvartets pirmoreiz satiksies ar Londonā dzīvojošo ekspresīvo čellisti Kristīni Blaumani, lai atskaņotu Franča Šūberta Stīgu kvintetu.
- brīvā cīņa Tāpat pirmoreiz Latvija startēs brīvajā cīņā sievietēm un BMX riteņbraukšanā sievietēm.
- arfa Tas rakstīts piecpadsmit instrumentiem, pirmoreiz ieaužot partitūrā gan pikolo flautas, gan arfas un klavesīna tembrus.
- dārzs Te varbūt būs mores strausu dārzs.
- lidošana Uliasi pirmoreiz mēģināja sasniegt rekordu lidošanā ar gaisa balonu vienatnē 1997.gada decembrī, bet lidojums beidzās Indianas štata kukurūzas laukā, kad aizdegās balona hēlija tvertne.
- vērdiņš Uz Livonijas mestra Pletenberga 1526. gadā kaltajiem vērdiņiem pirmoreiz bija attēlots Rīgas pilsētas lielais ģerbonis.
more citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv