Paplašinātā meklēšana

Meklējam ly.

Atrasts vārdos (215):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (737):

ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida")
akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia)
Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii")
alisītes Alises ("Alyssum")
kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum")
tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum")
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
mūru alise ališu suga ("Alyssum murale")
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina")
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
staipīkņi apdziras (_lycopodium selago_)
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
Holispringsa apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Auleja apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs
Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
LAV ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus")
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km
kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
kausu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum calycinum")
daudzlapu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum polyphyllum")
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms
NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās)
skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia")
Olimps augstākā virsotne Kipras salā (_Olympos_), augstums -- 1952 m
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias")
kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale")
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya")
daudzsēklu balanda balandu suga ("Chenopodium polyspermum")
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms
polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
FAQ Bieži uzdotie jautājumi (angļu "frequently asked questions")
plakanā blizme blizmju suga ("Blysmus compressus", agrāk "Scirpus compressus")
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns
calycella Calycella citrina - leociju dzimtas sugas "Bisporella citrina" nosaukuma sinonīms
calliclystis Calliclystis rectangulata - ābeļu zaļganais ziedsprīžotājs
bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum")
stingrā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum rigens")
šķeltā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum setiferum")
hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum")
Sibīrijas ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus sibiricus")
Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla")
Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta")
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum")
Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus")
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum")
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma")
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
ANOVA dispersiju analīze (angļu "Analysis of Variance")
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
viļņainā divzobe divzobju suga ("Dicranum polysetum")
daudzvārpu dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria polystachium")
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
Agropyron junceum doņu vārpatas "Elytrigia junceiformis" nosaukuma sinonīms
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points")
Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms
daudzkausiņu dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus polyanthos")
parastais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum commune")
krāšņais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum formosum")
kadiķu dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum juniperinum")
garsetas dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum longisetum")
matainais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum piliferum")
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
akalifa Eiforbiju dzimtas ģints ("Acalypha")
Ganna eikalipts eikaliptu suga ("Eucalyptus gunnii")
EPOS Eiropas pētījumu (un analīžu) datubāze ("European pool of studies (and analyses)")
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas
Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly
IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās)
Aslikuls ezers Krievijā (_Asly-Kulˈ, ozero_ / _Asylykül_), Baškorostānas Republkā
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship")
Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete
Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9
parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum")
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis")
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus")
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus")
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
lirveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus lyrata")
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva
daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus")
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine")
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām
Antalja ils Turcijā (_Antalya_), valsts dienvidrietumu daļā, Antaljas līča krastā
likoktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"
mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
Lidijas irbulene irbuleņu suga ("Genista lydia")
IIRC Ja pareizi atceros (angļu "if I recall correctly"; īsziņās)
daudzziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum polyanthum"), ko audzē siltumnīcās vai telpās
Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km
Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
kakactiņas kāda guntiņu suga ("lychnis diurna")
gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium")
ziemeļu kalipso kalipso suga ("Calypso borealis")
Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
Ašersona kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis polygama syn. Dactylis aschersoniana, Dactylis glomerata subsp. polygama")
Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
auglīgā kausziede kausziežu suga ("Calycanthus fertilis")
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aurīnija Klinšu alise ("Alyssum saxatile"), krāšņumaugs
baltmelnais kolobi kolobi suga ("Colobus polykomos")
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory")
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply")
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala")
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha")
Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama
mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas
lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms
lakricsakne Lakrica ("Glycirrhyza")
kailā lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza glabra")
Urālu lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza uralensis")
nojumes lapeņputns lapeņputnu suga ("Amblyornis inornatus")
dāldersēne Lapiņu sēņu ģints ("Megacollybia")
lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini
cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
lastrea Lastrea thelypteris - parastās purvapapardes "Telypteris palustris" nosaukuma sinonīms
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga
Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai
biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis
mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas
LN Limfmezgls(-i) (angļu val. "lymph node(s)")
LMF Limfocītu mitogēnais faktors (angļu "lymphocyte mitogenic factor")
LAF Limfocītus aktivējošais faktors (angļu "lymphocyte activating factor")
LSF Limfocītus stimulējošais faktors (angļu "lymphocyte-stimulating factor")
LT Limfotoksīns (angļu "lymphotoxin")
Camelina linicola linu idras ("Camelina alyssum") nosaukuma sinonīms
LPS Lipopolisaharīds (angļu "lipopolysaccharide")
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens")
daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus")
ML Ļaundabīgā limfoma (angļu "malignant lymphoma")
aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne")
Stefensa salas māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus lyalli syn. Traversia lyalli")
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus")
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā
sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum")
kailmuguras mežskudra mežskudru suga ("Formica polyctena")
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena"
sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
MHD Minimālā hemolitiskā deva (angļu "minimal hemolytic dose")
eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms
mugurkauļi Mugurenes ("Polygonatum")
mainīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum commutatum")
sirpjveida mugurene mugureņu suga ("Polygonatum falcatum")
daudzziedu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
platlapu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
smaržīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum odoratum")
ārstniecības mugurene mugureņu suga ("Polygonatum officinale")
mieturu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum verticillatum")
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
MPS Mukopolisaharidoze (angļu "mucopolysaccharidosis")
atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides")
koijoti naktsklubs _Coyote Fly_
NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency")
NHL Nehodžkina limfoma (angļu "non-Hodgkin's lymphoma")
UFO Neidentificēts lidojošs objekts (angļu "unidentified flying object")
Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums
Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne")
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”)
Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply")
NTG Nitroglicerīns (angļu "nitroglycerin")
sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus")
miltu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Tyroglyphus farinae")
RSN Nu jau pavisam drīz (angļu "really soon now"; īsziņās)
Bruklina Ņujorkas administratīvais rajons ("Brooklyn"), Longailendas salā, platība - 180 kvadrātkilometru, 2636700 iedzīvotāju (2015. g.)
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
Pollukss oranža milzu zvaigzne Dvīņu zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 1,14, attālums 35 ly
Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly
Mircams otra spožākā zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā, tās zvaigžņlielums 2,0., atrodas 500 ly attālumā
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām
scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus
saldsaknīte Paparžu nodalījuma dzimta ("Polypodiaceae"), nelieli vienādsporu lakstaugi, 30-64 ģintis
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
Dryopteris thelypteris parastās purvpapardes "Thelypteris palustris" nosaukuma sinonīms
simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius"
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory")
Agropyron repens pavārpatu sugas "Elytrigia repens" nosaukuma sinonīms
Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus")
ērskis Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
pīļuzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
saldzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī
lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla")
daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums
pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala")
poss Piepe ("Polyporus igniarius")
pesks piepe ("Polyporus igniarius"), deglis
peska Piepe ("Polyporus igniarius"), deglis
plēne Piepe ("Polyporus igniarus")
ķempe Piepe (koka; "Polyporus igniarius")
lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi
čemurainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola umbellata" syn. "Polyporus umbellatus")
polipora Piepju sēņu dzimtas ("Polyporaceae") dažkārt lietots nosaukums, ja no tās tiek nodalīta poriju dzimta
zvīņpiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Polyporus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
kātiņpiepe piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Polyporus", arī "Lentinus" un "Picipes")
grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia")
zvīņainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus squamosus", syn. "Polyporus squamosus")
mainīgā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus varius", syn. "Polyporus varius")
ziemas kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus brumalis", syn. "Polyporus brumalis")
skropstainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus substrictus", syn. "Polyporus ciliatus")
kastaņbrūnā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes badius", syn. "Polyporus badius")
bumbuļa kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Polyporus squamosus")
polimorfoze Pīlēm un zosīm sastopams helmintozes veids, ko ierosina "Polymorphidae" dzimtas dzelkņgalvji
parastā pilēzija pilēziju suga ("Pylaisia polyantha")
Blaita pilsēta ASV (_Blythe_), Kalifornijas štatā, 19250 iedzīvotāju (2014. g.)
Beverlihilsa pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beverlihilsa pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Blaitvila pilsēta ASV ("Blytheville"), Ārkanzasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Deilsitija pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilīrija pilsēta ASV ("Elyria"), Ohaio štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.)
Holioka pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Džordžijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holivuda pilsēta ASV ("Hollywood"), Floridas štatā, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
Moberli pilsēta ASV ("Moberly"), Misūri štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Olimpija pilsēta ASV ("Olympia"), Vašingtonas štata administratīvais centrs, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta pilsēta ASV ("Plymouth"), Indiānas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta pilsēta ASV ("Plymouth"), Minesotas štatā, 75000 iedzīvotāju (2014. g.)
Veiverli pilsēta ASV ("Waverly"), Aiovas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vesterli pilsēta ASV ("Westerly"), Rodailendas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Saljana pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.)
Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīplezansa pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrsēna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Orlī pilsēta Francijā ("Orly"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Belibeja pilsēta Īrijā ("Ballybay"), Olsteras provincē, 1160 iedzīvotāju (2011. g.)
Blaita pilsēta Lielbritānijā (_Blyth_), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
Eli pilsēta Lielbritānijā ("Ely"), Anglijā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
Plimuta pilsēta Lielbritānijā ("Plymouth"), Anglijā, Kornvolas pussalā, Lamanša piekrastē, 256400 iedzīvotāju (2011. g.)
Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Alīta pilsēta Lietuvas dienvidu daļā ("Alytus"), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā
Leleistade pilsēta Nīderlandē (_Lelystad_), Flevolandes provinces administratīvais centrs, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilī pilsēta Šveicē ("Cully"), Vo kantonā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.)
Prilī pilsēta Šveicē ("Prilly"), Vo kantonā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pilī pilsēta Šveicē ("Pully"), Vo kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Antalja pilsēta Turcijas Republikā (_Antalya_), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kestheja pilsēta Ungārijā ("Keszthely"), Zalas meģē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šeļe pilsēta Ungārijā ("Sellye"), Baraņas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sombatheja pilsēta Ungārijā ("Szombathely"), Vašas meģes administratīvais centrs, 77600 iedzīvotāju (2014. g.)
Uļjanova pilsēta Uzbekistānā ("Ulyanovo"), Sirdarjas vilojatā, 23900 iedzīvotāju (2005. g.)
plakanmeldri Plakanā blizme ("Blysmus compressus")
dīķa planārija planāriju suga ("Euplanaria polychroa syn. Dugesia polychroa")
lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis
pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris")
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
PCO Policistiskas olnīcas (angļu "polycystic ovaries")
PCOS Policistisko olnīcu sindroms (angļu "polycystic ovarian syndrome")
lauka poliknēms poliknēmu suga ("Polycnemum arvense"), ko dēvē arī par lauka skrimsleni
PCR Polimerāzes ķēdes reakcija (angļu "polymerase chain reaction")
lielais polimorfs polimorfu suga ("Polymorphus magnus"), kas Latvijā atrasta mājas zosīs un meža pīlēs
zeltainā polipodija polipodiju suga ("Polypodium aureum")
banānlapu polipodija polipodiju suga ("Polypodium musifolium")
Balfūra poliscija polisciju suga ("Polyscias balfouriana")
krūmu poliscija polisciju suga ("Polyscias fruticosa")
Gilfoila poliscija polisciju suga ("Polyscias guilfoylei")
neīstā posaspiepe posaspiepju suga ("Phellinus igniarius syn. Fomes igniarius, Polyporus igniarius")
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
Laiela pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum lyellii")
Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos
Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos
daudzvainaglapu purene pureņu suga ("Caltha polypetale"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu
parastā purvpaparde purvpaparžu suga ("Thelypteris palustris")
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi
WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām
cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”)
ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella")
asinsmeldri Rūsganā blizme ("Blysmus rufus")
sālsmeldri Rūsganā blizme ("Blysmus rufus")
Holiailenda sala Īrijas jūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Velsas teritorija, atrodas tās ziemeļrietumos, cieši blakus Englsi salai
Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā (_Isles of Scilly_), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru
aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus")
saraksts FAQ saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" (angļu "Frequently Asked Questions")
Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā
Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha")
dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija
vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum")
Kalipso Saturna pavadonis ("Calypso"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 19 km
Polideiks Saturna pavadonis ("Polydeuces"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 4 km
vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria")
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās
kalikants Segsēkļu nodalījuma augu dzimta ("Calycanthaceae")
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants
Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum")
rievkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena polygramma")
dzegužlinu sērsēne sērsēnu suga ("Hypholoma polytrichi")
Moli sīpols sīpolu suga ("Allium moly")
staipekņu sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lycopodioides"), Latvijā reta un aizsargājama
urohlorālskābe Skābe (acidum 2,2,2-trichloraethyl-p-D-glycuronicum), kas rodas urīnā pēc hlorālhidrāta lietošanas; uzrāda viltuspozitīvu cukura raudzi
Polygonum arenarium ssp. pulchellum skaistās sūrenes "Polygonum pulchellum" nosaukuma sinonīms
vārpucis Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum")
Antaress Skorpiona α — sarkana pārmilzu zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, viena no spožākajām dienvidu puslodē (zvaigžņlielums 0,9), pusregulāra maiņzvaigzne, attālums — 170 ly
Kristīnes skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia christiane")
lipīgā skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia lugubris")
sarkoidoze slimība, labdabīgā limfogranulomatoze ("lymphogranulomatosis bengina"), neskaidras etoloģijas hroniska, ģeneralizēta, labdabīga granulomatoze: visu, it sevišķi endotorakālo, limfmezglu palielināšanās; nereti ādā nelieli, plakani, sārtvioleti infiltrāti - sarkoīdi
zilganā somenīte somenīšu suga (“Calypogeia azurea”)
Millera somenīte somenīšu suga ("Calypogeia muellerana")
Nēsa somenīte somenīšu suga (“Calypogeia neesiana”)
Zviedrijas somenīte somenīšu suga (“Calypogeia suecica”), Latvijā aizsargājama
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms
Kapella spektrāla dubultzvaigzne Vedēja zvaigznājā (α), kuras komponentes ir dzeltenas milzu zvaigznes, kopējais vizuālais zvaigžņlielums 0,09, attālums 45 ly; Latvijā novērojama visu gadu
Alnairs spilgtākā zvaigzne Dzērves zvaigznājā, atrodas 101 ly attālumā, tās zvaigžņlielums ir 1,8
šaurlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum polystachium syn. Eriophorum angustifolium")
parastā spirodela spirodelu suga ("Spirodela polyrrhiza")
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta")
Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā
Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā
Formalhauts spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā (no arābu val. "zivs mute"), dzeltenbalta, atrodas 25 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,2
Hidras sirds spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,0, atrodas 177 ly attālumā; Alfards
Spika spožākā zvaigzne Jaunavas zvaigznājā (α), aptumsuma maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,97-1,04, spožuma maiņas periods 4,01 diena, tā ir zilganbalta, virsas temperatūra sasniedz 20000 °C, atrodas 260 ly attālumā
Gijena spožākā zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa γ; arābu "kraukļa spārns"), tās spožums ir 2,6. zvaigžņlielums, un tā atrodas 165 ly attālumā
Reguls spožākā zvaigzne Lauvas zvaigznājā (α), kas faktiski ir četrkārša zvaigžņu sistēma, atrodas 77 ly attālumā, un tās spožums sasniedz 1,3 zvaigžlielumu, galvenā komponenta virsas temperatūra \~13000 °C
Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
Procions spožākā zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā, astotā spožākā zvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,37, atrodas 11,4 ly attālumā
Kārļa Sirds spožākā zvaigzne Medību Suņu zvaigznājā, dubultzvaigzne, atrodas 110 ly attālumā, zvaigžņlielums 2,84
Naoss spožākā zvaigzne Pūpes zvaigznājā, tā ir zilganbalta ar zvaigžņlielumu 2,3, atrodas 1400 ly attālumā
Arneba spožākā zvaigzne Zaķa zvaigznājā (α), atrodas 1280 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums 2,57
MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle")
Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
IOC Starptautiskā Olimpiskā komiteja (angļu "International Olympic Committee")
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
RPGN strauji progresējošs glomerulonefrīts (angļu "rapidly progressive glomerulonephritis")
zaļais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Calyptomena viridis")
zilrīkles strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Pseudocalyptomena graueri")
blīvā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium compactum"), Latvijā aizsargājama
tīmekļu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium confervoides"), Latvijā aizsargājama
upes strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium fluviatile"), Latvijā aizsargājama
zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama
Jungermanniju strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium jungermannoides"), Latvijā aizsargājama
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes
ložņu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium serpens")
sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama
mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes
Agropyron caninum suņu ciņuvārpatas "Elymus caninus" nosaukuma sinonīms
sūrine Sūrene ("Polygonum")
ugunspuķes Sūrene ("Polygonum")
bilderdykia Sūrenes ("Polygonum"), senāks nosaukums
griķene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
griķenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
juduri Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
kaulenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
kazkriķi Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
rūgtene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
rūgtines Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sētzāle Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sinepes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūrele Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūreles Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūrgans Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūriči Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūriņa Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūriņas Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūrine Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
raibā sūrene sūreņu suga ("Polygonum affine")
abinieku sūrene sūreņu suga ("Polygonum amphibium")
svečveida sūrene sūreņu suga ("Polygonum amplexicaule")
Oberta sūrene sūreņu suga ("Polygonum aubertii")
maura sūrene sūreņu suga ("Polygonum aviculare")
Baldžuānas sūrene sūreņu suga ("Polygonum baldschuanicum")
zalkšu sūrene sūreņu suga ("Polygonum bistorta")
galviņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum capitatum")
ūdenspipars Sūreņu suga ("Polygonum hydropiper"), viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša, aug mitrās vietās un krastmalās
mazā sūrene sūreņu suga ("Polygonum minus")
maigā sūrene sūreņu suga ("Polygonum mite"), Latvijā aizsargājama
mezglainā sūrene sūreņu suga ("Polygonum nodosum", arī "Polygonum lapathifolium" un "Polygonum tomentosum")
austrumu sūrene sūreņu suga ("Polygonum orientale")
asaugļu sūrene sūreņu suga ("Polygonum oxyspermum")
blusu sūrene sūreņu suga ("Polygonum persicaria")
skarbā sūrene sūreņu suga ("Polygonum scabrum", arī "Polygonum lapathifolium")
brūkleņlapu sūrene sūreņu suga ("Polygonum vaccinifolium")
vairvasiņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum viviparum"), Latvijā aizsargājama
zaķa pauti šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
Eriophorum angustifolium šaurlapu spilves "Eriophorum polystachyon" nosaukuma sinonīms
Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus")
paparde šī nodalījuma klase ("Polypodiopsida")
zilenītis šīs apakšdzimtas ģints ("Polyommatus")
tangarstērste šīs apakšdzimtas suga ("Catamblyrhynchus diadema"), kas dzīvo Dienvidamerikā
dzeltenpieres lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Philydor rufus")
strupknābe šīs dzimtas ģints ("Amblystegium"), \~95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
kalikants šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede
cepurene šīs dzimtas ģints ("Encalypta"), Latvijā konstatētas 3 sugas
ziepenīte šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās
sūrene šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā
saldsaknīte šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dzegužlini šīs dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; lāčsūnas
purvpaparde šīs dzimtas ģints ("Thelypteris"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis polylepis"), garums - līdz 4 m, sastopama Āfrikā, dzīvo uz zemes
daudzbalsu smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais polyglotta")
parastā maršancija šīs ģints suga ("Marchantia polymorpha")
zilsvītrainais nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina chalybea")
paparde šīs klases rinda ("Polypodiales")
Agropyron fibrosnum šķiedrainās ciņuvārpatas "Elymus fibrosus" nosaukuma sinonīms
pese Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius")
pesis Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius"); pese 1
paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
māņkode tauriņu kārtas dzimta ("Glyphipterigidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 5-15 mm), \~250 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, sastopamas ūdeņu krastos, purvos, mitrās pļavās
zilenītis tauriņu kārtas zeltainīšu dzimtas apakšdzimta ("Polyommatinae"), kuras pārstāvjiem ir zili spārni
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
TIDE Tehnoloģiju iniciatīva cilvēku ar kustību traucējumiem un gados vecu cilvēku sociālekonomiskai integrācijai ("technological initiative for the socioeconomic integration of the disabled and elderly")
TGA Termogravimetriskā analīze (angļu "thermogravimetric analysis")
daudzlapu tiarella tiarellu suga ("Tiarella polyphylla")
OLAP tiešaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing")
OLAP apstrāde tiešsaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing")
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis")
zaķu tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis phlyctidiospora")
dižtītenis Tīteņu dzimtas ģints ("Calystegia"), indīgi augi, Latvijā konstatētas 2 sugas
kauslapu tofīldija tofīldiju suga ("Tofieldia calyculata"), Latvijā aizsargājama
ēdamais tomāts tomātu suga ("Lycopersicon lycopersicum syn. Lycopersicon esculentum, Solanum lycopersicum"), ko kultivē visā pasaulē, \~2000 šķirņu un formu
saldlapu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus glycyphyllos")
El-Akrabs trīskārša zvaigžņu sistēma Skorpiona zvaigznājā, summārais vizuālais zvaigžņlielums ir 2,59, attālums 35 ly
YOLO Tu dzīvo tikai vienreiz (angļu "You only live once")
daudzkrāsu tulpe tulpju suga ("Tulipa polychroma")
uzmavu tupidante tupidantu suga ("Tupidanthus calyptratus"), ko speciālisti pazīst kā Peklera šeflēru ("Schefflera pueckleri")
daudzziedu ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche cophocarpa syn. Callitriche polymorpha")
blīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
griķenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
kriķis Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
līvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sīvene Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sūričes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sūriči Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
ūdenspipari Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
ērskis Ūdenszāle ("Glyceria")
paldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
saldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
ūdenszāles Ūdenszāle ("Glyceria")
peldošā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria fluitans", arī "Festuca fluitans")
Lietuvas ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria lithuanica"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
dižā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria maxima", arī "Glyceria aquatica")
krokainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria plicata")
svītrainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria striata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
daudzlapu umbilikārija umbilikāriju suga ("Umbilicaria polyphylla"), kas Latvijā ir aizsargājama
Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Flaja upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas
Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
Ašlika upe Krievijā (_Ašlyk_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas pietekas Vagajas kreisā krasta pieteka
Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
Iļjaka upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka
dīķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Colymbetes")
visēdāju vaboļu apakškārta vaboļu kārtas apakškārta ("Polyphaga")
spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas
Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C
ogu vairogblakts vairogblakšu suga ("Dolycoris baccarum")
cietpaparde vairogpaparžu dzimtas ģints ("Polystichum"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
cērpzāle Vārpata ("Elytrigia")
ciesa Vārpata ("Elytrigia")
ciesas Vārpata ("Elytrigia")
ciese Vārpata ("Elytrigia")
cieši Vārpata ("Elytrigia")
cieszāle Vārpata ("Elytrigia")
ciezis Vārpata ("Elytrigia")
cūksari Vārpata ("Elytrigia")
kviesis Vārpata ("Elytrigia")
pūris Vārpata ("Elytrigia")
vārpatājs Vārpata ("Elytrigia")
vārpate Vārpata ("Elytrigia")
vārpatene Vārpata ("Elytrigia")
vārpatnājs Vārpata ("Elytrigia")
vārpats Vārpata ("Elytrigia")
vārpazāle Vārpata ("Elytrigia")
vārpenājs Vārpata ("Elytrigia")
vārpene Vārpata ("Elytrigia")
vārpenīca Vārpata ("Elytrigia")
vārpine Vārpata ("Elytrigia")
vārpis Vārpata ("Elytrigia")
vārpone Vārpata ("Elytrigia")
vārpotne Vārpata ("Elytrigia")
vārputa Vārpata ("Elytrigia")
vārpute Vārpata ("Elytrigia")
vārputele Vārpata ("Elytrigia")
vārputes Vārpata ("Elytrigia")
vārputne Vārpata ("Elytrigia")
vārputnes Vārpata ("Elytrigia")
pļavine Vārpata ("Elytrisia")
doņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia junceiformis"), Latvijā aizsargājama
ložņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia repens syn. Agropyron repens")
jūrmalas vārpata vārpatu suga ("Elytrigia x littorea"), kas ir ložņu un doņu vārpatas hibrīds
dārza vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia convolvulus syn. Polygonum convolvulus")
krūmāju vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia dumetorum syn. Polygonum dumetorum")
LGV Venēriskā limfogranuloma (angļu "lymphogranuloma venereum")
skropstainā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia cirrhata")
nobiru vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia dryophila")
bumbuļu vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia tuberosa")
kopaugošā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopsus confluens", syn. "Collybia confluens")
zābakotā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopsus peronatus", syn. "Collybia peronata")
meža vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopus dryophillus", syn. "Collybia dryophila")
sviesta vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollyba butyracea", syn. "Collybia butyracea")
pelēkā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollybia butyracea", syn. "Collybia asema")
plankumainā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollybia maculata", syn. "Collybia maculata")
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly
akotaine Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Polypogon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas)
Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama
pavasara vilnkājis vilnkāju suga ("Polyploca flavicornis")
Sīriuss visspožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums - -1,46, attālums - 8,6 ly, dubultzvaigzne, Lielā Suņa α; Kanikula
Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C
vīgrieži Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta")
zalšas Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta")
zalšusakne Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta")
strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
gliemežu zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium polygamum syn. Sanguisorba minor subsp. polygamum")
ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum")
smaržīgā zemessomenīte zemessomenīšu suga ("Geocalyx graveolens"), kas ir reta un aizsargājama
Medicago procumbens ziemeļu lucernas "Medicago borealys" nosaukuma sinonīms
samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni
rūgtā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala amarella", arī "Polygala amara")
cekulainā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala comosa")
miršlapu ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala myrtifolia")
parastā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala vulgaris")
bultspuķīte Ziepenīte ("Polygala")
ziepenītes Ziepenīte ("Polygala")
zieppuķīte Ziepenīte ("Polygala")
esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti
parastais zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus icarus")
NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes")
daudzbalsu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus polyglottos")
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis
Kastors zvaigzne Dvīņu zvaigznājā (Dvīņu α), dzeltena seškārtīga zvaigzne, ko veido 3 spektrālas dubultzvaigznes; totālais vizuālais zvaigžņlielums 1,58, attālums 44 ly
Altairs zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 0,8, attālums - 16 ly, karstāka, masīvāka un 10 reižu spožāka par Sauli
Šedirs zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (α), 2,2. vizuālais zvaigžņlielums, atrodas 229 ly attālumā
Denebola zvaigzne Lauvas zvaigznājā (β), atrodas 36 ly attālumā, balta galvenās secības 2,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne; 20 reižu spožāka par Sauli
Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0
Dubhe zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (α), attālums 123 ly, zvaigžņlielums 1,79
Meraks zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (β), attālums 80 ly, zvaigžņlielums 2,37
Fekda zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (γ), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 2,44
Megrecs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (δ), attālums 81 ly, zvaigžņlielums 3,31
Aliots zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ε), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 1,77
Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4
Mirzams zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (β), atrodas 490 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,99
Vezens zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (δ), attālums 1600 ly, zvaigžņlielums 1,82
Adara zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (ε), atrodas 430 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,50
Vega zvaigzne Liras zvaigznājā (α), spožākā zvaigzne debesu ziemeļu puslodē un 4. spožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums 0,03, atrodas 25 ly attālumā, tās virsas temperatūra ir ap 11600 °C
Markabs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,48, atrodas 133 ly attālumā
Mirfaks zvaigzne Perseja zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 1,81, atrodas 510 ly attālumā
Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā
Menkibs zvaigzne Perseja zvaigznājā (ζ), vizuālais zvaigžņlielums 2,86, atrodas 750 ly attālumā
Zuben Elgenubi zvaigzne Svaru zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielubs 2,75, atrodas 77 ly attālumā
Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly
Cornus suecica Zviedrijas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum suecicum" nosaukuma sinonīms
parastā zvīņpiepe zvīņpiepju suga ("Polyporus squamosus"), kas bieži sastopama uz lapu koku celmiem un stumbriem, augļķermeņi var sasniegt līdz 50 cm diametrā
daudzveidīgā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium polymorphum")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ly.