Paplašinātā meklēšana
Meklējam lusināt.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
- apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
- pierāmēt Apklusināt, apmierināt, savaldīt.
- apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes).
- ramtīt Apklusināt.
- ramstīt apmierināt, mierināt, klusināt.
- con sordino ar skaņu klusinātāju.
- aizbliest Ar vienu vārdu apklusināt.
- knosāt Blusināt 1.
- blusenēties Blusināties.
- nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!".
- klusinātājs Darītājs --> klusināt.
- stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus.
- trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs.
- izblusinēt Izblusināt 1.
- izblusīt Izblusināt 1.
- izblusinēties Izblusināties.
- bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
- apspiest Klusināt (balsi).
- rāmēt klusināt, mierināt.
- klušināt Klusināt.
- klusinēt Klusināt.
- kušēt Klusināt.
- pusbalss Klusināta balss.
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem).
- trokšņu slāpētājs klusinātājs.
- sordino Klusinātājs.
- sourdine Klusinātājs.
- šņukstoņa Klusināti šņuksti.
- soffocato Klusināti, noslāpēti; suffocato.
- suffocato Klusināti, noslāpēti.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- liegs Klusināts, vienmērīgs, arī melodisks (par skaņām).
- lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu).
- lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu).
- mīksts Kluss, klusināts, arī maigs (par skaņām).
- klus Lieto, lai apklusinātu kādu.
- ciš Lieto, lai kādu apklusinātu.
- cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- apkušināt Mierināt, apklusināt.
- nokušināt Noklusināt; apklusināt.
- noklušināt Noklusināt.
- neapklusināms Nolieguma divdabis --> apklusināt.
- piemierināt Nomierināt, apklusināt.
- apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes).
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1).
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2).
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3).
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4).
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
- sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi.
- aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
- vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt.
- gārkšināt Skalot rīkli, burbuļot (radīt klusinātu skaņu).
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām.
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu); klusināts, vienmērīgs (par skaņu).
- maigs Tāds, kas nav skarbs (par skaņām, to īpašībām); kluss, klusināts.
- mīlīgs Tāds, kas nav skarbs (par skaņu); klusināts; maigs.
- verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
- miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); blāvs, miglains (par krāsu, gaismu).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa lusināt.