Paplašinātā meklēšana
Meklējam locīties.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (83):
- aizviņģot Aizlocīties
- noluncīties Aizlocīties projām
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties
- atvingurot Atlocīties
- atmaukties Atlocīties atpakaļ
- atlukt Atlocīties, karāties uz leju
- atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties
- aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas
- bugoties Dejojot locīties
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties
- ģibt Iegrimt, locīties, grimt
- ieriezties Ieliekties, ielocīties
- iekacēties Ielocīties
- ieluncināties Ielocīties
- iegomīties Ielocīties, ieliekties
- ielocīties iesākt locīties; īsu brīdi locīties
- nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
- izlocīties ilgāku laiku, daudz locīties
- atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
- izalocīties ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot
- nolocīties īsu brīdi locīties un pārstāt locīties
- izgumzīties Izliekties, izlocīties
- izkacēties Izliekties, izlocīties
- izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties
- izlancīties Izlocīties (2)
- izgalēties Izlocīties, atgaiņāties
- izļodzīties Izlocīties, izgrozīties
- izgūbāties Izlocīties, noliekties
- pipkoties izlocīties, slapstīties
- valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas)
- šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba
- izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties
- pamugāties kādu laiku ar grūtībām locīties
- palīkāt kādu laiku daudz locīties
- nokūņāties kādu laiku nepārtraukti locīties
- saļupt kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā)
- dižoties Kustēties, liekties, locīties
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4)
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties
- gnutēt Liekties, locīties
- gugt Liekties, locīties
- klāņoties Liekties, locīties
- kņubt Liekties, locīties
- verkšēties Liekties, locīties
- verkšķēties Liekties, locīties
- gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet
- līkus Līkus lokus - locīties, aizlocīties
- landžāt Līst, locīties, laipot
- locināt Locīt, likt locīties
- švaitīties locīties (piemēram, sienu pļaujot)
- lokās kā tārps locīties aiz sāpēm
- boguotīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam)
- randzīties locīties, liekties, līkt
- sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties
- krākstīties locīties, vaibstīties
- lokās kā zalktis ļoti locīties (sāpēs); veidot līkumus
- pakalēties mazliet liekties, locīties
- gaunerēties Melot, izlocīties
- palocīties neilgu laiku, mazliet locīties
- paģibt noliekties, locīties
- kukties Noliekties, locīties
- nokukt Noliekties, locīties
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1)
- pasalocities Palocīties
- palocīties parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīties
- ringoties Ritināties, locīties
- vilka kauls ir mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties
- krunkuļoties Sakrunkāties, sagrumbāties, salocīties
- sagugt saliekties kopā, liekties, locīties
- salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos
- sasalocīties Salocīties
- muskuļoties Savelties, tīties, locīties
- ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu)
- gūbāties Smagi locīties, tūļāties
- izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties
- tūpļāties Strādājot vairākkārt locīties, tupties
- līkstīties Strādāt salīkušam, locīties
- dejot strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.)
- diet strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties
- šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties
- tupelēt Tupuļot, locīties
- vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties
locīties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV