Paplašinātā meklēšana

Meklējam laps.

Atrasts vārdos (132):

Atrasts vārdu savienojumos (57):

Atrasts skaidrojumos (200):

Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši
akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā
lunte Aste (piem., vilka, lapsas)
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; lapsu kalns; Priežu kalns
zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas
atslāpstīties Atslapstīties
symphyta Auglapsenes
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
lampsana augu ģints, lapsana
lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "lapsēni" iedzīvotāji
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā
Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene
acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās
Philanthus triangulus bišlapsene
bišu vilks bišlapsene
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties
lažierēt Blandīties; slapstīties
ložierēt Blandīties; slapstīties
Neurotoma flaviventris bumbieru tīkllapsene
slapstoņa cilvēks, kas slapstās
slapsts cilvēks, kas slapstās
attālās piekļuves datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
lapsiņa dem. --> lapsa
lapsenīte dem. --> lapsene
spožlapsenīte dem. --> spožlapsene
frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai
xyelidae Durkļlapseņu dzimta
xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
Pristiphora pallipes ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene
aiskulaps Eskulaps
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; lapsenku ezers; Lapsenu ezers
Hoplocampa flava gaišā plūmju zāģlapsene
spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina
Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni
pipkoties izlocīties, slapstīties
ekserēze Izņemšana, izraušana, piem., diafragmas nerva izraušana kolapsterapijas nolūkā
Pteronus ribesii jāņogulāju zāģlapsene
Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas
lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
spāris kāda indīga lapseņu suga
zaustiķis kāds, kas slapstās
paglamstīties kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt
mutillidae Kameņlapseņu dzimta
mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints
jājēji Kāpuru lapsenes
lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas
norūzēt kļūt sarkanam kā lapsa
argidae Koklapseņu dzimta
oleotorakss Kolapsterapijas veids; sterilas eļļas ievadīšana pleiras dobumā vai starp pleiru un krūšu fasciju plaušu tuberkulozes ārstēšanai
medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus
Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku
Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli lapsu
chrysididae Krāšņlapseņu dzimta
chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
kūmīte Kūma, lapsas epitets
salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga
Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns
Caliroa limacina ķiršu zāģlapsene
Cephus pygmaeus labības stiebrlapsene
Vulpes vulpes lapsa
kūmiņš lapsa
lapse lapsa
lapsis lapsa
lopsa lapsa
šveuka lapsa
lapsa lapsāda
lapsine lapsādas cepure
lapsene lapsādas cepure vai kažoks
lapsāda lapsas āda (parasti kažokāda)
likma lapsas vai seska ēsma
lapsasaste lapsaste
alopecurus lapsastes - graudzāļu dzimtas ģints
Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte
Thamnobryum alopecurum lapsastu krūmīte
Pennisetum alopecuroides lapsastu spalvzāle
līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus")
niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus")
liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus")
peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs
pļavas lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus pratensis")
lapsiņa lapsene
lapsenes lapsene
lapsine lapsene
slapstene lapsene
svapstene lapsene
svapstenis lapsene
vapsene lapsene
svapstiņš lapsene; svapstene
sabiedriskās lapsenes lapsenes, kas dzīvo saimēs
vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem
lapselēns lapsēns
vespidae lapseņu dzimta
paravespula lapseņu dzimtas ģints
vespa lapseņu dzimtas ģints
vespula lapseņu dzimtas ģints
sirsenis lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
lapseņu pūznis lapseņu ligzda
lapseņpūznis lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm
lapseņbumba lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
lapseņpūlis lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole
pondurs lapseņu puduris
pulcinis lapseņu pūznis
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
pūslis lapseņu, sirseņu mājoklis
lapstoties lapsināties
Lapsenku ezers lapsinkas ezers Kastuļinas pagastā
Vulpecula lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Vul lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
phyllobius lapsmecernieki
Phyllobius urticae lapsmecernieku suga
nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae")
Lapu ezers lapsu ezers Blīdenes pagastā
Carex vulpina lapsu grīslis
vienkāji lapsu grīslis ("Carex vulpina")
lapsumāte lapsu mātīte, kam ir mazuļi
lapsēns lapsu mazulis
lapsdzelži lapsu slazdi
Vitis vulpina lapsu vīnkoks
Lapskaln lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Alopecurus aequalis līdzīgā lapsaste
Alopecurus geniculatus liektā lapsaste
cirksnis liela lapsene
cirkslis liela lapsene (arī cirksnis)
sirsinis liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro")
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2)
likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai
Lapsiņu kakts Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "lapsiņas" nosaukuma variants
pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
koloptoze Lokzarnas noslīdēšana vai prolapss
Biskupinas pilskalns Lužicas kultūras arheoloģiskais piemineklis (1. gt. p. m. ē.) Biskupinas ezera salā (Polijā); otrreiz tas nocietināts un apdzīvots 6 - 11. gs., koka nocietinājumu, ēku paliekas, iedzīvotāji nodarbojušies ar lopkopību, zemkopību, zvejniecību, medniecību, metālapstrādi
pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta
sapygidae Māņlapseņu dzimta
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu
Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene
dzelzes Metāla slazdi (seskiem, lapsām)
kloķprese Metālapstrādes mašīna, kuras darbierīci darbina kloķmehānisms
metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm; metālapstrāde (1)

Atrasts piemēros (17):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa laps.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies