Paplašinātā meklēšana

Meklējam laps.

Atrasts vārdos (132):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

procedūra LAP

Atrasts skaidrojumos (330):

Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši
akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā
lunte Aste (piem., vilka, lapsas)
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas
atslāpstīties Atslapstīties
symphyta Auglapsenes
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
lampsana augu ģints, lapsana
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā
Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene
acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās
Philanthus triangulus bišlapsene
bišu vilks bišlapsene
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties
lažierēt Blandīties; slapstīties
ložierēt Blandīties; slapstīties
Neurotoma flaviventris bumbieru tīkllapsene
slapstoņa cilvēks, kas slapstās
slapsts cilvēks, kas slapstās
attālās piekļuves datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
lapsiņa dem. --> lapsa
lapsenīte dem. --> lapsene
spožlapsenīte dem. --> spožlapsene
frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai
xyelidae Durkļlapseņu dzimta
xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
Pristiphora pallipes ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene
aiskulaps Eskulaps
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Hoplocampa flava gaišā plūmju zāģlapsene
spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina
Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni
pipkoties izlocīties, slapstīties
ekserēze Izņemšana, izraušana, piem., diafragmas nerva izraušana kolapsterapijas nolūkā
Pteronus ribesii jāņogulāju zāģlapsene
Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas
lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
spāris kāda indīga lapseņu suga
zaustiķis kāds, kas slapstās
paglamstīties kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt
mutillidae Kameņlapseņu dzimta
mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints
jājēji Kāpuru lapsenes
lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas
norūzēt kļūt sarkanam kā lapsa
argidae Koklapseņu dzimta
oleotorakss Kolapsterapijas veids; sterilas eļļas ievadīšana pleiras dobumā vai starp pleiru un krūšu fasciju plaušu tuberkulozes ārstēšanai
medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus
Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku
chrysididae Krāšņlapseņu dzimta
chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
kūmīte Kūma, lapsas epitets
Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns
Caliroa limacina ķiršu zāģlapsene
Cephus pygmaeus labības stiebrlapsene
Vulpes vulpes lapsa
lapsa lapsāda
Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte
Thamnobryum alopecurum lapsastu krūmīte
Pennisetum alopecuroides lapsastu spalvzāle
līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus")
niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus")
liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus")
peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs
pļavas lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus pratensis")
lapsiņa lapsene
sabiedriskās lapsenes lapsenes, kas dzīvo saimēs
vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem
lapseņu pūznis lapseņu ligzda
lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm
lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa")
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris")
Phyllobius urticae lapsmecernieku suga
nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae")
Carex vulpina lapsu grīslis
Vitis vulpina lapsu vīnkoks
Alopecurus aequalis līdzīgā lapsaste
Alopecurus geniculatus liektā lapsaste
cirksnis liela lapsene
cirkslis liela lapsene (arī cirksnis)
sirsinis liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro")
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2)
likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai
pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
koloptoze Lokzarnas noslīdēšana vai prolapss
pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta
sapygidae Māņlapseņu dzimta
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu
Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene
dzelzes Metāla slazdi (seskiem, lapsām)
kloķprese Metālapstrādes mašīna, kuras darbierīci darbina kloķmehānisms
metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm; metālapstrāde (1)
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
MVP Mitrala vārstuļa prolapss (angļu "mitral valve prolapse")
hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa
paslapstīties neilgu laiku, mazliet slapstīties
korgijs neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne
foksterjers neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās; attiecīgā suņu šķirne
sinkope Nespēka vai pamiruma stāvoklis (ģībonis, kollapss); īslaicīgs apziņas zudums
Alopecurus arundinaceus niedru lapsaste
Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms
slēpstīties Noslēpties, slapstīties
nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu)
tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai
Cynips quercus-foli ozolu ābolveida panglapsene
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene
pāriet pabeigta materiālapstrādes operācijas daļa, kuras izpildes laikā nemainās apstrādājamā virsma vai savienojuma vieta, izmantojamais instruments un apstrādes režīms
eumenes Palapseņu dzimtas ģints
euodynerus Palapseņu dzimtas ģints
symmorphus Palapseņu dzimtas ģints
panglapsenīte Panglapsene
cynipidae Panglapseņu dzimta
cynips Panglapseņu dzimtas ģints
diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros
ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris")
ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii")
rožu panglapsene panglapseņu suga ("Diplolepis rosae")
Paravespula silvestris parastā lapsene
Diprion pini parastā priežu zāglapsene
Alopecurus myosuroides peļastīšu lapsaste
Alopecurus agrestis peļastīšu lapsastes "Alopecurus myosuroides" nosaukuma sinonīms
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
pneimonolīze Plaušas atbrīvošana no saaugumiem ar krūšu sienu, lai lietotu kolapsa terapiju plaušu tuberkulozes gadījumā
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas
himenopteri Plēvspārņi (bites, lapsenes, skudras u. c.)
dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras
stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu
skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu
smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas
grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica"
andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta
andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints
sfeksi Plēvspārņu kārtas kukaiņu grupa, radnieciska lapsenēm, ar vairāk nekā 1200 sugām
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
Neurotoma nemoralis plūmju tīkllapsene
klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš
Alopecurus pratensis pļavas lapsaste
galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis")
Alopex lagopus polārlapsa
zilā polārlapsa polārlapsa ar iezilganu apmatojumu
Lyda nemoralis priežu tīkllapsene
evaniidae Prusaklapseņu dzimta
mymaridae Pundurlapsenīšu dzimta
tiphiidae Puslapseņu dzimta
tiphia Puslapseņu dzimtas ģints
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
pundelis pūznis (lapseņu u. tml.)
sphecidae Racējlapseņu dzimta
cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints
gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints
oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints
philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem
kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā
Diplolepis rosae rožu panglapsene
Paravespula rufa rudā lapsene
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa
Neodiprion sertifer rūsganā priežu zāģlapsene
oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums
dafnisms Saindēšanas ar zalktenēm: hemorāģisks gastroenterīts, delīrijs un kolapss
tālpieeja Sakaru uzturēšana starp skaitļotāju un attāliem termināļiem, kuri kopumā veido datu tālapstrādes sistēmu
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi
toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā
lapsenīte savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
sleksis Sesku, lapsu slazds; slazds
kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^)
kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
diprinodiae Skujlapseņu dzimta
diprion Skujlapseņu dzimtas ģints
neodiprion Skujlapseņu dzimtas ģints
parastā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Diprion pini")
rūsganā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Neodiprion sertifer")
glamstīties Slapstīties
ļiņaķ Slapstīties
žapstīties Slapstīties
glamstīt Slapstīties, bēguļot
bošķoties Slapstīties, slēpties
aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārslapstīties slapstoties atgriezties mājās
ieslapstīties Slapstoties ieiet, ienākt (kur iekšā)
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā)
pompilidae Smilšlapseņu dzimta
pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints
atslēdznieka darbagalds speciāli aprīkots darbgalds atslēdznieka darbu veikšanai, ko izmanto, piemēram, montāžas darbiem un metālapstrādei ar rokas darbarīkiem
chalcididae Spožlapseņu dzimta
korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks
cephidae Stiebrlapseņu dzimta
cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints
labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus")
Vulpes vulpes domestica sudrablapsa
feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi
āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās
Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
slapstīgs tāds, kas slapstās; tāds, kurā izpaužas slapstīšanās
slāpsteknis tas, kas slapstās
slāpstoņa tas, kas slapstās
slāpsts tas, kas slapstās
bomaste tas, tā, kam aste kā bomis, epitets lapsai
gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta
pamphiliidae Tīkllapseņu dzimta
cephaleia Tīkllapseņu dzimtas ģints
lyda Tīkllapseņu dzimtas ģints
neurotoma Tīkllapseņu dzimtas ģints
pamphilius Tīkllapseņu dzimtas ģints
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis")
mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis")
bumbieru tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma flaviventris")
plūmju tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma nemoralis")
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes)
fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti
proctotrupidae Tumšlapseņu dzimta
paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints
hedrocēle Tūpļa prolapss; zarnas trūce caur tūpli
deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.)
deglains Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa)
Pochynematus pumilio upeņu zāģlapsene
parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās
Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
cimbex Vālīšlapsenesņu dzimtas ģints
cimbicidae Vālīšlapseņu dzimta
trichiosoma Vālīšlapseņu dzimtas ģints
bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata")
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
vazodepresija Vazomotoriskās funkcijas depresija, kolapss
aleni Vilku suga, kas dzīvo alās; tā mednieki sauc lapsas, āpšus un visus citus dzīvniekus, kas dzīvo alās
tenthredinidae Zāģlapseņu dzimta
caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints
hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints
pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints
pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints
pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints
ķiršu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Caliroa limacina")
gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava")
ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea")
upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio")
ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes")
jāņogulāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pteronus ribesii")
monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību
zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās
Aujeski slimība zīdītāju infekcijas slimība, ko ierosina specifisks vīruss; uzņēmīgākās ir cūkas, lapsas un ūdeles
suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks
neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās

Citās vārdnīcās nav šķirkļa laps.