Paplašinātā meklēšana
Meklējam laps.
Atrasts vārdos (130):
- lapsa:1
- lapse:1
- lapsi:1
- blaps:1
- slaps:1
- lapsis:1
- lapsus:1
- ašlaps:1
- čālaps:1
- salaps:1
- tulaps:1
- klapst:1
- lapsāda:1
- lapsala:1
- lapsana:1
- lapsene:1
- lapsene:2
- lapsēns:1
- lapsīgs:1
- lapsine:2
- lapsine:1
- lapsiņa:1
- lapstēt:1
- lapsuss:1
- pielaps:1
- tillaps:1
- virlaps:1
- kolapss:1
- relapss:1
- slapsna:2
- slapsna:1
- slapsts:1
- lapsalis:1
- lapsaste:1
- lapsenes:1
- baltlaps:1
- eskulaps:1
- klapstēt:1
- kolapsēt:1
- kollapss:1
- prolapss:1
- slapstīt:1
- suņlapsa:1
- šlapstīt:1
- lapselēns:1
- lapsenīte:1
- lapstiķis:1
- lapsulēns:1
- lapsumāte:1
- lapsuzāle:1
- Ahugulaps:1
- aiskulaps:1
- delapsija:1
- klapstiņš:1
- kolapsārs:1
- Mazlapsas:1
- palapsene:1
- slapstene:1
- slapstība:1
- slapstick:1
- slapstīgs:1
- slapstoņa:1
- lapsardaks:1
- lapsasaste:1
- lapsdzelži:1
- lapsenieki:1
- lapsēnieši:1
- lapsprādze:1
- lapstoties:1
- auglapsene:1
- bišlapsene:1
- geholapsis:1
- izslapstīt:1
- koklapsene:1
- māņlapsene:1
- megalapsis:1
- noslapstīt:1
- polārlapsa:1
- puslapsene:1
- slapsnains:1
- slapstiķis:1
- zāģlapsene:1
- lapseņbumba:1
- lapseņpūlis:1
- lapsināties:1
- flips-flaps:1
- panglapsene:1
- platīnlapsa:1
- skujlapsene:1
- slapstīties:1
- spožlapsene:1
- sudrablapsa:1
- tālapstrāde:1
- tīkllapsene:1
- tumšlapsene:1
- vellapsēsts:1
- lapseņpūznis:1
- cikāžlapsene:1
- durkļlapsene:1
- kameņlapsene:1
- kāpurlapsene:1
- krāšņlapsene:1
- racējlapsene:1
- smilšlapsene:1
- vālīšlapsene:1
- atslapstīties:1
- dzēlējlapsene:1
- ieslapstīties:1
- izslapstīties:1
- kukaiņlapsene:1
- metālapstrāde:1
- noslapstīties:1
- panglapsenīte:1
- paslapstīties:1
- prusaklapsene:1
- spožlapsenīte:1
- stiebrlapsene:1
- lapsmecernieki:1
- aizslapstīties:1
- iežmauglapsene:1
- normālapstākļi:1
- parazītlapsene:1
- pārslapstīties:1
- pielapsināties:1
- suprālapsāriji:1
- kolapsoterapija:1
- paralēlapstrāde:1
- pundurlapsenīte:1
- tievvēderlapsene:1
- metālapstrādāšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (328):
- Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
- akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā.
- lunte Aste (piem., vilka, lapsas).
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas.
- atslāpstīties Atslapstīties.
- symphyta Auglapsenes.
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- lampsana Augu ģints, lapsana.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
- iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā.
- Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene.
- acetanilīds Bezkrāsaini, spīdīgi kristāli; pārvērš hemoglobīnu methemoglobīnā un var izraisīt kollapsu pat terapeitiskās devās.
- Philanthus triangulus bišlapsene.
- bišu vilks bišlapsene.
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
- apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta.
- zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
- lažierēt Blandīties; slapstīties.
- ložierēt Blandīties; slapstīties.
- Neurotoma flaviventris bumbieru tīkllapsene.
- slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
- slapsts Cilvēks, kas slapstās.
- attālās piekļuves datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
- lapsiņa Dem. --> lapsa.
- lapsenīte Dem. --> lapsene.
- spožlapsenīte Dem. --> spožlapsene.
- frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai.
- xyelidae Durkļlapseņu dzimta.
- xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints.
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
- Pristiphora pallipes ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene.
- aiskulaps Eskulaps.
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
- Hoplocampa flava gaišā plūmju zāģlapsene.
- spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes.
- jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
- apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
- apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
- cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
- griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas.
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
- pipkoties izlocīties, slapstīties.
- ekserēze Izņemšana, izraušana, piem., diafragmas nerva izraušana kolapsterapijas nolūkā.
- Pteronus ribesii jāņogulāju zāģlapsene.
- Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas.
- lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis.
- autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija.
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
- spāris Kāda indīga lapseņu suga.
- zaustiķis Kāds, kas slapstās.
- paglamstīties Kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt.
- mutillidae Kameņlapseņu dzimta.
- mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints.
- jājēji Kāpuru lapsenes.
- lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
- norūzēt Kļūt sarkanam kā lapsa.
- argidae Koklapseņu dzimta.
- oleotorakss Kolapsterapijas veids; sterilas eļļas ievadīšana pleiras dobumā vai starp pleiru un krūšu fasciju plaušu tuberkulozes ārstēšanai.
- medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus.
- Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku.
- chrysididae Krāšņlapseņu dzimta.
- chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
- cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
- lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
- plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
- anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
- ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
- arge Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints.
- dryinidae Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta.
- pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
- māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
- spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
- palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
- tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
- māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
- apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
- ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
- ammophila Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints.
- klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
- trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
- kūmīte Kūma, lapsas epitets.
- Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns.
- Caliroa limacina ķiršu zāģlapsene.
- Cephus pygmaeus labības stiebrlapsene.
- Vulpes vulpes lapsa.
- Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte.
- Thamnobryum alopecurum lapsastu krūmīte.
- Pennisetum alopecuroides lapsastu spalvzāle.
- līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus").
- niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus").
- liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus").
- peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- pļavas lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus pratensis").
- sabiedriskās lapsenes lapsenes, kas dzīvo saimēs.
- vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
- lapseņu pūznis lapseņu ligzda.
- lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
- lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
- lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm.
- Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole.
- rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa").
- parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris").
- nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae").
- Phyllobius urticae lapsmecernieku suga.
- Carex vulpina lapsu grīslis.
- Vitis vulpina lapsu vīnkoks.
- Alopecurus aequalis līdzīgā lapsaste.
- Alopecurus geniculatus liektā lapsaste.
- cirkslis Liela lapsene (arī cirksnis).
- cirksnis Liela lapsene.
- sirsinis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro").
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2).
- likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
- pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
- pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
- koloptoze Lokzarnas noslīdēšana vai prolapss.
- pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta.
- sapygidae Māņlapseņu dzimta.
- gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu.
- radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
- Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene.
- dzelzes Metāla slazdi (seskiem, lapsām).
- kloķprese Metālapstrādes mašīna, kuras darbierīci darbina kloķmehānisms.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm; metālapstrāde (1).
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
- luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs.
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
- MVP Mitrala vārstuļa prolapss (angļu "mitral valve prolapse").
- hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās; attiecīgā suņu šķirne.
- sinkope Nespēka vai pamiruma stāvoklis (ģībonis, kollapss); īslaicīgs apziņas zudums.
- Alopecurus arundinaceus niedru lapsaste.
- Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms.
- nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu).
- slēpstīties Noslēpties, slapstīties.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- Cynips quercus-foli ozolu ābolveida panglapsene.
- Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene.
- pāriet pabeigta materiālapstrādes operācijas daļa, kuras izpildes laikā nemainās apstrādājamā virsma vai savienojuma vieta, izmantojamais instruments un apstrādes režīms.
- eumenes Palapseņu dzimtas ģints.
- euodynerus Palapseņu dzimtas ģints.
- symmorphus Palapseņu dzimtas ģints.
- panglapsenīte Panglapsene.
- cynipidae Panglapseņu dzimta.
- ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
- cynips Panglapseņu dzimtas ģints.
- diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints.
- ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris").
- ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii").
- rožu panglapsene panglapseņu suga ("Diplolepis rosae").
- Paravespula silvestris parastā lapsene.
- Diprion pini parastā priežu zāglapsene.
- Alopecurus myosuroides peļastīšu lapsaste.
- Alopecurus agrestis peļastīšu lapsastes "Alopecurus myosuroides" nosaukuma sinonīms.
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns.
- pneimonolīze Plaušas atbrīvošana no saaugumiem ar krūšu sienu, lai lietotu kolapsa terapiju plaušu tuberkulozes gadījumā.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- himenopteri Plēvspārņi (bites, lapsenes, skudras u. c.).
- dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
- smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
- dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica".
- andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta.
- andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints.
- sfeksi Plēvspārņu kārtas kukaiņu grupa, radnieciska lapsenēm, ar vairāk nekā 1200 sugām.
- panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- Neurotoma nemoralis plūmju tīkllapsene.
- klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš.
- galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- Alopecurus pratensis pļavas lapsaste.
- zilā polārlapsa polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
- Alopex lagopus polārlapsa.
- Lyda nemoralis priežu tīkllapsene.
- evaniidae Prusaklapseņu dzimta.
- mymaridae Pundurlapsenīšu dzimta.
- tiphiidae Puslapseņu dzimta.
- tiphia Puslapseņu dzimtas ģints.
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
- pundelis pūznis (lapseņu u. tml.).
- sphecidae Racējlapseņu dzimta.
- cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints.
- gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints.
- oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints.
- philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints.
- bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
- Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem.
- kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā.
- Diplolepis rosae rožu panglapsene.
- Paravespula rufa rudā lapsene.
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa.
- Neodiprion sertifer rūsganā priežu zāģlapsene.
- oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums.
- dafnisms Saindēšanas ar zalktenēm: hemorāģisks gastroenterīts, delīrijs un kolapss.
- tālpieeja Sakaru uzturēšana starp skaitļotāju un attāliem termināļiem, kuri kopumā veido datu tālapstrādes sistēmu.
- medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi.
- toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā.
- lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- sleksis Sesku, lapsu slazds; slazds.
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^).
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas.
- diprinodiae Skujlapseņu dzimta.
- diprion Skujlapseņu dzimtas ģints.
- neodiprion Skujlapseņu dzimtas ģints.
- parastā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Diprion pini").
- rūsganā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Neodiprion sertifer").
- glamstīt Slapstīties, bēguļot.
- bošķoties Slapstīties, slēpties.
- glamstīties Slapstīties.
- ļiņaķ Slapstīties.
- žapstīties Slapstīties.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārslapstīties slapstoties atgriezties mājās.
- ieslapstīties Slapstoties ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- pompilidae Smilšlapseņu dzimta.
- pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints.
- atslēdznieka darbagalds speciāli aprīkots darbgalds atslēdznieka darbu veikšanai, ko izmanto, piemēram, montāžas darbiem un metālapstrādei ar rokas darbarīkiem.
- chalcididae Spožlapseņu dzimta.
- korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks.
- cephidae Stiebrlapseņu dzimta.
- cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints.
- labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus").
- Vulpes vulpes domestica sudrablapsa.
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
- āpšsunītis Suņu šķirne ar īsām kājām un garu, resnu rumpi, labi dzinējsuņi, īpaši noderīgi lapsu un āpšu medībās, ierīdot alās.
- Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- slapstīgs Tāds, kas slapstās; tāds, kurā izpaužas slapstīšanās.
- slāpsteknis Tas, kas slapstās.
- slāpstoņa Tas, kas slapstās.
- slāpsts Tas, kas slapstās.
- bomaste Tas, tā, kam aste kā bomis, epitets lapsai.
- gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta.
- pamphiliidae Tīkllapseņu dzimta.
- cephaleia Tīkllapseņu dzimtas ģints.
- lyda Tīkllapseņu dzimtas ģints.
- neurotoma Tīkllapseņu dzimtas ģints.
- pamphilius Tīkllapseņu dzimtas ģints.
- priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas.
- priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis").
- mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis").
- bumbieru tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma flaviventris").
- plūmju tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma nemoralis").
- iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
- fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti.
- proctotrupidae Tumšlapseņu dzimta.
- paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints.
- hedrocēle Tūpļa prolapss; zarnas trūce caur tūpli.
- deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.).
- deglains Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa).
- Pochynematus pumilio upeņu zāģlapsene.
- parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
- Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību.
- cimbex Vālīšlapsenesņu dzimtas ģints.
- cimbicidae Vālīšlapseņu dzimta.
- trichiosoma Vālīšlapseņu dzimtas ģints.
- bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata").
- kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- vazodepresija Vazomotoriskās funkcijas depresija, kolapss.
- aleni Vilku suga, kas dzīvo alās; tā mednieki sauc lapsas, āpšus un visus citus dzīvniekus, kas dzīvo alās.
- tenthredinidae Zāģlapseņu dzimta.
- caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
- hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
- pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
- pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints.
- pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
- ķiršu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Caliroa limacina").
- gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava").
- ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea").
- upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio").
- ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes").
- jāņogulāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pteronus ribesii").
- monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
- zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās.
- Aujeski slimība zīdītāju infekcijas slimība, ko ierosina specifisks vīruss; uzņēmīgākās ir cūkas, lapsas un ūdeles.
- suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa laps.