Paplašinātā meklēšana
Meklējam labai.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (66):
- RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi
- agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais
- jukņa Jupis; nelabais, velns, jods
- starborts Kuģa labais borts (puse, sāni)
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais)
- bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana
- gaišās puses labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības
- Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns
- mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais
- mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais
- neprudelis Nekrietnelis, nelabais
- neprūdelis Nekrietnelis, nelabais
- nešķīstais Nelabais
- nešķīstenis Nelabais
- tūšķis Nelabais (kā lamuvārds)
- Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā
- Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā
- indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs
- raganu raganais nelabais, velns
- jods Nelabais, velns
- jupis Nelabais, velns; jods
- nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais
- ņaukulīgs Ņaudulīgs, žēlabains, raudulīgs
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku
- gaudot radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem)
- puslabs savienojumā "puslabais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini
- sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd
- štīrborts Stīrborts - labais borts
- kreiss tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais
- gaudulīgs tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains
- raudulīgs tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains
- veselīgs tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgās īpašības
- Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei)
- Voroņeža upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems
- Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā
- ļauns Velns, nelabais
- smuts Velns, pūķis; nelabais
- žēlabainība vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- žēlabainums vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars
- žaberēt Želabaini runāt
- kā ubags pie baznīcas žēlabaini, nožēlojami
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt
- gaužs Žēlabains
- gaudens Žēlabains, vārgs (piemēram, par balsi)
- lamentoso Žēli, žēlabaini
- gauds Žēls, žēlabains
labai citās vārdnīcās:
MEV