Paplašinātā meklēšana
Meklējam labai.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (65):
- RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle").
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalnu pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre.
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi.
- agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda.
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
- jukņa Jupis; nelabais, velns, jods.
- starborts Kuģa labais borts (puse, sāni).
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
- bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana.
- gaišās (retāk saules) puses labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības.
- Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
- mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- neprudelis Nekrietnelis, nelabais.
- neprūdelis Nekrietnelis, nelabais.
- tūšķis Nelabais (kā lamuvārds).
- Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
- Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
- indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
- jupis Nelabais, velns; jods.
- raganu raganais nelabais, velns.
- jods Nelabais, velns.
- nešķīstais Nelabais.
- nešķīstenis Nelabais.
- nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais.
- ņaukulīgs Ņaudulīgs, žēlabains, raudulīgs.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- puslabs Savienojumā "puslabais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini.
- sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd.
- štīrborts Stīrborts - labais borts.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
- raudulīgs Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains.
- veselīgs Tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgās īpašības.
- Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
- Leka Upe Nīderlandē ("Lek"), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā.
- ļaunais Velns, nelabais.
- smuts Velns, pūķis; nelabais.
- žēlabainība Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlabainums Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
- žaberēt Želabaini runāt.
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
- gaudens Žēlabains, vārgs (piemēram, par balsi).
- gaužs Žēlabains.
- lamentoso Žēli, žēlabaini.
- gauds Žēls, žēlabains.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa labai.