Paplašinātā meklēšana
Meklējam lēna.
Atrasts vārdos (51):
- lēna:2
- lēna:1
- lēnai:1
- Flēna:1
- Klēna:1
- Ulēna:1
- lēnais:1
- lēnaji:1
- Balēna:2
- Balēna:1
- Dulēna:1
- galēna:1
- helēna:1
- Helēna:1
- kulēna:1
- melēna:1
- Melēna:1
- Mulēna:1
- velēna:1
- Velēna:1
- Vilēna:1
- lēnains:1
- Anglēna:1
- Anulēna:1
- Bānlēna:1
- eiglēna:1
- Ešalēna:1
- Evolēna:1
- Balēnas:1
- palēnai:1
- lēnaions:1
- plēnains:1
- kantilēna:1
- Kergelēna:1
- Lamadlēna:1
- magdalēna:1
- ziemalēna:1
- ziemelēna:1
- velēnains:1
- velēnaiņš:1
- lēnaudzīgs:1
- draugalēna:1
- Senerblēna:1
- Sengislēna:1
- Sintgilēna:1
- eiglēnaļģe:1
- didimohlēna:1
- Ešnozlamelēna:1
- gobelēnaudums:1
- Sitarda-Gelēna:1
- Boršoda-Abaūja-Zemplēna:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (326):
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- bradiūrija Anomāli lēna urinēšana
- kserogrāfs aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
- rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
- celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
- ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
- soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
- kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
- virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā
- pārkūdrošanās augu un augu daļu lēna, nepilnīga sadalīšanās bez gaisa skābekļa piekļūšanas aizaugušos ezeros, purvos un slapjās pļavās
- lendlers Austriešu (tautas) deja, līdzīga lēnajam valsim, 3/4 vai 3/8 taktsmērā. 19. gs. sāk. bija modes deja
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
- tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē
- cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā
- brālēniete Brālēna sieva
- brālēnīša Brālēna sieva
- glizināties būt lēnam, gausam, vilcināties
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela
- menuets cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
- čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
- Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
- velēniņa dem. --> velēna
- velentiņa dem. --> velēna
- didymochlaena Didimohlēnas
- uzdevumu burtnīca dienasgrāmata (skolēnam)
- Veronica dillenii Dilēna veronika
- Oxalis dilenii Dilēna zaķskābene
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums
- amilēnhlorāls Dzidrs, gaistošs šķidrums, amilēna atvasinājums
- eutreptiaceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta
- peranemataceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta
- rhabdomonadaceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta
- sphenomonadaceae Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta
- eiglēna Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta ("Euglenaceae"), gk. brīvi peldošas, zaļas eiglēnaļģes ar 1 vicu
- eutreptia Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Eutreptiaceae" ģints
- peranema Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Peranemataceae" ģints
- rhabdomonas Eiglēnaļģu nodalījuma dzimtas "Rhabdomonadaceae" ģints
- astasia Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- colacium Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- distigma Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- entosiphon Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- urceolus Eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos
- faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
- petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- euglenophyta Eiglēnaļģu nodalījums
- euglena Eiglēnas
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos
- kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
- galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē
- eukrasija Galēna temperamentu mācībā normāls dzīvības sulu maisījums organismā
- galēna Galēnisks (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda)
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
- šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
- gobelēnaudums Gobelēna audums
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija"
- Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
- Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
- Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
- Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
- parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas
- krīps Grunts lēna slīdēšana pa nogāzi
- velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji
- gaust Gurt, lēnam kļūt
- tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai
- Helene Helēna - Saturna pavadonis
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- cepināt ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept
- epeiroģenēze Ilgstošas, lēnas Zemes garozas celšanās vai grimšanas kustības
- izčūžināt Izept (gaļu) pannā uz lēnas uguns
- poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju)
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi
- Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
- kantilene Kantilēna
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
- Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu
- atmīknāt kļūt lēnam, maigākam (par laika apstākļiem)
- nolēnoties kļūt lēnam, mierīgam
- epeirogēnās kustības kontinentu vai to daļu lēna celšanās un grimšana, to tektoniskajām struktūrām nemainoties
- apvaga Kopā sagrābtas velēnas no divām blakus vagām
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
- toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās
- toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās
- šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
- divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
- polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
- atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
- doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
- kontinentu dreifs lielu litosfēras plātņu lēna (līdz dažiem cm gadā) horizontāla pārvietošanās, ko izraisa konvekcijas strāvas Zemes mantijā
- plēve Lietusmētelis (no ļoti plāna materiāla, piem., polietilēna)
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus
- repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
- jaundzimušo melēna melēna, kas rodas no asiņošanas gremošanas traktā hipoprotrombinēmijas dēļ; novēro pirmajās dzīvības dienās
- neīstā melēna melēna, kas rodas, kopā ar pienu iezīžot asinis no ieplaisājušiem mātes krūtsgaliem
- tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē
- gāzmetināšana metināšana ar kausēšanu, kurā metālu šuves vietā izkausē ar siltumu, kas izdalās, degot gāzes (acetilēna, propāna, butāna) un skābekļa maisījumam; gāzes sajaukšanai ar skābekli un liesmas veidošanai izmanto metināšanas degli
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
- miobradija Muskuļa lēna reakcija uz elektrisku kairinājumu
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
- grieza Nazim vai diskam līdzīgs (arkla) asmens velēnas griešanai
- lāde neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai
- skimkolters neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu
- bradiprāģija Nenormāli lēna darbība, parasti fiziska
- bradifāgija Nenormāli lēna ēšana
- bradileksija Nenormāli lēna lasīšana garīga traucējuma dēļ
- bradiperistaltika Nenormāli lēna peristaltika
- bradilālija Nenormāli lēna runa smadzeņu slimības dēļ
- bradikinēzija Nenormāli lēnas kustības; kūtrība kā fiziskā, tā psihiskā reakcijā
- poliolefīni Nepiesātināto olefīnu (etilēna, butilēna) polimēri; termoplastiski, ar labu mehānisko un ķīmisko izturību
- bez steigas nesteidzīgi, lēnam
- gravigīnais reljefs nogāžu reljefs; dažāda apveida reljefa formu sakopojums uz nogāzēm un to piekājē, kas radies smaguma (gravitācijas) spēka izraisītas blāķveida, birstošu vai plūstošu iežu masu periodiskas vai lēnas pārvietošanās rezultātā
- sagaust Nogurdināt, lēnam kļūt
- mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- Didymochlaena truncatula nošķeltā didimohlēna
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus
- lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta
- E914 pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas
- E432 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
- E433 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
- E434 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
- E435 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem
- E436 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
- E431 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna stearāts (40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs
- magdalēna pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo
- lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens
- petalomonas Petalomonas 1 - eiglēnaļģu nodalījuma ģints
- formatīvā vērtēšana pierādījumu iegūšana par skolēna sniegumu mācīšanās laikā, to interpretēšana un izmantošana, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par turpmākajiem mācību procesa soļiem
- pendža Piezīme (skolēna dienasgrāmatā)
- piška Piezīme (skolēna dienasgrāmatā)
- pižene Piezīme (skolēna dienasgrāmatā)
- Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Renna pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bēndebretaņa pilsēta Francijā, Bretaņas austrumos, Ila un Vilēna departamenta dienvidu daļā
- Džeimstauna pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.)
- Enča pilsēta Ungārijā ("Encs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miškolca pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Onga pilsēta Ungārijā ("Onga"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Putnoka pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serenča pilsēta Ungārijā ("Szerencs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tokaja pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sendrē pilsēta Ungārijā, Boršoas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pālhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sajosentpētera pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šārošpataka pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šātoraljaūjheja pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēkevešda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Genca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudabāņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šajobāboņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Cigānda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abaujsānto pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boršodnādašda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēkeresteša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Emēda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņēklāhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sikso pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alšožolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezēčāta pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Felsēžolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Edelēņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazincbarcika pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
- polioksietilēni Polietilēna glikoli C2nH4n+2On+1
- indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī
- polisorbāts Polisorbāts 20 - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts
- polisorbāts Polisorbāts 40 - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts
- polisorbāts Polisorbāts 60 - polioksietilēna sorbitāna monostearāts
- polisorbāts Polisorbāts 65 - polioksietilēna sorbitāna tristearāts
- polisorbāts Polisorbāts 80 - polioksietilēna sorbitāna monooleāts
- prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls
- buferizācija Programmēšanas paņēmiens lēnas vai neregulāras darbības ātruma kompensēšanai ierīcei, kas darbojas par datu saņēmēju vai datu avotu
- kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem
- sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu
- bradiauksēze Relatīvi lēnas augšanas tips, kurā kāda daļa aug lēnāk nekā viss organisms
- Phoenix roebeleni Robelēna dateļpalma
- ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm
- selenoze Saindēšanās ar selēna savienojumiem
- kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs
- mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C
- selenīds Selēna savienojums ar kādu metālu
- pelēkais kristāliskais selēns selēna viena alotropā forma, kuru izmanto visbiežāk, piemēram, elektronikā, elektriskajos taisngriežos, fotoelementos
- pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika
- vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša
- polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga
- butilkaučuks Sintētiskais kaučuks, izobutilēna un izoprēna kopolimērs
- poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna
- poliopropilēnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polipropilēna
- etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls
- dienasknīze Skolēna dienasgrāmata
- dienene Skolēna dienasgrāmata
- diķene Skolēna dienasgrāmata
- dincene Skolēna dienasgrāmata
- dinčene Skolēna dienasgrāmata
- diņčene Skolēna dienasgrāmata
- dinķene Skolēna dienasgrāmata
- diņķene Skolēna dienasgrāmata
- direne Skolēna dienasgrāmata
- dņepele Skolēna dienasgrāmata
- dņivņica Skolēna dienasgrāmata
- dricene Skolēna dienasgrāmata
- pasīte Skolēna dienasgrāmata
- skolas lāde skolēna mantu lāde
- parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu
- kriosoliflukcija Soliflukcija - lēna grunts vai augsnes noplūšana pa nogāzi smaguma spēka un temperatūras maiņu iespaidā
- SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali
- Svētās Svētās Helēnas sala - viena no 3 šīs teritorijas salām, platība - 122 kvadrātkilometri
- SH Svētās Helēnas Sala, teritorijas divburtu kods
- SHN Svētās Helēnas Sala, teritorijas trīsburtu kods
- andrejas šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem
- īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- lēngaitas tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem)
- smags tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām); tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību)
- autogēns tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu)
- galēnisks tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī (pēc Galēna (129.-201. g.) vārda)
- velēnains tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku); tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni)
- neveikls tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem)
- čīsla Tauku lēna
- flegmatisks temperaments temperaments, kam raksturīga lēna jūtu rašanās un vāja izpausme
- melanholisks temperaments temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise
- automātu tēraudi tēraudi ar 0,10-0,40% oglekļa, palielinātu fosfora, svina, kalcija, selēna daudzumu, kas nodrošina labu apstrādājamību ar griešanu
- helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm
- rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas
- Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
- Usta upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka
- Seša upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka
- sautējums uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens
- uzdot stundu uzdot (skolēnam) sagatavot stundu
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes)
- dzirvans Velēna
- lāsana Velēna
- slīksna Velēna
- veļa Velēna
- velena Velēna
- velens Velēna
- velēns Velēna
- velana Velēna (1)
- velāna Velēna (1)
- velans Velēna (1)
- velene Velēna (1)
- lēna Velēna gar krastu ar apakšā izskalotu zemi
- lēsana Velēna; izecēta velēna
- velānains Velēnains
- velenains Velēnains
- velēnaiņš Velēnains
- velēnāts Velēnains
- lēsanains Velēnains, ar daudz velēnām; lēsans (2)
- Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
- griezis Vienlemeša arkls velēnas griešanai plēsumā
- mierīgs vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi)
- propenilgrupa Vienvērtīgs propilēna atlikums, CH~3~CHCH-
- gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot
- Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
- samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
- šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- bradistaltika Zarnu satura lēna virzīšanās uz priekšu
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās
- ziemalēna Ziemelēna
- azūrs Zila krāsviela, ko iegūst no metilēna ziluma; lieto mikroskopijā, pētījot asinis, mikrobus u. tml.
lēna citās vārdnīcās: