Paplašinātā meklēšana
Meklējam kumis.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (121):
- nelabi Amorāli, netikumiski
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
- saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
- degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
- ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
- īdens Bēdīgs, noskumis
- bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks
- ar nokārtu galvu bēdīgs, noskumis, izmisis
- bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis
- ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem
- tikumnieks cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām
- sirdsdziļums Domu un izjūtu dziļums, morālais, tikumiskais dziļums
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi
- sirdsgudrība Dziļi tikumiska gudrība, par kuru mēdz teikt, ka tā nāk no sirds
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo
- nočūris Galvu nodūris, noskumis, skumīgs
- ķītrība Godīgums, tikumiskums
- gaišs Gudrs, attīstīts; arī tikumisks; arī izglītots
- ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē
- anomija Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma
- libertīnieši Izlaidīgi, netikumiski cilvēki
- askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu
- profesionālā ētika kāda rīcības tikumisko normu sistēma un vārda brīvības ierobežojums, kas jāievēro attiecīgajā profesijā strādājošajiem
- nokavējums kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku
- gantums Kārtība, tikumiskums
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt
- Alkina II klimatiskais kūrorts Krievijā (_Alkino II_), Baškortostānas Republikā, 35 km no Ufas, sanatorija, ārstniecībā izmanto kumisu
- pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību
- pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos
- slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība
- maku Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem
- makumis Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem
- bezmantinieku manta manta, kas palikusi pēc mantojuma atstājēja nāves, ja viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības
- ab intestato mantot, likumiska mantošanas kārtība, bez testamenta vai līguma
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu
- sirdsizglītība Morālā, tikumiskā izglītība
- antimorāls Morālei pretējs, netikumisks
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums
- per nefas netaisni, ar pretlikumiskiem līdzekļiem
- pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā
- izvalka Netikumiska sieviete
- valstele Netikumiska sieviete
- netikumīgs Netikumisks (l)
- netikumīgums Netikumiskums (1)
- matrona no brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (senajā Romā)
- noņūris Noguris, noskumis, galvu nolaidis
- atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā
- nobēdināts Norūpējies, noskumis
- zatormožonnijs Noskumis cilvēks
- nošļurcis Noskumis, bēdīgs
- nošurcis Noskumis, bēdīgs
- bedns Noskumis, nelaimīgs
- nošālējies Noskumis; bēdīgs
- kontisms Ogista Konta mācība, kas teorētisku skepticismu savieno ar tikumisku pārliecību un centību pec pozitīvam un universālām pārgrozībām
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis
- austēritāte Pārspīlēta tikumiska stingrība
- pesku Pesku peskumis - steidzīgi, pa kaklu un galvu
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu)
- plasku Plasku plaskumis - saka, kad salijis mētelis steidzīgi soļojot sitas un tinas ap lieliem
- pleskām plesku pleskumis
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu
- grēks Reliģisko normu un tikumisko priekšrakstu pārkāpums domās, vārdos un darbos
- deviatīva rīcība rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemtajām tiesiskajām un tikumiskajām normām, noziedzīga vai amorāla rīcība
- deviance Rīcības novirzītība no tiesiskajām vai tikumiskajām normām, sabiedrībā pieņemtajiem standartiem
- praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu
- morāle sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem
- morālisks saistīts ar morāli, tai raksturīgs; tikumisks
- sakumbris sakumis, salīcis
- sašņucis Savārdzis, sliktā omā, noskumis
- sašņurcis Savārdzis, sliktā omā, noskumis
- žviku savienojumā "žviku žvikumis" apraksta ātru darbību kopumu
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis
- apskaidrotība Sevišķa skaidrības iestāšanās apziņā, kam bieži seko tikumiska vai reliģiska pacilātība
- masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (sākot no 18. gs.), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; masonis
- bezlaulība stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā
- vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts
- procesuālās garantijas šaurākā nozīmē - tiesiskie līdzekļi procesa dalībnieku tiesību un likumisko interešu aizsardzībai
- bēdīgs tāds, kam ir bēdas (1); noskumis, skumjš
- pabēdīgs tāds, kam ir nelielas bēdas; samērā, arī mazliet noskumis, skumjš
- morāls tāds, kas atbilst morāles normām; tikumisks
- nelabs tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski; tāds, kas ir morāli pagrimis; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- amorāls tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; netikumisks
- skumdulis tāds, kas ir noskumis
- bogls tāds, kas izskatās bēdīgs, noskumis
- anomisks tāds, kur nefunkcionē tiesiskās un tikumiskās normas
- neķītrs tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; arī ļoti netikumisks, amorāls
- zemisks tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna
- zemisks tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns
- zemisks tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu
- ētisks Tikumīgs, tikumisks
- šila Tikumiska dzīvošana budismā, kas aptver astoņposmu ceļa ētiskās sastāvdaļas
- adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei
- demoralizācija Tikumiska, ētiska pagrimšana
- ētiskais Tikumiskais, ētikas prasībām atbilstošais
- neaptraipīts Tikumiski nevainojams
- bezgrēcīgs Tikumiski nevainojams, pilnīgs (ticīgo uztverē)
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam)
- censors uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi
- Iekšlietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto politiku cīņā pret noziedzību, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī personu tiesību un likumisko interešu sargāšanā un valsts drošības aizsardzībā
- morāles norma viena no tikumisko prasību vienkāršākajām formām, kas izpaužas kā morālo attiecību elements un vienlaikus kā morālās apziņas veids
- likumiskums vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- likumiskums vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- netikumiskums vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tikumiskums vispārināta īpašība --> tikumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties (2)
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt
kumis citās vārdnīcās:
MEV