Paplašinātā meklēšana
Meklējam kule.
Atrasts vārdos (70):
- kule:1
- apkule:1
- cekule:1
- cekule:2
- Cekule:1
- ērkule:1
- kulens:1
- kuleņš:1
- mākule:1
- Vikule:1
- kulenes:1
- matkule:1
- Matkule:1
- mēļkule:1
- Mukules:1
- okuleri:1
- Packule:1
- Paskule:1
- Patkule:1
- Penkule:1
- Poukule:1
- Puikule:1
- puskule:1
- Rinkule:1
- ukulele:1
- Velkule:1
- kulenīca:1
- kuletīte:1
- lepakule:1
- lepukule:1
- melukule:1
- oderkule:1
- pļāpkule:1
- preckule:1
- Priekule:1
- slaikule:1
- slaikule:2
- tenkkule:1
- tukuleri:1
- dižcekule:1
- draiskule:1
- Herkuless:1
- izniekule:1
- kulenieki:1
- ķisenkule:1
- ķisinkule:1
- pratakule:1
- sarkulens:1
- sukulents:2
- sukulents:1
- trakulene:1
- drabiņkule:1
- flokulents:1
- funikulers:1
- lielcekule:1
- Merkulešti:1
- sārtcekule:1
- vērzalkule:1
- Jaunpatkule:1
- spilvenkule:1
- herkulesvabole:1
- osikulektomija:1
- kolikulektomija:1
- panikulektomija:1
- radikulektomija:1
- vezikulektomija:1
- klavikulektomija:1
- trabekulektomija:1
- divertikulektomija:1
- vazovezikulektomija:1
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- (karājas) kā kule (pie kāda)
- ceļa kule
- ciema kule
- Ērkules ezers
- ganu kule
- gona kule
- Jērkules ezers
- maizes kule
- Matkules baznīcas kalns
- Matkules meži
- Matkules pagasts
- Matkules Velnakmens
- Matkules Velnala
- obroka kule
- Packules lunka
- Patkules ezers
- Patkules pagasts
- Penkules pagasta teritorija
- Penkules pagasts
- pļāpu kule
- Priekules novads
- Priekules pagasta teritorija
- Priekules pagasts
- Puikules pagasts
- Puikules stacija
- Puikules-Tēvgāršas purvs
- Stukules kalns
- sukulentu šķībvācelīte
- sutņu kule
- zopara kule
Atrasts skaidrojumos (200):
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
- Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
- Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
- Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā
- Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
- Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
- Audari apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
- Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
- Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
- Bunka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs
- Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
- Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
- Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
- Kamradži apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
- zebonka auzu kule zirga barošanai ceļā
- adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
- Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
- vēzaka Ceļa kule, sainis ar ceļamaizi
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
- kuļene dem. --> kule
- kuletīte dem. --> kule
- kulīte dem. --> kule
- kulitiņa dem. --> kule
- kulītīte dem. --> kule
- kuļuka dem. --> kule
- kuļuks dem. --> kule
- melkulīte dem. --> melkule
- Kalēju depozīts depozīts atrasts netālu no Priekules pie Kalēju mājām, datēts ar 13.-11. gs. p. m. ē., tajā bija bronzas kaujas cirvji, aproces; domājams, ka tas ir kulta depozīts
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji
- dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji
- priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji
- ābelnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ābeles" iedzīvotāji
- āķenieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Āķi" (senāk - "Āķmuiža") iedzīvotāji
- ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji
- Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums
- ezeriņnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji
- penkulnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Penkule" iedzīvotāji
- skujainieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Skujaine" iedzīvotāji
- vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji
- Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants
- Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums
- Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
- Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā
- draiska Draisks cilvēks; draiskulis (draiskule)
- žaiska Draiskule, dauzoņa
- jaukteve Draiskule, nerātne; pēc vīriešiem kāra sieviete
- some Dūdas, kulenes, dūkas
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
- Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
- Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha
- Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre
- Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Ierkules ezers
- Ērkuls ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers
- Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
- Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
- zutinīca Ganu kule
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
- žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas
- Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs
- Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Dynastes hercules herkulesvabole
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
- Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
- Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
- Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
- Cepļa kalns Kamradžu pilskalns Penkules pagastā
- diedzenieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Diegi" iedzīvotāji
- sātnieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji
- Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
- Kursas Staburags Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā
- Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā
- Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
- Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
- maizes kule kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai
- klancis kule ar maizi; kabata
- obroka kule kule auzu barošanai, ko zirgam uzkar kaklā
- ceļa kule kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai
- ganu kule kule ganos līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai
- oderkule kule, no kā baro zirgus
- ciema kule kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs
- Lainuma ezers Lainums, ezers Matkules pagastā
- Lošas upe Lašupe Bunkas un Priekules pagastā
- Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
- gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs
- havorčija Liliju dzimtas sukulents augs, savvaļā Dienvidāfrikā aug aptuveni 155 sugas, Latvijā 2 sugas audzē kā telpu puķes
- puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
- Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
- puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
- jērkulieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Jērkule" iedzīvotāji
- Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums
- patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji
- vērzlaka Maizes kule
- Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
- kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
- kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
- kārklenieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kārkle" iedzīvotāji
- matkulieši Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Matkule" iedzīvotāji
- ruženieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
- Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā
- Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
- pāķene Muļķe; nemākule; naiva sieviete
- mutukle Mutkule
- Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
- pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu
- nemācnieks Nemākulis, nemākule
- karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule
- tarba no (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
- Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
- Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
- Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
- Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
- Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
- Paskuļupe Paskule, Pērses pieteka
- Gaidupe Paskules kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
- Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā
- Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Atrasts piemēros (20):
- asinis – Tu patiesi esi nīkule, tevī nav pat piles karstu asiņu.
- kule — Tad varbūt beidziet sildīt kules uz asfalta un nāciet kaut ko darīt?
- sukulents Āfrikas sukulento floru siltumnīcas otrajā daļā papildinās arī mamilāriju (Mammillaria) un citu kaktusu kolekcija.
- sukulents Augs labi piemērots puķu podiem un kastēm, kombinējot ar citiem sukulentiem un krāšņiem ziediem.
- funikulers Bet izejas vārti no funikulera ir diezgan šauri – būtībā tikai viens cilvēks var tikt cauri.
- sukulents Būtībā vasas pārveidnes ir arī sukulentu stumbri, kādi ir daudziem kaktusiem.
- funikulers Darbojas trīs funikuleri un lifts.
- funikulers Ja autobusi ir visās Eiropas galvaspilsētās, tad funikuleri priekš ziemeļniekiem ir eksotika.
- kule Ja dārgajai kulei pārplīsa plastikāta rokturis, salīmēja ar leikoplastu un stiloja tālāk.
- sukulents Kā skaidro LU Botāniskā dārza pārstāvji, sukulentu siltumnīcas iekārtojuma pārmaiņas tiek veiktas, lai labāk demonstrētu sukulento augu daudzveidību un ģeogrāfiskās atšķirības.
- funikulers Kauņa ir vienīgā Lietuvas pilsēta, kur vēl darbojas vecie funikuleri.
- funikulers Lai īsā laikā apskatītu pēc iespējas vairāk, prātīgi ir izmantot sabiedrisko transportu – tramvajus, autobusus, metro, funikulerus vai liftu.
- sukulents Patiešām – cik gan dažādi mēdz būt sukulenti.
- kule Pēc tam jāņem plāksne ar metāla adatām, no visa spēka jāpiespiež pie kules (vai vagīnas) un jātur, pakāpeniski palielinot spiedienu, 30 minūtes.
- sukulents Pie mums audzē sukulentās (jeb šķautņu) pelargonijas, kurām lapas un stumbri ir biezi un gaļīgi.
- sukulents Sukulentiem nodrošini vēsumu un gaismu.
- sukulents Tas nekas, kalanhoja ir sukulents.
- sukulents Tās var būt vecās tējas servīzes, piemēram, tasītes, kurās skaisti iestādīt sukulentus, vai arī lielāka tējas kanna.
- parasti Tik parasti baltajai spilvenkulei Morics nolēma uzzīmēt kāpurķēdes rakstu.
- kule Viņš samauc troses zirgiem kaklā auzu kules.
kule citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv