Paplašinātā meklēšana
Meklējam komandēt.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (25):
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
- izkamiderēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkandžierēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkanģerēt Izkomandēt, izrīkot.
- izkamandavāt Izkomandēt; izrīkot.
- izčudīt Izrīkot, izkomandēt.
- izrīpelēt Izrīkot, izkomandēt.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- ūdelēt Mācīt, rīkot, komandēt.
- pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
- bakstēt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
- bakstīt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
- badēt Nemitīgi rīkot, komandēt.
- badīt Nemitīgi rīkot, komandēt.
- nokamiderēt Nokomandēt.
- pakamiderēt Pakomandēt.
- komandējuma nauda papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai
- aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu); pārcelt.
- muisteris Persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt).
- kamandēt Rīkot, komandēt.
- kamandierēt Rīkot, komandēt.
- riedēt Rīkot, komandēt.
- tribulēt Rīkot, komandēt.
- rīpelēt Rīkot; komandēt.
komandēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV