Paplašinātā meklēšana
Meklējam kož.
Atrasts vārdos (37):
- kož:1
- koža:1
- koža:2
- kože:1
- kožs:1
- kožāk:1
- kožām:1
- kožņa:1
- kožņi:1
- kožaka:1
- kožaks:2
- kožaks:1
- kožans:1
- kožiņa:1
- kožļāt:1
- kožņāt:1
- kožuha:1
- kožuvs:1
- kožalāt:1
- kožanka:1
- kožkāds:1
- kožļene:1
- skožnis:1
- kožamais:1
- kožaņiks:1
- kožodiņi:1
- apkožļāt:1
- izkožļāt:1
- līkožiņa:1
- pretkožu:1
- sakožļāt:1
- kožtinēji:1
- piekožams:1
- uzkožamais:1
- kožliskieši:1
- raskožnieki:1
- sakožļāšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (183):
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
- Tischeria ekebladella alotājkožu dzimta
- tischeriidae Alotājkožu dzimta
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai
- aprikotīns Aprikožu liķieris
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis
- nožurnīt ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu)
- plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
- kodāt atkārtoti kožļāt
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais
- dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie
- schreckensteinidae Aveņkožu dzimta
- schreckensteinia Aveņkožu dzimtas ģints
- momphidae Bārkstkožu dzimta
- blastodacna Bārkstkožu dzimtas ģints
- chrysoclista Bārkstkožu dzimtas ģints
- plutellidae Cekulkožu dzimta
- plutella Cekulkožu dzimtas ģints
- prays Cekulkožu dzimtas ģints
- roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints
- ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints
- kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella")
- priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- epermeniidae Čemurkožu dzimta
- epermenia Čemurkožu dzimtas ģints
- žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
- menza Dzerokļu kožamā virsma
- iebauža Ēdiens pirms īstā ēdiena, uzkožamais
- iekods Ēdiens, uzkožamais
- gustācija Garšas maņa; nogaršošana; uzkožamie
- gelechiidae Gartaustkožu dzimta
- exoteleia Gartaustkožu dzimtas ģints
- gelechia Gartaustkožu dzimtas ģints
- recurvaria Gartaustkožu dzimtas ģints
- stenolechia Gartaustkožu dzimtas ģints
- micropterigidae Grauzējkožu dzimta
- micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints
- ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem)
- hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes
- iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost
- nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām)
- aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu)
- nožulīt Ilgi kožļājot apēst
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
- čikle kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā
- kremis kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt
- cīkstenis kaut kas sīksts, grūti sakožams
- cietēt kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- nocietēt kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt
- izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.); kožot radīt (ievainojumu)
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti
- kažoku kode kožu dzimtas suga ("Tinea pellionella")
- drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes
- leucoptera Lapkožu dzimtas ģints
- lyonetiidae Lapukožu dzimta
- lyonetia Lapukožu dzimtas ģints
- bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
- bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
- bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
- bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus
- stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā)
- šņaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož
- bucculatricidae Līktaustkožu dzimta
- bucculatrix Līktaustkožu dzimtas ģints
- Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos
- coleophoridae Makstkožu dzimta
- coleophora Makstkožu dzimtas ģints
- ābeļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora bernoulliella syn. Coleophora anatipennella")
- lapegļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora laricella")
- amareto Mandeļu (arī aprikožu kauliņu) liķieris
- glyphipterigidae Māņkožu dzimta
- glyphipterix Māņkožu dzimtas ģints
- dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja
- kodums paveikta darbība --> kost (2); kožot radīta brūce, saspiedums
- sakodums paveikta darbība --> sakost(1); sakožot radīta brūce, saspiedums
- iegremāties Pieradināties kožļāt
- nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos
- oecophoridae Plakankožu dzimta
- cheimophila Plakankožu dzimtas ģints
- depressaria Plakankožu dzimtas ģints
- diurnea Plakankožu dzimtas ģints
- endrosis Plakankožu dzimtas ģints
- hoffmannophila Plakankožu dzimtas ģints
- semioscopis Plakankožu dzimtas ģints
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot; plēšot, kožot nonāvēt
- nepticulidae Pundurkožu dzimta
- stigmella Pundurkožu dzimtas ģints
- sīpolu lakstu puskode puskožu dzimtas suga ("Acrolepiopsis assectella"), kuras kāpuri dzīvo sīpolu lapās un ziedos
- radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā
- šmakšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- stathmopodidae Raibkājkožu dzimta
- stathmopoda Raibkājkožu dzimtas ģints
- gracillariidae Raibkožu dzimta
- gracillariinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta
- lithocolletinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta
- callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
- caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
- parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
- phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
- gracillaria Raibkožu dzimtas ģints
- ceriņu raibkode raibkožu suga ("Gracillaria syringella"), kas ir Latvijā pazīstamākā raibkode, spārnu plētums - 10-14 mm
- saplēsināt Rīdot panākt, ka sakož, saplosa; arī rīdot iebaidīt
- norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to)
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
- sažļembāt rupji sakožļāt, savalstīt
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
- sasnakšķināt sakožļāt
- izžulnīt Sakožļāt
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu)
- mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož
- sažilīt Sazelēt, sakožļāt
- eriocraniidae Senkožu dzimta
- dyseriocrania Senkožu dzimtas ģints
- eriocrania Senkožu dzimtas ģints
- heliozelidae Sīkkožu dzimta
- skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
- iešņikstēties skaņa, kas dzirdama ātri griežot vai kožot augus vai gaļu
- skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
- ochsenheimeriidae Stiebrkožu dzimta
- ochsenheimeria Stiebrkožu dzimtas ģints
- rudzu stiebrkode stiebrkožu dzimtas suga ("Ochsenheimeria taurella")
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem
- plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu)
- phyllocnistidae Sulukožu dzimta
- phyllocnistis Sulukožu dzimtas ģints
- ethmiidae Sviļņkožu dzimta
- ethmia Sviļņkožu dzimtas ģints
- slepenkodis tāds, kas kož slepeni, nodevīgi, bez brīdinājuma
- anarsia tauriņu kārtas gartaustkožu dzimtas ģints
- anthophila tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints
- antophila tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints "Anthophila" kļūdains nosaukums
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
- acrolepiidae tauriņu kārtas puskožu dzimta
- acrolepiopsis tauriņu kārtas puskožu dzimtas ģints
- antispila tauriņu kārtas sīkkožu dzimtas ģints
- adela tauriņu kārtas zaigkožu dzimtas ģints
- bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus
- labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma
- yponomeutidae Tīklkožu dzimta
- hyponomeutidae Tīklkožu dzimtas "Yponomeutidae" nosaukuma sinonīms
- yponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints
- hyponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints "Yponomeuta" atsevišķu sugu nosaukuma daļa pēc senākas klasifikācijas
- ievu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta evonymellus syn. Hyponomeuta evonymella")
- ābeļu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta malinella")
- augļu koku tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta padella")
- scythris Tinējkožu dzimtas ģints
- Noteca upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru
- iebauza Uzkožamais pirms ēdiena, uzkodas
- āzkoda Uzkožamais, azaids
- āzkods Uzkožamais, azaids
- snābaris Uzkožamais, azaids (zobgalīgi, nicīgi)
- zakuska Uzkožamais, ko ēd pirms pamatēdiena, arī dzerot alkoholisku dzērienu
- smoķis Uzkožamais, uzkodas; ēdiens
- iedažām Uzkožamam
- nokodīt vairākkārt kožot, arī dzeļot, radīt koduma, dzēluma brūces
- izkodīt vairākkārt kožot, izrobot
- sakodalēt vairākkārt kožot, sasmalcināt
- mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem)
- antimikotiskie līdzekļi vielas, ko izmanto mikožu ārstēšanai
- moļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot
- moļļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot
- incurvariidae Zāģkožu dzimta
- lampronia Zāģkožu dzimtas ģints
- incurvaria Zāģkožu dzimtas ģints "Lampronia" nosaukuma sinonīms
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus
- jāņogu pumpuru zāģkode zāģkožu dzimtas suga ("Lampronia capitella syn. Incurvaria capitella")
- perritia herrichiella zāļkožu dzimta
- elachistidae Zāļkožu dzimta
- elachista Zāļkožu dzimtas ģints
- perritia Zāļkožu dzimtas ģints
- slenēt Zelēt, kožļāt
- aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu)
- odontoskopija Zobu kožamo virsmu šķautņu īpatnību izmeklēšana personības identifikācijai
kož citās vārdnīcās:
MEV