Paplašinātā meklēšana
Meklējam kož.
Atrasts vārdos (37):
- kož:1
- koža:2
- koža:1
- kože:1
- kožs:1
- kožāk:1
- kožām:1
- kožņa:1
- kožņi:1
- kožaka:1
- kožaks:1
- kožaks:2
- kožans:1
- kožiņa:1
- kožļāt:1
- kožņāt:1
- kožuha:1
- kožuvs:1
- kožalāt:1
- kožanka:1
- kožkāds:1
- kožļene:1
- skožnis:1
- kožamais:1
- kožaņiks:1
- kožodiņi:1
- apkožļāt:1
- izkožļāt:1
- līkožiņa:1
- pretkožu:1
- sakožļāt:1
- kožtinēji:1
- piekožams:1
- uzkožamais:1
- kožliskieši:1
- raskožnieki:1
- sakožļāšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (183):
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana").
- Tischeria ekebladella alotājkožu dzimta.
- tischeriidae Alotājkožu dzimta.
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints.
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
- aprikotīns Aprikožu liķieris.
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis.
- nožurnīt Ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- kodāt Atkārtoti kožļāt.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
- dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie.
- schreckensteinidae Aveņkožu dzimta.
- schreckensteinia Aveņkožu dzimtas ģints.
- momphidae Bārkstkožu dzimta.
- blastodacna Bārkstkožu dzimtas ģints.
- chrysoclista Bārkstkožu dzimtas ģints.
- plutellidae Cekulkožu dzimta.
- plutella Cekulkožu dzimtas ģints.
- prays Cekulkožu dzimtas ģints.
- roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints.
- ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints.
- kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella").
- priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- epermeniidae Čemurkožu dzimta.
- epermenia Čemurkožu dzimtas ģints.
- žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
- menza Dzerokļu kožamā virsma.
- iebauža Ēdiens pirms īstā ēdiena, uzkožamais.
- iekods Ēdiens, uzkožamais.
- gustācija Garšas maņa; nogaršošana; uzkožamie.
- gelechiidae Gartaustkožu dzimta.
- exoteleia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- gelechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- recurvaria Gartaustkožu dzimtas ģints.
- stenolechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- micropterigidae Grauzējkožu dzimta.
- micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints.
- ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
- hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes.
- iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti.
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
- nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
- aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu).
- nožulīt Ilgi kožļājot apēst.
- orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
- čikle Kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā.
- kremis Kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt.
- cīkstenis Kaut kas sīksts, grūti sakožams.
- cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi.
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt.
- izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.); kožot radīt (ievainojumu).
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
- kažoku kode kožu dzimtas suga ("Tinea pellionella").
- drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes.
- leucoptera Lapkožu dzimtas ģints.
- lyonetiidae Lapukožu dzimta.
- lyonetia Lapukožu dzimtas ģints.
- bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
- šņaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- bucculatricidae Līktaustkožu dzimta.
- bucculatrix Līktaustkožu dzimtas ģints.
- Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos.
- coleophoridae Makstkožu dzimta.
- coleophora Makstkožu dzimtas ģints.
- ābeļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora bernoulliella syn. Coleophora anatipennella").
- lapegļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora laricella").
- amareto Mandeļu (arī aprikožu kauliņu) liķieris.
- glyphipterigidae Māņkožu dzimta.
- glyphipterix Māņkožu dzimtas ģints.
- dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
- kodums Paveikta darbība --> kost (2); kožot radīta brūce, saspiedums.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost(1); sakožot radīta brūce, saspiedums.
- iegremāties Pieradināties kožļāt.
- nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos.
- oecophoridae Plakankožu dzimta.
- cheimophila Plakankožu dzimtas ģints.
- depressaria Plakankožu dzimtas ģints.
- diurnea Plakankožu dzimtas ģints.
- endrosis Plakankožu dzimtas ģints.
- hoffmannophila Plakankožu dzimtas ģints.
- semioscopis Plakankožu dzimtas ģints.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot; plēšot, kožot nonāvēt.
- nepticulidae Pundurkožu dzimta.
- stigmella Pundurkožu dzimtas ģints.
- sīpolu lakstu puskode puskožu dzimtas suga ("Acrolepiopsis assectella"), kuras kāpuri dzīvo sīpolu lapās un ziedos.
- radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā.
- šmakšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- stathmopodidae Raibkājkožu dzimta.
- stathmopoda Raibkājkožu dzimtas ģints.
- gracillariidae Raibkožu dzimta.
- gracillariinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta.
- lithocolletinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta.
- callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints.
- caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints.
- parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints.
- phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints.
- gracillaria Raibkožu dzimtas ģints.
- ceriņu raibkode raibkožu suga ("Gracillaria syringella"), kas ir Latvijā pazīstamākā raibkode, spārnu plētums - 10-14 mm.
- saplēsināt Rīdot panākt, ka sakož, saplosa; arī rīdot iebaidīt.
- norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca").
- sažļembāt rupji sakožļāt, savalstīt.
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
- sasnakšķināt sakožļāt.
- izžulnīt Sakožļāt.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož.
- sažilīt Sazelēt, sakožļāt.
- eriocraniidae Senkožu dzimta.
- dyseriocrania Senkožu dzimtas ģints.
- eriocrania Senkožu dzimtas ģints.
- heliozelidae Sīkkožu dzimta.
- skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- iešņikstēties Skaņa, kas dzirdama ātri griežot vai kožot augus vai gaļu.
- skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- ochsenheimeriidae Stiebrkožu dzimta.
- ochsenheimeria Stiebrkožu dzimtas ģints.
- rudzu stiebrkode stiebrkožu dzimtas suga ("Ochsenheimeria taurella").
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
- plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
- phyllocnistidae Sulukožu dzimta.
- phyllocnistis Sulukožu dzimtas ģints.
- ethmiidae Sviļņkožu dzimta.
- ethmia Sviļņkožu dzimtas ģints.
- slepenkodis Tāds, kas kož slepeni, nodevīgi, bez brīdinājuma.
- anarsia Tauriņu kārtas gartaustkožu dzimtas ģints.
- antophila Tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints "Anthophila" kļūdains nosaukums.
- anthophila Tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints.
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
- acrolepiidae Tauriņu kārtas puskožu dzimta.
- acrolepiopsis Tauriņu kārtas puskožu dzimtas ģints.
- antispila Tauriņu kārtas sīkkožu dzimtas ģints.
- adela Tauriņu kārtas zaigkožu dzimtas ģints.
- bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
- labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma.
- yponomeutidae Tīklkožu dzimta.
- hyponomeutidae Tīklkožu dzimtas "Yponomeutidae" nosaukuma sinonīms.
- hyponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints "Yponomeuta" atsevišķu sugu nosaukuma daļa pēc senākas klasifikācijas.
- yponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints.
- ievu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta evonymellus syn. Hyponomeuta evonymella").
- ābeļu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta malinella").
- augļu koku tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta padella").
- scythris Tinējkožu dzimtas ģints.
- Noteca Upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru.
- iebauza Uzkožamais pirms ēdiena, uzkodas.
- snābaris Uzkožamais, azaids (zobgalīgi, nicīgi).
- āzkoda Uzkožamais, azaids.
- āzkods Uzkožamais, azaids.
- zakuska Uzkožamais, ko ēd pirms pamatēdiena, arī dzerot alkoholisku dzērienu.
- smoķis Uzkožamais, uzkodas; ēdiens.
- iedažām Uzkožamam.
- nokodīt Vairākkārt kožot, arī dzeļot, radīt koduma, dzēluma brūces.
- izkodīt Vairākkārt kožot, izrobot.
- sakodalēt Vairākkārt kožot, sasmalcināt.
- mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
- antimikotiskie līdzekļi vielas, ko izmanto mikožu ārstēšanai.
- moļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot.
- moļļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot.
- incurvariidae Zāģkožu dzimta.
- incurvaria Zāģkožu dzimtas ģints "Lampronia" nosaukuma sinonīms.
- lampronia Zāģkožu dzimtas ģints.
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus.
- jāņogu pumpuru zāģkode zāģkožu dzimtas suga ("Lampronia capitella syn. Incurvaria capitella").
- perritia herrichiella zāļkožu dzimta.
- elachistidae Zāļkožu dzimta.
- elachista Zāļkožu dzimtas ģints.
- perritia Zāļkožu dzimtas ģints.
- slenēt Zelēt, kožļāt.
- aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu).
- odontoskopija Zobu kožamo virsmu šķautņu īpatnību izmeklēšana personības identifikācijai.
kož citās vārdnīcās:
MEV