Paplašinātā meklēšana
Meklējam kavi.
Atrasts vārdos (69):
- kavi:1
- kavija:1
- kaviļa:1
- lokavi:1
- pīkavi:1
- kaviārs:1
- kaviens:1
- kavināt:1
- Akavina:1
- Akaviņa:1
- Skavina:1
- skaviņa:1
- kavienis:1
- selakavi:1
- dikavica:1
- iekaviņa:1
- Ķekaviņa:1
- makaviči:1
- makaviks:1
- pakaviņš:1
- skaviens:1
- Vekavila:1
- bikavieši:1
- ķekavieši:1
- Maskavija:1
- nokavināt:1
- pakavināt:1
- rekavieši:1
- rikavieši:1
- sakavieši:1
- slepkavis:1
- uzkavināt:1
- Žitkaviči:1
- kavināties:1
- kavitācija:1
- pārbirkavi:1
- barkavieši:1
- berkavieši:1
- jankavisms:1
- markavieši:1
- paskavieši:1
- saikavieši:1
- vārkavieši:1
- Vārkavieši:1
- Vavkaviska:1
- vilkavieši:1
- Vilkavišķi:1
- Bjankavilla:1
- Daštekavirs:1
- Kaļinkaviči:1
- maskavietis:1
- pļuskavieši:1
- skuškavieši:1
- slepkaviene:1
- slepkaviski:1
- surikavieši:1
- surukavieši:1
- vārkaviešos:1
- carnikavieši:1
- Maskaviciški:1
- nokavināties:1
- uzkavināties:1
- vecrikavieši:1
- intrakavitārs:1
- izlūkaviācija:1
- jaunrikavieši:1
- vecsaikavieši:1
- jaunsaikavieši:1
- septiņbirkavine:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (69):
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- pakaustīt Apkalt ar pakaviem
- vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē
- vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
- Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers
- līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa
- sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
- Caulerpa racemosa kaulerpu suga, ko arī izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru"
- Caulerpa lentillifera kaulerpu suga, ko izmanto uzturā kā "zaļo kaviāru"
- matveida kaviļa kaviļu suga ("Stipa capillata")
- stepes kaviļa kaviļu suga ("Stipa pennata")
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas
- atbalss komunikāciju sistēmās - signāls, kas atstarošanās rezultātā atgriežas tā avotā ar zināmu aizkavi un atšķirīgu amplitūdu
- Zites strauts Ķekaviās kreisā krasta pieteka Baldones pagastā
- Ķekava Ķekaviņa, Daugavas pieteka
- Melnais strauts Ķekaviņas kreisā krasta pieteka Baldones pagastā
- Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā
- Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe
- Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka
- Khawia sinensis Ķīnas kavija
- pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem
- Stipa capillata matveida kaviļa
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem
- Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski
- sarkanais kaviārs no lašveidīgo zivju ikriem gatavots kaviārs
- melnais kaviārs no storveidīgo zivju ikriem gatavots kaviārs
- kapāt par papēžiem, pakaviem u. tml.
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova
- Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu
- drenāžas un uzpūtes sistēma sistēma spiediena regulēšanai tvertnē virs degvielas vai cita šķidruma, lai sekmētu šķidrumu padevi sūkņiem bez kavitācijas; realizē, savienojot tvertnes ar ārēju atmosfēru vai saspiestās gāzes avotu
- kava Slānis, kaudze, bars; 30 gabali; 4 pakavi
- zirgs ballē sniegs salīp, saveļas zirgam zem pakaviem
- spalvveida kaviļa stepes kaviļa
- Stipa pennata stepes kaviļa
- Suņupe Sūnupe, Ķekaviņas pieteka
- Sūnupīte Sūnupe, Ķekaviņas pieteka
- kaulerpa šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru"
- esparto Šķiedras, ko iegūst no Spānijas kaviļas lapām
- asi kalts tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu)
- melnkalnieši tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji, runā serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā, ticīgie - pareizticīgie
- Alkšņu strauts ūdenstece Latvijā, Ķekaviņas kreisā krasta pieteka, garums - 9 km
- kapāt vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu)
- Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka
- Volkoviska Vavkaviska - pilsēta Baltkrievijā
- balotāde viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kavi.