Paplašinātā meklēšana
Meklējam karpa.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (148):
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.).
- Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- atskarpains Atkarpains, atskabargains.
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
- kaponjērs Celtne forta grāvja dibenā pie eskarpa šāvēju vai ložmetēju izvietošanai.
- Transilvānijas Alpi Dienvidkarpati.
- Austrumserbijas kalni Dienvidkarpatu atzars Serbijas austrumos, garums - 200 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1809 m
- Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps.
- Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa.
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
- eccremocarpus Ekremokarpas.
- Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
- Negojs Kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m
- Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
- Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
- Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
- Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
- Cyprinus carpio karpa, šīs ģints suga
- divvasaru karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās divus gadus
- trīsvasaru karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās trīs gadus
- vienvasaras karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu vasaru
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa
- ādas karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām; šīs šķirnes karpa
- paparde Ķekarpaparde ("Botrychium").
- papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
- trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
- botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium").
- botrychium Ķekarpapardes.
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
- zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
- vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
- Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
- Meleca Pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
- Seņava Pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
- Nova Demba pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Lubačova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Ležajska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Kolačice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Baranova Sandomerska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Ulanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Ņisko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Ropčice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Pševorska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Pšeclava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1471.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Laņcuta Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Ivoņičzdroja Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Cešanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1960 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1665. g.
- Narola Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
- Dukla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1380. g.
- Blažova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Bžosteka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1367.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Zaklikova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1565.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Olešica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1915. g. un kopš 1989. g.
- Radomislvelki Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Kaņčuga Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Tičina Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1368. g.
- Jaslo Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 36600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Pruhņika Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1934. g. un kopš 2011. g.
- Rimanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Jaroslava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Sanoka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1339. g.
- Sokolova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
- Dembica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 47200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1772. g. un kopš 1914. g.
- Pilzno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Tarnobžega Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 48600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zagoža Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Radimno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
- Lesko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Boguhvala Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1728.-1772. g. un kopš 2008. g.
- Jedliče Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Glogova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Dinova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1429.-1919. g. un kopš 1946. g.
- Nova Sažina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Pšemisla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 64300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1389. g.
- Bžozova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Stšižova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
- Kolbušova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1700. g.
- Krosno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
- Žešova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistes administratīvais centrs, 182000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Rahiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 15240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berehove Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.).
- Vinohradiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 25560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perečina Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čopa Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tjačiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iršava Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svaļava Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mukačeve Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Husta Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Botrychium multifidum plūksnu ķekarpaparde
- Botrychium lunaria pusmēness ķekarpaparde
- Karpatu rezervāts rezervāts Ukrainā, Ivanofrankivskas un Aizkarpatu apgabalā, platība — 127 kvadrātkilometri, dibināts 1968. g., lai saglabātu, pētītu un atjaunotu Karpatu dabas kompleksus
- karpveidīgs Savienojumā "karpveidīgās zivis": zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
- Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos.
- callicarpa Skaistogas jeb kalikarpas, arī kalikarpi.
- Eccremocarpus scaber skarbā ekremokarpa
- raupjais ekremokarps skarbā ekremokarpa
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
- karpveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs karpai.
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
- bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
- šautra tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai); metamais ierocis
- verhovinieši Ukraiņi, kas dzīvo Austrumkarpatu ziemeļaustrumu un dienvidrietumu nogāzēs, Ukrainas dienvidrietumos un daļēji Slovākijā, iedalās etnogrāfiskās grupās: boiki, guculi, lemki.
- huculi ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos
- guculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos; huculi
- Dņestra Upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
- Sana Upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā.
- Jalomica Upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās.
- Mureša Upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša.
- Jalomičoara Upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos.
- Somešulmare Upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos.
- Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos
- Pruta Upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē.
- Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi).
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
- Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā.
- Slovākijas Rūdu kalni vidēji augstu Kalnu grēdu sistēma Rietumkarpatos, Slovākijā (slovāku val. "Slovensko Rudohorie"), garums — 140 km, lielākais augstums — 1477 m
- Botrychium simplex vienkāršā ķekarpaparde
- šauna Vimba, karpa.
- Botrychium virginianum Virdžīnijas ķekarpaparde.
- Hoverla virsotne Karpatos, Ukrainas Aizkarpatu apgabala dienvidos, augstums - 2060 m
- Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m
- Mātra Vulkānisks masīvs Rietumkarpatu dienvidos, Ungārijā, augstākā virsotne masīvā un Ungārijā - Kēkeša kalns - 1015 m, andezītu lava un tufs.
- kumelīšlapainā ķekarpaparde zarainā ķekarpaparde
- Botrychium matricariifolium zarainā ķekarpaparde
karpa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV