Paplašinātā meklēšana
Meklējam kape.
Atrasts vārdos (80):
- kape:2
- kape:1
- kapeja:1
- kapela:1
- kapela:2
- kapele:6
- kapele:4
- kapele:5
- kapele:3
- kapele:1
- kapele:2
- kapena:1
- kapene:1
- kapeņi:1
- kapera:1
- kaperi:1
- kapers:2
- kapers:1
- kapeiga:1
- kapeika:1
- kapeiks:1
- kapekle:1
- kapelēt:3
- kapelēt:1
- kapelēt:2
- kapella:1
- kapenes:1
- kaperēt:1
- kaperis:1
- kaperle:1
- paskape:1
- skapens:1
- kapeiķis:1
- kapeklis:1
- kapelāns:1
- kapeleti:1
- aizskape:1
- skapelis:1
- kapeadors:1
- kapeiciņa:1
- kapejnīca:1
- kapellāns:1
- kapenieks:1
- kapenieši:1
- kapenītes:1
- anckapele:1
- apkapelēt:1
- izkapelēt:1
- pakapelēt:1
- sakapelēt:1
- Sērkapeja:1
- uzkapelēt:1
- kapelēšana:1
- kapelnieki:1
- kapeļnieki:1
- kaperēšana:1
- kaperkrūms:1
- kaperkuģis:1
- antskapele:1
- divkapeika:1
- pārkapelēt:1
- puskapeika:1
- Vestkapele:1
- dekapeptīds:1
- pieckapeika:1
- skapermanis:1
- skapernieks:1
- trīskapeika:1
- vienkapeika:1
- kapeikpisējs:1
- kapeikvīriņš:1
- izkapelēties:1
- virskapelāns:1
- kapelmeistars:1
- desmitkapeika:1
- dubultkapella:1
- kapellmeistars:1
- divdesmitkapeika:1
- piecdesmitkapeika:1
- piecpadsmitkapeika:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (137):
- dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
- piecmārks 15 kapeikas.
- altins agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam)
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
- manats Azerbaidžānas manats - naudas vienība Azerbaidžānā, sīknauda - kapeika
- AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
- kapeiciņa dem. --> kapeika
- kapenītes dem. --> kapenes
- desmitkapeika Desmit kapeiku monēta
- griveniks Desmitkapeiku sudraba naudas apzīmējums līdz 19. gs. Krievijā
- astuņnieks Divdesmit kapeiku monēta
- divdesmitkapeika Divdesmit kapeiku monēta
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
- divkapeika Divu kapeiku monēta
- kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā)
- Capparis spinosa dzeloņainais kapers
- kapera Dzeloņainās kaperas ziedpumpuri, garšviela
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm
- šļukas Filca vai koka apavi bez kapes
- kāpere Garšviela - kaperas ziedpumpuri
- deneška Grasis, puskapeika
- denežiņa Grasis, puskapeika; deneška
- Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
- UAH Grivna; Ukrainas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
- kapellāns kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku
- kapiķu kapeiku
- kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.)
- kapers kapera - garšviela, kaperas ("Capparis") ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
- kāpers Kapera - garšviela, kaperas ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
- pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus
- dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai
- kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza)
- nirva kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta)
- Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
- antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas
- lužas Koka tupeles bez papēža un kapes
- luženes Koka tupeles bez papēža un kapes; lužas
- RUB Krievijas rublis; Krievijas Federācijas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta
- koubba Kupols virs marabuta (islāma svētā) kapenēm
- iešļūcenes Mājas čības; kurpes bez kapes
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā)
- mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
- orte Monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
- mauzolejs Monumentāli celtas kapenes
- panteons Monumentāli celtas kapenes; arī mauzolejs
- kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas)
- kvarta Naudas vienība - viena ceturtā daļa no rubļa jeb 25 kapeikas
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm
- megalītkapi no lieliem akmeņiem celtas kapenes
- kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents
- paskapis Paskape - vieta zem skapja
- kaperis persona, kas kaperē
- piecdesmitkapeika Piecdesmit kapeiku monēta
- pietaks Pieckapeiku gabals
- pietuks Pieckapeiku gabals
- piecpadsmitkapeika Piecpadsmit kapeiku monēta
- pieckapeika Piecu kapeiku monēta
- pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam
- Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā)
- tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt
- serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes
- puskapeika Puse kapeikas
- cinerārijs Romiešu kapenēs niša pelnu urnai; pelnu urna
- oratorijs Sākotnēji - lūgšanu vieta, baznīca vai privāta kapela
- megalīts sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem
- vērdiņš sena naudas vienība; attiecīgā monēta, ceturtdaļa senās Rīgas markas, vēlāk trīs graši (1,5 kapeikas)
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas
- ditkus sena sudraba monēta ar ieliektu uz iekšu malu; trīskapeiku monēta
- orts Senāk apgrozībā bijusi nauda pusdāldera vērtībā (30 kapeikas sudrabā)
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces
- Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
- Tikala Senpilsēta Gvatemalā, viena no lielākajām (16 kvadrātkilometru) un vecākajām (VI gs. p. m. ē. - IX gs. m. ē.) maiju pilsētām, 5 piramīdu (augstākā maiju piramīda - 71 m), tempļu, piļu, kapeņu drupas
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas
- Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.)
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
- sabo sieviešu vasaras sandales bez kapes
- sixtina Siksta kapela, Siksta Madonna
- skapernieks Skapermanis
- nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.)
- grouna sudraba desmit kapeiku gabals
- grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā
- griveņiks Sudraba desmitkapeika
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas
- sakrarijs Svētnīca, kapela 2
- Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
- piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai
- vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas
- desmitkapeika tāds, kura vērtība ir desmit kapeiku (par monētu)
- divkapeika tāds, kura vērtība ir divas kapeikas (par monētu)
- divdesmitkapeika tāds, kura vērtība ir divdesmit kapeiku (par monētu)
- pieckapeika tāds, kura vērtība ir piecas kapeikas (par monētu)
- piecdesmitkapeika tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu)
- piecdesmitsantīms tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu)
- piecpadsmitkapeika tāds, kura vērtība ir piecpadsmit kapeiku (par monētu)
- trīskapeika tāds, kura vērtība ir trīs kapeikas (par monētu)
- vienkapeika tāds, kura vērtība ir viena kapeika (par monētu)
- balgha Tradicionālie ādas apavi Tunisijā, grezni izdekorētas kurpes bez kapes
- dreiers Trijnieks: trīsgrašu, trīskapeiku, 3 feniņu naudas gabali
- trīskapeika Triju kapeiku monēta
- puspoltina Trīsstūrveida sudraba monēta 25 kapeiku vērtībā 17. gs.; 25 kapeiku sudraba monētas nosaukums līdz 19. gs. sākumam
- eiduks Vērdiņš; poļu veclaiku trīs grašu naudas gabals; 1,5 kapeikas
- puspoluška Vērtībā mazākā Krievijā kaltā vara monēta 1/8 kapeikas vērtībā, 1700. g.
- vienkapeika Vienas kapeikas monēta
- senvieta vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru
- cubiculum Vispārīgi istaba, īpaši guļamā; telts jumts, ķeizara loža amfiteātrī; mocekļa kaps katakombās, kur senie kristīgie sapulcējās uz lūgšanām, kādēļ tas ir arī lūgšanas nams, kapella
- Sērkaps zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Sērkapejas salas dienvidos
- zekseris Zeseris - agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- kape zobu kape - speciāla stomatoloģiska konstrukcija, kas domāta zobu kronīšu aizsardzībai (gan parasto, gan uz implantiem esošo) no dažādām fiziskām iedarbībām
- kapelēt Zvejot ar kapeli
kape citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV