Paplašinātā meklēšana
Meklējam kairināt.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (86):
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji.
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- pozitīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība kairinātāja virzienā.
- negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja.
- tropisms auga orgānu augšanas kustība, kuras virziens ir atkarīgs no kairinātāja atrašanās vietas.
- fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- kairinātājs Darītājs --> kairināt.
- kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts.
- orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts.
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros.
- stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
- iekarcināt Iekairināt, uzbudināt.
- iekarināt Iekairināt, uzbudināt.
- uzkniebt Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); īsu brīdi sāpīgi kairināt.
- nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
- nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
- iritācija Kairinājums: ierosas radīšana, lietojot atbilstošu kairinātāju.
- sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
- beznosacījuma kairinātājs kairinātājs, kas izraisa beznosacījuma refleksu.
- erdzināt Kaitināt, kairināt.
- nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
- tropisms Lēna (organisma, tā daļas) reakcija uz kairinātāju.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- elektrogustometrija Mēles garšas sajūtu pārbaude, par kairinātāju izmantojot galvanisko strāvu.
- mehāniskais nociceptors mielinizēto nervšķiedru nociceptors, kas tiek aktivēts tikai pēc spēcīga mehāniska kairinātāja iedarbības.
- izpildorgāns Muskulis vai dziedzeris, kura darbība maina kairinātāja lielumu un līdz ar to novērš iemeslu, kas izraisīja refleksu.
- ergoesteziogrāfija Muskuļu reakcijas grafiska pierakste pēc dažāda veida kairinātāju iedarbības.
- pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
- polimodālais nociceptors nemielinizēto nervšķiedru nociceptors, ko aktivē dažādi kairinātāji, piem., siltums, mehānisks spiediens, iekaisuma ķīmiskie mediatori.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta.
- uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
- noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
- pārbudināt Pārkairināt.
- E512 Pārtikas uzlabotājs - alvas hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - neliels toksiskums, var kairināt gļotādu, ādu.
- autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas.
- kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (1).
- kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (2).
- kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (3).
- pārkairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkairināt.
- iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
- cerebīt Pieskaroties kairināt (parasti par kukaiņiem).
- diskriminācija Psiholoģijā - spēja uztvert atsevišķi divus līdzīgus dzirdes, taktilos, redzes kairinātājus, kas iedarbojas vienlaicīgi vai secīgi.
- pārkairināties Refl. --> pārkairināt; tikt pārkairinātam.
- izpilddaļa Regulācijas mehānisma daļa, kas maina kairinātāja lielumu.
- kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot; kairināt.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- sašūmēt Sakairināt.
- autoritārisms Sakairināta tieksme pēc varas.
- knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3).
- kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
- kniezt Sāpīgi kairināt.
- relišeri Seksuāli kairinātāji, dzimumtieksmi uzbudinoši faktori.
- seksualitātes komercializācija seksuālu kairinātāju izmatošana preču pārdošanai.
- latentais periods slimības bezsimptomu periods - laika intervāls no momenta, kad sākas kairinātāja iedarbība uz orgāniem, audiem, šūnām, līdz organisma atbildes reakcijai.
- apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
- apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
- griezt Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
- griezties Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
- stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- pārkairinātība Stāvoklis --> pārkairināt.
- sakairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir sakairināts (1).
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- nejutīgs Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē vai vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
- hiperreaktīvs Tāds, kas reaģē spēcīgāk nekā parasti uz kairinātāju vai stimulu.
- mazjutīgs Tāds, kas vāji uztver kairinātājus un vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
- kaist Tikt sāpīgi kairinātam; sūrstoši sāpēt.
- dzelstīt Vairākkārt asi kairināt (par gaismu, krāsām).
- dzelstīt Vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.).
- gaistošais liniments viens no ādas un gļotādu kairinātājiem līdzekļiem, satur 25% ožamā spirta saulgriežu eļļā, lieto ādas ieberzēšanai pret muskuļu un nervu sāpēm.
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma.
kairināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV