Paplašinātā meklēšana
Meklējam kažokāda.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (74):
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa.
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
- bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
- bauzene Bieza kažokādas cepure.
- briežāda Brieža āda (parasti kažokāda).
- kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas).
- caunāda Caunas āda (parasti kažokāda).
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
- svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas).
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas.
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda).
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda).
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
- ušanka kažokādas ziemas cepure.
- pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
- ielas kostīms kostīms ar oderi, arī ar kažokādas apkakli.
- kotikāda Kotika āda (parasti kažokāda).
- sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem.
- kumeļāda Kumeļa āda (parasti kažokāda).
- kurmjāda Kurmja āda (parasti kažokāda).
- lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda).
- lapsāda Lapsas āda (parasti kažokāda).
- pļunduris Lietū izmirkusi kažokāda.
- lūsāda Lūša āda (parasti kažokāda).
- lūšāda Lūša āda (parasti kažokāda).
- kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari.
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
- kažaukveste No kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi.
- irka Noskūta kažokādas strēmele, ko izmanto kažoka šuvju vietu savienošanai, kažoka rotājumam.
- bizams Ondatras kažokāda.
- sabuļāda Sabuļa āda (parasti kažokāda).
- kalpaka Sākumā tatāru jērenīca, vēlāk ungāru nacionālā galvas sega un huzāru kažokādas cepure.
- sarkanāda sarkana āda, sarkana kažokāda.
- kažokdeķis Sega ar kažokādas oderi.
- sermuļāda Sermuļa āda (parasti kažokāda).
- seskāda Seska āda (parasti kažokāda).
- palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle.
- goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
- karakuls Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakulāda.
- karakulāda Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls.
- karakulādiņa Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls.
- skunksāda Skunksa āda (parasti kažokāda).
- stirnāda Stirnas āda (parasti kažokāda).
- suņāda Suņa āda (parasti kažokāda).
- nutrija Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- polārlapsa Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- šinšillāda Šinšillas (1) āda (parasti kažokāda).
- šinšilla Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- kažokādu balināšana tehnoloģisks process, kurā izbalina kažokādas apmatojumu, lai no tumšām kažokādām veidotu dažādu krāsu vērtīgu kažokādu imitāciju.
- tīģerāda Tīģera āda (parasti kažokāda).
- trušāda Truša āda (parasti kažokāda).
- ūdeļāda Ūdeles āda (parasti kažokāda).
- ūdrāda Ūdra āda (parasti kažokāda).
- vāverāda Vāveres āda (parasti kažokāda).
- vilkāda Vilka āda (parasti kažokāda).
- puspaļte Vīriešu ziemas pusmētelis ar vatētu vai kažokādas oderi.
- labā puse virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
- siltumzābaki Zābaki ar (piemēram, filca, kažokādas) oderi.
- zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
- aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- ratinēšana Ziemas virsdrēbju auduma apstrāde (sprogošana), lai tas izskatītos līdzīgs kažokādai.
- zvērāda Zvēra āda (parasti kažokāda).
kažokāda citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV