Paplašinātā meklēšana
Meklējam kārot.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (53):
- atskalēties Būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā.
- tiekt Censties, kārot.
- sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
- kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
- siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
- skumēties Iegribēties, iekāroties.
- iekāroties Iekārot (1).
- iekāroties Iekārot (2).
- sakārot Iekārot, parasti ļoti.
- sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties.
- siekalāt iekārot, tīkot.
- sailgot iekārot.
- cierēt Iekārot.
- ieģeist Iekārot.
- ietīkāt Iekārot.
- ietīkot Iekārot.
- kārināties Iekārot.
- uzkārot Iekārot.
- tīka Iekārotājs.
- sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
- ieģeisties Iekāroties.
- iekāreties Iekāroties.
- izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
- nokāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot.
- kalēties Ilgoties, kārot.
- kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1).
- izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties.
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- meklēties Izrādīt tieksmi (pēc kā), kārot (ko).
- smilkstēt Kārot, iekārot.
- piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
- izmelst Ļoti kārot (ko); ļoti pieķerties (kam).
- ģībt Ļoti kārot (pēc kā).
- apēst vai ar acīm ļoti klaji (ar skatienu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu, iekārot to.
- (ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot.
- kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
- aizlaist gar degunu (kaut ko) neizmantot izdevīgu gadījumu, iespēju iegūt ko kārotu.
- iekārēties Pēkšņi iekārot.
- uz kārā zoba saka par ko īpaši garšīgu, ļoti kārotu.
- kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
- grūst taksim taukus saka, ja kādam negrib dot, novēlēt ko labu, kārotu, it kā tas nepienāktos.
- nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
- gaigt Stipri kārot.
- sakārēties Stipri kārot.
- kreimlaiža Tas, kam garšo krējums, krējuma kārotājs.
- krējumlaizis Tas, kam garšo krējums, krējuma kārotājs.
- 9. bauslis Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
- 10. bauslis Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.
- vairēt Vairāk tīkot, iekārot, alkt.
- mammons Zelta elks (zelta teļš), bagātības visvarenība, kārotas laicīgas mantas vara.
kārot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV