Paplašinātā meklēšana
Meklējam izruna.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (74):
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna.
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna.
- rotakisms Burta "R" neskaidra izruna; rotacisms.
- krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai.
- paragammacisms Citu skaņu (d, t) izruna "g" un "k" vietā.
- pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā.
- parasigmatisms Citu skaņu izruna "s" un "z" vietā.
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
- akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu.
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
- logospazma Grūdienveida vai krampjaina vārdu izruna.
- epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā); izrunas nianse, pieskaņa.
- mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā.
- labiālisms Katras artikulētas skaņas izruna līdzīgi lūpeņiem, piem., kā "b", "p" vai "m".
- tetacisms Kropļota vai neskaidra "t" skaņas izruna.
- labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- asibilācija Līdzskaņu svelpjoša izruna.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- rotacisms Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- žargoņa Neskaidra runa, nepareiza izruna.
- bariglosija Neskaidra, neprecīza izruna, artikulācijas trūkums.
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts.
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza.
- gammacisms Rīkles skaņu (k un g) neskaidra izruna.
- lalognoze Runas traucējumi, nesaprotama izruna.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- ķerkulis Sēcoša skaņu izruna (katarāla iekaisuma gadījumā).
- lambdacisms Skaņas "l" nepareiza izruna; "l" izrunā "r" vietā.
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums.
- artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija.
- diverģence Skaņas izrunas maiņa atkarībā no stāvokļa vārdā (pozicionālā pārmaiņa).
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3).
- pieskaņa Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
- deltacisms Skaņu "d" un "t" neskaidra izruna.
- nazalizācija skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu; nazalizēšanās.
- labializācija Skaņu izruna, noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
- mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju.
- fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi.
- labiālisms Stostīšanās veids, kurā grūtības rada lūpeņu izruna.
- traulisms Svepstēšana, dažu skaņu nepareiza izruna.
- šlupsta Šlupsta mēle - šļupstoša izruna.
- sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna.
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- pārgarš Tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām).
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas.
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- garums valodas skaņu izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- artikulācija Valodas skaņu veidošana, izruna.
- pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); ortoepija.
- ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); pareizruna.
- ortoloģija Valodniecības nozare, kas izstrādā un precizē pareizas rakstu un runas valodas likumus, kā arī veido ortoloģiskās (pareizrakstības, pareizrunas) vārdnīcas.
- aizgūšana Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem.
- neliterārisms Vārds vai izteiciens, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kam raksturīga izrunas normu un gramatikas likumību neievērošana.
- homonīmija vienas valodas divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu izrunas un rakstības vienādība.
- homofons Viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- homomorfs Viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām.
- heteronīms Viens no vārdiem, kuri tiek rakstīti vienādi, bet kuriem ir atšķirīga izruna un nozīme.
- vietvārdu standartizēšana vietvārdu oficiālās, valsts dokumentos lietojamās formas noteikšana: gan vietvārda oficiālās formas (retos gadījumos - divu oficiālo formu) izvēle no vairākiem rakstības/izrunas variantiem vai vairākiem uz vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu attiecinātiem nosaukumiem, gan arī oficiālā statusa piešķiršana vienīgajam kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukumam.
izruna citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV