Paplašinātā meklēšana
Meklējam izruna.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (74):
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna
- rotakisms Burta "R" neskaidra izruna; rotacisms
- krieviskojums Citas valodas vārda vai nosaukuma pārveide atbilstoši krievu valodas izrunai vai rakstībai
- paragammacisms Citu skaņu (d, t) izruna "g" un "k" vietā
- pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā
- parasigmatisms Citu skaņu izruna "s" un "z" vietā
- aspirācija dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph)
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai
- akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija
- logospazma Grūdienveida vai krampjaina vārdu izruna
- epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā); izrunas nianse, pieskaņa
- mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs"
- praktiskā transkripcija kādas valodas vārdu (īpašvārdu, aizgūstamo sugasvārdu) izrunas ortogrāfiska atveide citā valodā
- labiālisms Katras artikulētas skaņas izruna līdzīgi lūpeņiem, piem., kā "b", "p" vai "m"
- tetacisms Kropļota vai neskaidra "t" skaņas izruna
- labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas)
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis
- asibilācija Līdzskaņu svelpjoša izruna
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus
- rotacisms Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu
- žargoņa Neskaidra runa, nepareiza izruna
- bariglosija Neskaidra, neprecīza izruna, artikulācijas trūkums
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts
- amnestiskā afāzija priekšmetu nosaukšanas traucējums; spontānu runu raksturo vārdu nabadzība, lai gan teikumu uzbūve saglabājusies un vārdu izruna pareiza
- gammacisms Rīkles skaņu (k un g) neskaidra izruna
- lalognoze Runas traucējumi, nesaprotama izruna
- pagarinājums samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem
- īsums samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- ķerkulis Sēcoša skaņu izruna (katarāla iekaisuma gadījumā)
- lambdacisms skaņas "l" nepareiza izruna; "l" izrunā "r" vietā
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums
- artikulācijas nobeigums skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; rekursija
- diverģence skaņas izrunas maiņa atkarībā no stāvokļa vārdā (pozicionālā pārmaiņa)
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3)
- pieskaņa skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela)
- deltacisms Skaņu "d" un "t" neskaidra izruna
- nazalizācija skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu; nazalizēšanās
- labializācija Skaņu izruna, noapaļojot un izstiepjot lūpas
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku
- mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju
- fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi
- labiālisms Stostīšanās veids, kurā grūtības rada lūpeņu izruna
- traulisms Svepstēšana, dažu skaņu nepareiza izruna
- šlupsta Šlupsta mēle - šļupstoša izruna
- sigmatisms Šļupstēšana, nepareiza vai neskaidra "s" skaņas izruna
- garš tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām)
- īss tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām)
- pārgarš tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām)
- velārs tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- garums valodas skaņu izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- artikulācija Valodas skaņu veidošana, izruna
- pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); ortoepija
- ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); pareizruna
- ortoloģija Valodniecības nozare, kas izstrādā un precizē pareizas rakstu un runas valodas likumus, kā arī veido ortoloģiskās (pareizrakstības, pareizrunas) vārdnīcas
- aizgūšana Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem
- neliterārisms Vārds vai izteiciens, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kam raksturīga izrunas normu un gramatikas likumību neievērošana
- homonīmija vienas valodas divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu izrunas un rakstības vienādība
- homofons viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda
- homonīms viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas
- homomorfs viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām
- heteronīms viens no vārdiem, kuri tiek rakstīti vienādi, bet kuriem ir atšķirīga izruna un nozīme
- vietvārdu standartizēšana vietvārdu oficiālās, valsts dokumentos lietojamās formas noteikšana: gan vietvārda oficiālās formas (retos gadījumos - divu oficiālo formu) izvēle no vairākiem rakstības/izrunas variantiem vai vairākiem uz vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu attiecinātiem nosaukumiem, gan arī oficiālā statusa piešķiršana vienīgajam kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukumam
izruna citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV