Paplašinātā meklēšana
Meklējam iezis.
Atrasts vārdos (60):
- iezis:2
- iezis:1
- biezis:1
- ciezis:1
- ģiezis:1
- ģiezis:2
- ķiezis:1
- miezis:1
- niezis:1
- riezis:1
- Riezis:1
- griezis:1
- griezis:2
- griezis:3
- oļiezis:1
- papiezis:1
- ragiezis:1
- segiezis:1
- biekiezis:1
- bieķiezis:1
- cilmiezis:1
- drupiezis:1
- jurmiezis:1
- kaļķiezis:1
- kapķiezis:1
- krimiezis:1
- olgriezis:1
- pirmiezis:1
- sabliezis:1
- vigriezis:1
- vīgriezis:1
- ciltsiezis:1
- kāpumiezis:1
- ledgriezis:1
- matgriezis:1
- paguliezis:1
- pamatiezis:1
- sausviezis:1
- vidgriezis:1
- zargriezis:1
- aizturiezis:1
- krūmgriezis:1
- Launagiezis:1
- maizgriezis:1
- mandeļiezis:1
- Sietiņiezis:1
- stūrgriezis:1
- Vanderiezis:1
- viļņgriezis:1
- vītņgriezis:1
- ķimengriezis:1
- ķimeņgriezis:1
- ķimingriezis:1
- ķimiņgriezis:1
- pārklājiezis:1
- skrūvgriezis:1
- šķērsgriezis:1
- taisngriezis:1
- izvirdumiezis:1
- karbonātiezis:1
Atrasts vārdu savienojumos (41):
- Aņītes Augstais iezis
- Aņītes Garais iezis
- Aņītes Vidējais iezis
- Briedīšu iezis
- Buļu iezis
- Cīruļu iezis un blusu ala
- Dambja iezis un Bruņa ala
- Dzilnas iezis
- Ērmaņu iezis
- Grīviņu iezis
- Īļāku iezis
- Incēnu iezis
- Kankarīšu iezis
- Katrīnas iezis
- Ķaubju iezis
- Kazu iezis
- Kraukļukalna iezis
- Leimaņu iezis
- Lielais Avotmuižas iezis
- Liepas iezis
- Līgatnes iezis
- Mačperu iezis
- Mazais Avotmuižas iezis
- Melnais iezis
- Miglas iezis
- Ozolu iezis
- Paeglīšu iezis
- Pieškalnu iezis
- Pieškaļu iezis
- Raiskuma iezis
- Roču iezis
- Silmaču iezis
- Slūnu iezis
- Spriņģu iezis
- Stūķu iezis
- Tītmaņu iezis
- Vanagu iezis
- Varšavu iezis
- Virtakas iezis
- Vizuļu iezis
- Zvārtes iezis
Atrasts skaidrojumos (193):
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis.
- Aņītes Augstais iezis atrodas lejāk, ir 200 m garš un 35 m augsts iezis, ko lēzenas sāngravas sadala vairākās daļās.
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums.
- traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru.
- ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
- kauķis Blīvs kaļķiezis, kauķi; cehšteins.
- argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas.
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali.
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
- pirmiezis Cilmiezis.
- Hordeum vulgare ssp. vulgare četrkanšu miezis.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- mieziņš Dem. --> miezis.
- divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon").
- dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon").
- Hordeum distichon divkanšu miezis.
- radze Dolomīta iezis; šī ieža gabals.
- irde Drupans iezis.
- smilšakmens Drupiezis, kas sastāv no cementētām smiltīm.
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
- drupiezis drupu iezis.
- Dzilnas klints Dzilnas iezis.
- plutonīts Dziļumiezis.
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
- ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam.
- Hordelymus europaeus Eiropas kāpumiezis.
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
- steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
- elektriskās enerģijas pārveidotājs iekārta maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā (taisngriezis), līdzstrāvas pārveidošanai maiņstrāvā (invertors), maiņstrāvas frekvences izmainīšanai, lieljaudas elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai, sprieguma regulēšanai u. c.
- trimmeris ierīce apmatojuma apcirpšanai vienādā garumā; ierīce zāles apcirpšanai; krūmgriezis.
- taisnotājs Ierīce maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā; taisngriezis.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
- karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
- urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%).
- olivinīts Intruzīvs, monominerālisks pilnkristālisks ultrabāzisks iezis; sastāv no olivīna, piemaisījumā magnetīts (līdz 10%).
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos.
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
- pistacīts Kalna iezis zaļganā krāsā.
- pīmelits Kalnu iezis, sastāv no niķeļa, krama u. c.
- gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās.
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
- Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā.
- Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
- radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā.
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
- Hordeum jubatum krēpju miezis.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- krūmu griezējs krūmgriezis.
- krūmgriezējs Krūmgriezis.
- riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs.
- gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām.
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- griezis Laika griezis - laikmets.
- Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
- buks Ledgriezis - ierīce pie tilta ledus laušanai.
- granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli.
- gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam.
- labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
- dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem.
- greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
- eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem.
- milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks.
- ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta.
- migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas.
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
- gneiss Metamorfs, kārtains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos.
- agalmatolīts Mīksts, vaskveidīgs metasomatiskas izcelsmes iezis, ko veido gk. hidrotermālā kaolinīta - dikīta agregāti.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts).
- trepelis No mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis.
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.
- slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
- domerīts Nogulumiezis, kas sastāv no dolomīta un māla; dolomītmerģelis.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi.
- merģelis Nogulumiezis, kura sastāvā ir karbonāti.
- sediments Nogulumiezis.
- dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals.
- krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
- andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam.
- ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne.
- Hordeum vulgare parastais miezis.
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos.
- pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezistumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru.
- pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
- kolektors Porains vai plaisains iezis, kurā uzkrājas nafta, gāze, ūdens.
- tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi.
- pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
- kancis Riezis.
- Hordeum secalinum rudzu miezis.
- brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām.
- pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
- gravelīts Rupjgraudains nogulumiezis, sacementēta grants.
- aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts.
- nefelīnsienīts Sārmains intruzīvs magmatisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem un nefelīna.
- porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā.
- seškantu mieži seškanšu miezis.
- Sietiņš Sietiņiezis Vaidavas pagastā.
- trass Sīki porains dzeltenīgs, pelēks vai brūngans vulkāniskais iezis.
- Bruņa ala sk. Dambja iezis un Bruņa ala.
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
- plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- štellatslēga Skrūvatslēga, bīdatslēga; regulējams skrūvgriezis (vai cits instruments).
- skrūveklis skrūvgriezis.
- atverka Skrūvgriezis.
- špilers Skrūvgriezis.
- šraubencieris Skrūvgriezis.
- šraubencīrs Skrūvgriezis.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu.
- Līgatnes iezis Spriņģu iezis.
- rauks Stabveidīgs, viļņu ietekmē izdēdējis iezis (paliksnis).
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- alotigēns Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēnisks.
- alotigēnisks Tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēns.
- autohtonisks Tāds (iezis, organisms), kas attiecīgajā vietā ir izveidojies.
- vizlains Tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs.
- vadāms taisngriezis taisngriezis, kura izejas spriegumu var mainīt.
- diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu.
- peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem.
- norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem.
- aspīdslāneklis Tumšs, metamorfs slāniskas tekstūras iezis; sastāv gk. no mālu minerāliem.
- gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
- filīts Tumšs, slāņots metamorfisks iezis, kas gk. sastāv no kvarca, hlorīta, biotīta; spēcīgāk metamorfizēts par māla slānekļiem, bet vājāk par vizlas slānekļiem.
- bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
- Hordeum turkestanicum Turkestānas miezis.
- mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10 -30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā.
- Roču iezis Vanagu iezis Drabešu pagastā.
- pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos.
- diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu.
- opoka Viegls, sīkporains nogulumiezis, kas sastāv no silīcija dioksīda (opāla); izmanto cementa rūpniecībā un adsorbentiem.
- vidarsnīte Vīgriezis.
- klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis.
- klubiks vītņgriezis, kalēja darbarīks.
- perlīts vulkāniskas izcelsmes stiklveida iezis.
- ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi.
- Hordeum leporinum zaķu miezis.
- diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
- serpentinīts zaļš, plankumains metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no serpentīna; hrizotilazbests; čūskakmens.
- laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā.
iezis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV