Paplašinātā meklēšana
Meklējam gudrs.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (52):
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (birzī zīlēja pēc lapu šalkoņas).
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
- ačka Cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus.
- spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
- smadzenes ar kājām gudrs cilvēks.
- vecs buks gudrs, pieredzējis mednieks.
- vendīgs Ievērojams, neparasts, veikls, gudrs; ērmots, jocīgs.
- Simurgs Irāņu mitoloģijā - gudrs putns pareģotājs, kas mēdza būt gan labs, gan ļauns.
- ķenerīgs Izveicīgs; gudrs.
- lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs.
- pašgudrenieks Kāds, kurš iedomājās, ka viņš ir gudrs.
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- viltīgs kā čūska ļoti viltīgs, gudrs.
- izgudrs Manīgs, izveicīgs, pārgudrs.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- ālīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, neprātīgs.
- nečaučīgs Nav labs, gudrs.
- nedagudrs Ne visai gudrs.
- nepagudrs Ne visai gudrs.
- latapiša Negudrs, aušīgs cilvēks.
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- gudrvecs Pāragri gudrs.
- pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
- patgudrs Pašgudrs.
- Danels Rietumsemītu mitoloģijā - gudrs un taisnīgs valdnieks, kuram dievi lieguši dēlus.
- nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs.
- nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
- pagudrs Samērā gudrs.
- saprotīgs Sapratīgs, gudrs.
- Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām.
- stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks.
- gudreniecīgs Tāds, kam piemīt gudrs raksturs.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- muļķa Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķīgs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķis Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- stulbs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ); arī pārgudrs.
- tomīks Tāds, kas nav īsti gudrs, bet dažreiz izliekas pārgudrs.
- taprs Tapīgs, gudrs, labs, krietns.
- tuims Traks, negudrs, neprātīgs, lempīgs.
- adatnieks Viltīgi gudrs; jokupēteris, šķelmis.
- lapsīgs Viltīgs, blēdīgi gudrs.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība.
- gudrums Vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negudrums Vispārināta īpašība --> negudrs.
- visgudrība Vispārināta īpašība --> visgudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrdegunis Vīzdegunīgs, pārgudrs cilvēks.
gudrs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV