Paplašinātā meklēšana
Meklējam gale.
Atrasts vārdos (109):
- gale:1
- galea:1
- galega:1
- galega:2
- galeli:1
- galera:1
- galesi:1
- galete:1
- apgale:1
- nogale:1
- Nogale:1
- pagale:1
- Urgale:1
- galemys:1
- galenes:1
- galenis:1
- galeola:1
- galeola:2
- galeona:1
- galeoto:1
- galerts:1
- Balgale:1
- bezgale:1
- gaigale:1
- gārgale:1
- kregale:1
- Latgale:1
- mangale:1
- Mežgale:1
- Nīcgale:1
- pangale:1
- Salgale:1
- Tārgale:1
- Valgale:1
- vangale:1
- vērgale:1
- Vērgale:1
- Zemgale:1
- Egaleja:1
- fagales:1
- pagalem:1
- regales:1
- galenīca:1
- galenīts:1
- galerida:1
- galerija:1
- galerina:1
- Bērzgale:1
- Birzgale:1
- diengale:1
- draugale:1
- Gricgale:1
- jumtgale:1
- Kalngale:1
- Sausgale:1
- Sesigale:1
- staigale:1
- Valdgale:1
- zvangale:1
- gaigales:1
- Nogalesa:1
- Walgalen:1
- galenieks:1
- galenisks:1
- galeopsis:1
- galerists:1
- lastīgale:1
- aždagales:1
- Ballgalen:1
- bezgalene:1
- Birsgalen:1
- Lettgalen:1
- madžgales:1
- Sallgalen:1
- spangales:1
- stangales:1
- stengales:1
- galeropija:1
- grēkpagale:1
- lakstigale:1
- Nitczegale:1
- draugalene:1
- Gritzgalen:1
- Thagaledžs:1
- Waldegalen:1
- galeniskums:1
- galeobdolon:1
- galeomahija:1
- galerijēkas:1
- galerijnams:1
- galertveida:1
- ellespagale:1
- Jaunlatgale:1
- ūdenspagale:1
- ugunspagale:1
- haloragales:1
- phaeogalera:1
- Portugalete:1
- saxifragales:1
- galeantropija:1
- Rietumzemgale:1
- Ziemeļlatgale:1
- galeomiomahija:1
- Austrumlatgale:1
- Austrumzemgale:1
- Linde-Birzgale:1
- gargalestēzija:1
- galeopithecidae:1
- astragalektomija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1221):
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji.
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- rumbulis Apaļa pagale; sprungulis.
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
- Birzgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs.
- Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
- Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
- Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari.
- Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā.
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
- Lāčplēsis Apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā.
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Dzintari Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi.
- Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
- Plāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā.
- Raudziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Gambija Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Klīve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Lielsalas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Pobuži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vecpūņas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Akmeņdziras Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ēvartciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Kamārce Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Krievlauki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Liepene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Miķeļtornis Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Muižnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Auseika Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.
- Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
- Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
- Sumburciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā.
- Kalnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Keiri apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kozupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Mālgals apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ziemeļu Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Jaunā sādža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Ritiņauka apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Saksoneja apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Somugols apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Tartaki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Vārkavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zaķupūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Zīpernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Žuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcgales pagastā.
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Augstikalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Čumine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Grebeiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Juzupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Klopotova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Ļetki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Lītaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Maļejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Maļiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Mediņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Micāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Nirīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Palsinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pesčanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Petuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Steivanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Teļakalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Uļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Uškaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vecināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vidne Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vovernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Galtene Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Mazsēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Ģibzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Elkšķene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lielirbe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lodes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lūžņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Oviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Platene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Marientāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Dokupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā.
- Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
- Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Bokova Apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
- Asvas Asvas ezers - Osvas ezers, atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Lindes parka dīķis atrodas Birzgales pagastā, platība - <1 ha.
- Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers.
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri.
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē.
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski.
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski.
- Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
- dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji.
- Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants.
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- recenis Aukstā gaļa, galerts.
- studine Aukstā gaļa, galerts.
- studinis Aukstā gaļa, galerts.
- studzenis Aukstā gaļa, galerts.
- studzinis Aukstā gaļa, galerts.
- studziņš Aukstā gaļa, galerts.
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā.
- Galega orientalis austrumu galega.
- zoogleja Baktēriju masa, kuru galertveida apvalki saplūduši kopā.
- šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji.
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
- blanmanžē Baltās gaļas galerts.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā.
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā.
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- augšbaznīca Baznīcas balkons, galerija, kur izvietojas koris.
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
- Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants.
- Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- laserpitium Bezgales.
- Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā.
- bikņīt Bikstīt (piemēram pagales).
- čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales).
- Birsgallen Birzgale.
- gobēnieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Goba" iedzīvotāji.
- smiltinieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Smiltiņi" iedzīvotāji.
- vecbirzgalieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecbirzgale" iedzīvotāji.
- vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums.
- Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Gavia stellata brūnkakla gārgale.
- Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
- Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
- Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu.
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi.
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
- pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
- Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
- Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji.
- samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji.
- Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums.
- ūdenspagale Degoša malkas pagale.
- Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā.
- vangalīte Dem. --> vangale.
- zemgalieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale.
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km.
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā.
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains; Franopoles ezers.
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
- Zemgales ezers ezers Demenes pagastā, platība — 7,4 ha; Lielais Zemgales ezers.
- Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers.
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers.
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
- Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
- Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs.
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
- Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
- Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers.
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers.
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas.
- Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers.
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
- Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%.
- Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers.
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
- Galdacis Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m.
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
- Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers.
- Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
- Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
- Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m.
- Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
- Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers.
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains.
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna.
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km.
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
- Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
- Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m.
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
- Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
- Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
- Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu.
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis; Ļaudaru ezers.
- Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers.
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
- Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha.
- Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers.
- Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers.
- Līduča Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers.
- Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha.
- Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis.
- Silezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers.
- Sūnezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers.
- Stūriņezers Ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers.
- Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha.
- Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers.
- Puterezers Ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers.
- Mazezers Ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers.
- Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
- austrumu galega galegu suga ("Galega orientalis").
- Galeola cathcarthii galeolu suga.
- Galeola faberi galeolu suga.
- Galeola falcenori galeolu suga.
- Galeola humblotii galeolu suga.
- Galeola lindleyana galeolu suga.
- Galeola nudifolia galeolu suga.
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
- balustrāde galerijas, terases, balkona, jumta malas nožogojums, kas sastāv stabiņiem (balustriem) un horizontālās margas.
- tuneļmežs galeriju mežs.
- aukstā gaļa galerts.
- šilts gaļa galerts.
- krecekļains Galertveida, galertu saturošs.
- virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
- žurbini Garas, saskaldītas pagales.
- kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
- krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
- kroka Gārgale ("Gavia").
- pakaļkājis Gārgale (novec. "Columbus cristatus").
- dūkuris Gārgale.
- gargāle Gārgale.
- garlaka Gārgale.
- gārlaka Gārgale.
- garlaks Gārgale.
- gavia Gārgales.
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
- Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- zemgalieši Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
- Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
- Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā.
- Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
- tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos.
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
- Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
- Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
- novelvēt Izveidot eju, galeriju ar velvēm.
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
- Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
- želminis Jumtgale.
- garķis Jūras gārgale.
- Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
- baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos.
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
- Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
- Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
- Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
- Kapenītis Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Kapiņa ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Kapiņu ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Kupinīša ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Paļzenieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Palsinieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
- Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā.
- Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji.
- krece Kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
- Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
- Klāņu ezers Klāņezers Tārgales un Popes pagastā.
- Klaņu Klaņu ezers - Klāņezers Tārgales un Popes pagastā.
- Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā.
- kluatrs Klostera pagalms, kam apkārt galerija.
- Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu.
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu.
- vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.
- polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.).
- bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām.
- krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas.
- Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā.
- vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
- platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
- Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
- Jēkabs Kurzemes un Zemgales hercogs (no 1642. g.) no Ketleru dzimtas (Jacobus; 1610.-1682. g.).
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
- ānmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
- cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
- gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- gailīši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļumuiža" iedzīvotāji.
- lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
- lindieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Linde" iedzīvotāji.
- priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji.
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā.
- Meža dienas laika posms no aprīļa beigām līdz maija nogalei, kad visā valsts teritorijā tiek organizēta koku un krūmu stādīšana un citi pasākumi.
- Lettgalen Latgale.
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- dienvidlatgalis Latgales dienvidu daļas iedzīvotājs.
- čangalis Latgales iedzīvotāja nievājošs nosaukums.
- LKBS Latgales kultūras biedrību savienība.
- LKC Latgales kultūras centrs.
- LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.
- latgalieši Latgales pamatiedzīvotāji.
- LPIAC Latgales patērētāju interešu aizsardzības centrs (reg.).
- LRAA Latgales reģiona attīstības aģentūra (reģ.).
- LAI Latgales reģionālā iestāde (reģ.).
- LTS Latgales Televīzijas sabiedrība.
- Ziemeļlatgale Latgales ziemeļu daļa.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- baltietis Latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā).
- Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā.
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
- Leidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Līdača ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Pidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Medņevkas ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā.
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā.
- Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
- Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- karaliskā lilija liliju suga ("Lilium regale"), 60-150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- Linden Lindes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- trebuks Linu kulstītājs no Latgales.
- nīcgalieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
- 4. klimatiskais rajons Lubāna zemiene un Latgales augstiene - viskontinentālākais un siltākais rajons.
- Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis").
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
- atkāša koķelis malkas pagale ar atskabargu.
- šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos.
- strupis Malkas pagale, koka gabals.
- riceklis Maltas (teļa) gaļas galerts.
- muzikantu gaļa maltas gaļas galerts.
- smalkā gaļa maltas gaļas galerts.
- kopķēze Maltas gaļas galerts.
- kopķēzis Maltas gaļas galerts.
- ķopķēzis Maltas gaļas galerts.
- kupķēzis Maltas gaļas galerts.
- zilte Maltas gaļas galerts.
- zilts Maltas gaļas galerts.
- ricenis Maltas teļa gaļas galerts.
- Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta).
- Špigeles ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
- Špigeļņa ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
- Špiļgeskas ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
- Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- Bērziņu ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā.
- Čumiņas ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā.
- kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus").
- jūras gārgale melnkakla gārgale.
- Gavia arctica melnkakla gārgale.
- karkaulis Melnkakla gārgale.
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
- Mincānu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- Bērzgales ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- Bērzgaļu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- Milzara Milzava, Valgales pieteka.
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
- čūksta Mitra (aizpuvusi) pagale, kas deg tikai čūkstēdama.
- zvingels Mitra pagale.
- Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
- Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen.
- Wknd Nedēļas nogale (angļu "weekend"; īsziņās).
- vīkends Nedēļas nogale.
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- Tomes pagasta teritorija neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķeguma novada Birzgales pagastā.
- piemūrs Neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas.
- šķelsne neliela malkas pagale.
- Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija.
- Nitzgall Nīcgale.
- Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski.
- Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants.
- Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums.
- Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums.
- Muoļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālagals" nosaukums latgaliski.
- Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums.
- nīcgalieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Nīcgale" iedzīvotāji.
- Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski.
- Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums.
- somogolieši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Somogols" iedzīvotāji.
- Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants.
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zīmaļu Ivanova Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļu Ivanova" nosaukums latgaliski.
- Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski.
- čivlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- čūlis Nievājošs nelatgaļu nosaukums, ko lieto Latgales pamatiedzīvotāji pretstatā vārdam "čangalis".
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā.
- bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu.
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
- atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt).
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā.
- ānamuizieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ānamuiža" ("Gaiļumuiža", "Gailīši") iedzīvotāji.
- birzgalieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Birzgale" iedzīvotāji.
- daugavieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- dzintarieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- gailīšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
- lāčplēšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles).
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
- Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
- spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- skalu slēpsna pagale, no kā plēš skalus.
- šķēsts Pagale, nūja.
- laksis Pagale, šķila.
- Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas.
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja.
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja.
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
- Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu.
- Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja.
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja.
- Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja.
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja.
- Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja.
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
- Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts.
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
- Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta.
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
- Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne).
- Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja.
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja.
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja.
- Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja.
- Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja.
- Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
- Kapinīša ezers Palsinieku ezers Bērzgales pagastā.
- dzeltenā panātre panātru suga ("Lamium galeobdolon").
- Pankas Pankas ezers - atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 4 ha.
- Pankas ezers Pankas ezers Birzgales pagastā.
- Pankezers Pankas ezers Birzgales pagastā.
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
- balzamkārkls Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- balzāmpumpuri Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- mirika Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērze Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzis Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzs Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pars Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virsāji Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virses Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
- Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
- Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
- Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai.
- Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā.
- Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
- Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā.
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- Lindes pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Birzgales pagastu.
- Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā.
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu.
- bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji.
- ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji.
- kopdarbenieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
- kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
- ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji.
- plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji.
- ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji.
- Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
- Austrumlatgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes.
- Rietumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi.
- Augšzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika.
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu.
- Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg.
- 1. klimatiskais rajons Piejūras zemiene un Zemgales līdzenums ar samērā sausu un siltu klimatu.
- Nogalesa Pilsēta ASV ("Nogales"), Arizonas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
- Jēkabpils Pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada.
- Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Kandava Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas.
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
- Ezers Pīļu dīķis - ūdenskrātuve Tārgales pagastā.
- Pytalowo Pitalova (1938.-1944. g. - Abrene, 1925.-1938. g. - Jaunlatgale).
- Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- bezgalene Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- cūkaste Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- govuzāle Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- Laserpitium latifolium platlapu bezgale.
- Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
- Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- Laserpitium prutenicum prūšu bezgale.
- Daugavieši Pumpuri - apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā.
- parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs.
- Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs.
- Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems.
- Putera ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Puteru ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Putriņezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Putras ezers Puterezers, ezers Ances un Tārgales pagastā.
- Puteru Puteru ezers - Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni.
- mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
- Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
- Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
- žele Receklis, galerts, ko iegūst, novārot teļa galvu, kājas.
- recēklis Receklis, galerts.
- receknis Receklis, galerts.
- recēknis Receklis, galerts.
- recins Receklis, galerts.
- Šķaunes valnis reljefa paaugstinājums Latgales augstienē, Dagdas novadā, Latvijas un Baltkrievijas robežas joslā, garums — 16 km, platums — 1,5-2 km, paceļas 30-40 m virs apkārtnes.
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale).
- Biržgalis Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukuma variants.
- Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos.
- Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants.
- bērzgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
- Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
- biržgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Biržgalis" iedzīvotāji.
- čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji.
- Kozlovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" nosaukuma variants.
- Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
- Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
- Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants.
- marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji.
- Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā.
- Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
- Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
- meirānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
- Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants.
- micānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" iedzīvotāji.
- Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants.
- Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski.
- Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants.
- Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants.
- Peščanka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pesčanka" nosaukuma variants.
- Petini Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukuma variants.
- Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski.
- Pūriskie Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants.
- Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
- Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
- Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
- Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
- uļjanovieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji.
- Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
- Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
- Viecināni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukuma variants.
- Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski.
- Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants.
- Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski.
- rezgalnīca Rezgale.
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
- Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
- Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm.
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
- Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm.
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
- Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- reitines Rīta lūgšanas Latgales katoļiem.
- Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts.
- Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km.
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km.
- Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km.
- Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu.
- Rušānu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
- Rušonu ezers Rušons, ezers Latgales augstienē.
- pacikstīt Sabīdīt kopā degošās pagales, lai veicinātu to sadegšanu.
- kreceklis Sabiezējums, galerts.
- sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles).
- šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals.
- Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
- Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze.
- Sallgaln Salgale.
- salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji.
- Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Sareika Saraika, ūdenstece Vērgales pagastā.
- pieskambāt Sasmalcināt koka pagales, cērtot sīkos, plānos gabalos.
- dzidaine Savienojumā "dzidaina pagale" - asa, šķēpveidīga malkas pagale.
- sīksme savienojumā "sīksmes gaļa" - aitas vai liellopu gaļa, ko izmanto galertam
- peristils Segta galerija, kurai vienā pusē ir stabi un otrā siena.
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm; plaša segta galerija ar tirgotavām abās pusēs.
- Sieminīša ezers Semena ezers Bērzgales pagastā.
- kerīzs Sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas.
- stoa Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā - kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums).
- ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata").
- siena ar horizontālām diafragmām siena, kas sastāv no divām paralēlām, pusķieģeli biezām garensienām, kuras ik pēc 4–5 horizontālajām kārtām savā starpā sasaistītas vai nu ar galenieku kārtu, vai arī ar javā ik pēc 0,5 m ievietotām 6 mm resnām tērauda stiegrām.
- Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe.
- Silu ezers Silezers Balgales pagastā.
- Sila ezers Silezers, ezers Balgales pagastā.
- skala skals; malkas pagale, šķila.
- lāps Skalu koka pagale.
- darviņa Skalu malka, skalu pagale.
- darvīna Skalu malka, skalu pagale.
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale.
- svilis slikti degoša koka pagale.
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
- Sturmezers Stūriņezers Valdgales pagastā.
- Stūrīšu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā.
- Stūriņu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā.
- svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda.
- svēplis Sveķaina pagale, kas degot rada daudz dūmu.
- smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale.
- Ludzas-Ciblas grēda šaura, nedaudz līkumota paugurgrēda Latgales augstienē, starp Ludzu un Ciblu, garums - 12 km, platums - 80-200 m, relatīvais augstums - līdz 25 m.
- Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais.
- sarkanrīkles nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina senegalensis").
- Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā.
- Linden tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums.
- Linde-Birzgale Tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums.
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam.
- Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji.
- valgalnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Valgale" iedzīvotāji.
- nogalnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Nogale" iedzīvotāji.
- balgalnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Balgale" iedzīvotāji.
- dursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Dursupe" iedzīvotāji.
- galtenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Galtene" iedzīvotāji.
- mazdursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazdursupe" iedzīvotāji.
- mazsēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji.
- mazsēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji.
- raudziņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Raudziņi" iedzīvotāji.
- sēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji.
- sēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji.
- Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums.
- biksiņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Biksiņi" iedzīvotāji.
- cīruļnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
- dreimaņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" iedzīvotāji.
- ģibzdenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ģibzde" iedzīvotāji.
- lielsalenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji.
- lielsalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji.
- limbužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Limbuži" iedzīvotāji.
- mazandrejnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazandreji" iedzīvotāji.
- mellmežnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mellmeži" iedzīvotāji.
- norenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- ozolnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji.
- Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
- Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
- pobužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" iedzīvotāji.
- puķkalnenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Puķkalni" iedzīvotāji.
- pūņenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji.
- pūņpilnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņupils" iedzīvotāji.
- valdgalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" iedzīvotāji.
- Talsu Valgale Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" senāk lietots nosaukums.
- vārpenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
- Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
- mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
- Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km.
- Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
- irbenieki Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji.
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- trīcene Teļa gaļas galerts.
- akrotērichs Tempļu jumtgales vai namu stūru skulptūras veida izrotājums; sastopams arī kapu pieminekļos.
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā.
- Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš.
- Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri.
- Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši.
- Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā.
- Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
- hans Turcijā parasts būves veids, kas ap plašu pagalmu kārto arkādas ar galerijām, aiz arkādām zemesstāvā parasti iekārto tirgotavas, bet augšstāvu izmanto kā dzīvokli.
- Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
- Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve.
- Annas upīte ūdenstece Latvijā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lejtecē arī Medzes pagasta robežupe, ietek Baltijas jūrā.
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
- Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā.
- Aga Ūdenstece Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, ietek Klāņu-Būšnieku kanālā.
- Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema.
- Kārļupīte ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Saraiķiem.
- Griguļupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā uz ziemeļim no Ziemupes, garums - 4 km.
- Lenkupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Leņķupe.
- Saraika ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Sareika.
- Balgales dzirnavu ezers ūdenstilpe Talsu novada Balgales pagastā, platība - 1,7 ha.
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Tārgales pagastā, platība — 3,4 ha; Ezers.
- Rīva Upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve.
- Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā.
- Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
- Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers.
- Dursupes dzirnavezers uzpludināts Talsu novada Balgales pagastā uz Dursupes, platība — 7,9 ha.
- Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha.
- piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
- Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
- Galupīte Valgale, Abavas pieteka.
- Jānīšgrāvis Valgale, Abavas pieteka.
- Abavciems Valgale, apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Valgales muiža Valgales ciema agrākais nosaukums.
- Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km.
- Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants.
- lodžija vaļēja galerija, kas piekļaujas ēkai, telpa, kurai ārsienas vietā ir kolonāde vai arkāde.
- Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
- vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- vanga Vangale.
- Vārkaviešu ezers Varnaviešu ezers Nīcgales pagastā.
- Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- velvēt Veidot eju, galeriju ar velvēm.
- Velna ezers Velnēna ezers Bērzgales pagastā.
- lielirbnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbes" iedzīvotāji.
- liepenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepene" iedzīvotāji.
- lūžnenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji.
- lūžņenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņas" iedzīvotāji.
- mičurinieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mičurins" iedzīvotāji.
- miķeļbācenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- miķeļbācnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- ovišnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" iedzīvotāji.
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe.
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
- Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze.
- Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe.
- akmeņdzirnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (senāk "Akmiņdzirciems") iedzīvotāji.
- atpūtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- burtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Burtnieki" iedzīvotāji.
- būšnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" (senāk - "Būšniekciems") iedzīvotāji.
- Bušnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" nosaukuma variants.
- diždēnavnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Diždēnavas" iedzīvotāji.
- dokupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Dokupe" iedzīvotāji.
- elkšķenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
- elkšķnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
- Ēvarti Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvartciems" nosaukuma variants.
- ēvarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarti" iedzīvotāji.
- ezernieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji.
- irbnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji.
- jaunciemnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji.
- Ūžkilā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" nosaukums lībiski.
- jaunkalējnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalēji" iedzīvotāji.
- jaunupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunupes" iedzīvotāji.
- Īra Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbe" nosaukums lībiski.
- Lūž Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņa" nosaukums lībiski.
- maurenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji.
- maurnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji.
- Pizā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" nosaukums lībiski.
- Pize Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" paralēles nosaukums.
- muižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" iedzīvotāji.
- Patikmō Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants lībiski.
- Patīkmō Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants lībiski.
- Ovīši Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants.
- pavasarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
- pizenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- piznieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- platenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Platene" iedzīvotāji.
- plēsumnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Plēsumi" iedzīvotāji.
- Purkalni Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūrkalni" nosaukuma variants.
- purkalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Purkalns" iedzīvotāji.
- Rēdzniekciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rēdznieku ciems" nosaukuma variants.
- rijnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji.
- sarkanmuižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums.
- Standzesciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" nosaukuma variants.
- tārgalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Tārgale" iedzīvotāji.
- upmalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji.
- ventnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Venta", "Ventas" jeb "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- žagatnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnieki" iedzīvotāji.
- Rotgofskaja Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Rothof Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums.
- Virginahlen Vērgale.
- Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums.
- rieģenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Rieģe" iedzīvotāji.
- saraiķnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķi" iedzīvotāji.
- Saraikas muiža Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
- Saraikas Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Saraiķu muiža" nosaukuma variants.
- tīpenieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Tīpji" iedzīvotāji.
- Vērgali Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
- Vērgaļi Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
- vērgalnieki Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" senāk "Vērgaļi" iedzīvotāji.
- Virgenskaja Vērgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Vērgaļu pagasts Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
- Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
- Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
- Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa).
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Birzgales pagastā.
- Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju.
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers.
- Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- galeniskums Vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Vitkopes ūdenskrātuve Vitkops, ūdenskrātuve Birzgales pagastā.
- čipslis Zaraina malkas pagale.
- Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
- Zeiļi Zeiļu ezers - atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 134,7 m vjl., platība - 44,8 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- ģēvele Zelminis, jumtgale - divslīpju jumtu noslēdzošā galasiena.
- ģēvele Zelminis, jumtgale; ģēvelis.
- ģēvelis Zelminis, jumtgale.
- parastā zeltnātrīte zeltnātrīšu suga ("Galeobdolon luteum syn. Lamiastrum galeobdolon").
- Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Semgallen Zemgale.
- Lielais Zemgales ezers Zemgales ezers Demenes pagastā.
- zemgaļi Zemgales novada iedzīvotāji.
- zemgalieši Zemgales novada iedzīvotāji.
- zemgalieši Zemgales pamatiedzīvotāji.
- ZPP Zemgales pilsētu pašvaldības.
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
- Augustupe Zvirgzdes kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā, garums - 10 km.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gale.