Paplašinātā meklēšana
Meklējam elve.
Atrasts vārdos (106):
- elve:1
- delve:1
- ķelve:1
- Pelve:1
- velve:1
- zelve:1
- želve:1
- elvede:1
- elvene:1
- elvete:1
- cvelve:1
- dzelve:1
- Dzelve:1
- delvere:1
- pelveo-:1
- velvets:1
- Konselve:1
- lokvelve:1
- delverēt:1
- delveris:1
- Erelvena:1
- Ērelvena:1
- gelveida:1
- ģelverēt:1
- ģelveris:1
- helvella:1
- Helvetia:1
- lielvene:1
- telveģis:1
- telverēt:1
- Ūmelvena:1
- Velvenda:1
- Velventa:1
- belveders:1
- Bišelvena:1
- Dālelvena:1
- delverdze:1
- delverdže:1
- delverība:1
- delverīgs:1
- dielveris:1
- dzelvenes:1
- ēdelveiss:1
- Lūlelvena:1
- Obielvena:1
- Pītelvena:1
- Ranelvena:1
- šķelvenēt:1
- šķelverēt:1
- šķelveris:1
- telverdze:1
- telverķis:1
- velverets:1
- velvetons:1
- želverīgs:1
- atdelverēt:1
- Fakselvena:1
- iedelverēt:1
- izdelverēt:1
- Klārelvena:1
- Laiselvena:1
- Legdelvena:1
- lielvezīrs:1
- Linaelvena:1
- nodelverēt:1
- padelverēt:1
- sadelverēt:1
- Tornelvena:1
- velvetenes:1
- Vindelvena:1
- aizdelverēt:1
- delverēties:1
- delverjānis:1
- helvelskābe:1
- knittelvers:1
- kordvelvets:1
- lielveikals:1
- piedelverēt:1
- sašķelverēt:1
- Selvesborja:1
- Simpelvelda:1
- Tirunelveli:1
- želverēties:1
- helvellaceae:1
- Indālselvena:1
- Kālikselvena:1
- Muonioelvena:1
- šķelvenēties:1
- Vindelelvena:1
- pārsegumvelve:1
- izdelverēties:1
- Kastelvetrāno:1
- kembelveltnis:1
- nodelverēties:1
- padelverēties:1
- Šelleftelvena:1
- Šēnšeneelvena:1
- uzdelverēties:1
- aizdelverēties:1
- Esterdālelvena:1
- Ongermanelvena:1
- pelveoplastika:1
- Vesterdālelvena:1
- hemipelvektomija:1
- pelveoperitonīts:1
- pahipelveoperitonīts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (192):
- spriests (Krāsns) velves daļa.
- aizdelverēties Aizdelverēt.
- Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss.
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
- Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans.
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
- velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
- Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā.
- cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
- delveris Cilvēks, kas delverējas.
- Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā.
- akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
- debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve.
- debess (arī debesu) jumols debess velve, debess kupols.
- debesjums Debess velve, debess kupols.
- firmaments Debess velve; arī izplatījums.
- debess (arī debesu) loks debess velve.
- debesu (arī debess) vāks debess velve.
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids.
- atdelverēt Delverēt šurp.
- ģenguroties Delverēt, ālēties.
- ģelberēt Delverēt.
- ģelverēt Delverēt.
- žaustīties Delverēt.
- delverēt Delverēties.
- želverēties Delverēties.
- blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis.
- čipars Delveris, sprukstiņš.
- ķiparnieks Delveris, sprukstiņš.
- delderis Delveris.
- delvere Delveris.
- delverjānis Delveris.
- ģelberis Delveris.
- ģelveris Delveris.
- dzelvīte Dem. --> dzelve.
- leontopodium Ēdelveisi.
- lauvas ķepiņa ēdelveiss.
- Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum").
- zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju.
- Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
- Dzelvīte ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1 ha; Dzelve.
- Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers.
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
- Faksa Fakselvena - upe Zviedrijā.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars.
- nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
- izdelverēties Ilgāku laiku, daudz delverēties.
- Indāla Indālselvena - upe Zviedrijā.
- helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta").
- Kāliksa Kālikselvena, upe Zviedrijas ziemeļos.
- Klāra Klārelvena - upe Zviedrijā.
- nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību.
- šķilts Krāsns velve.
- populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
- lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā.
- boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves.
- Lielais Purva ezers Lielā dzelve Limbažu un Umurgas pagastā.
- hipermārkets Lielveikals.
- šopingcentrs Lielveikals.
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- Līkezers Līkā dzelve, ezers Raiskuma pagastā.
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve; spraislis (2).
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve.
- Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā.
- macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms.
- svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve.
- kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem.
- Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
- Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
- Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
- Mestraudzes ezers Mestraudzes dzelve.
- spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai.
- ganda Miroņu velve zem baznīcas.
- padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
- bricūna Nemierīgs bērns, delveris.
- ojars Nevaldāms, izlaidīgs; delveris.
- nodindelēt Nodelverēt laiku.
- nočūroties Nodelverēt.
- nodelverēt Nodelverēties.
- Ongermana Ongermanelvena, upe Zviedrijā.
- padelverēt Padelverēties.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- izvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma.
- kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis.
- jums Parasti savienojumā "debess jums": debess velve, debess kupols.
- paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms.
- ļenka Pēda; pēdas velve.
- pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai.
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
- holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu.
- Tirunelveli Pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelvetrāno Pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konselve Pilsēta Itālijā ("Conselve"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amstelvēna pilsēta Nīderlandē (_Amstelveen_), Ziemeļholandes provincē, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simpelvelda Pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Būdena Pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Āvesta pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 14500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Borlenge Pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 41700 iedzīvotāju (2010. g.).
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
- Purblanku dzelve Purblaņķu dzelve Raiskuma pagastā.
- skūris rijas krāsns velve; skūra^1^.
- skūra Rijas krāsns velve; skūris.
- lāčpurni Rumpuči ("Helvella").
- kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum").
- tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra").
- melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium").
- krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa").
- elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica").
- dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa").
- kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus").
- Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā.
- zvaigznīte Savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss.
- kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga.
- krukņas Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella"); krukņi.
- krukņi Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella").
- mugurējais simblefarons simblefarons, kurā saaugums sniedzas līdz konjunktīvas velvei.
- rumpuču skrimslene skrimsleņu sēņu ģints suga ("Guepinia helvelloides")
- cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
- lokvelve Spraišļa velve.
- rausteklis Sprukstiņš, pļēgurs, delveris.
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā.
- rumpucis Šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica").
- velvēts Tāds, kam ir velve (1): tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvēts Tāds, kam ir velve (2); tāds, kam ir velves (2) forma, veids.
- velvains Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvjains Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvjveida Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvjveida Tāds, kam ir velves (2) forma, veids.
- delverīgs Tāds, kas delverējas.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- velvējums Tas, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvējums Tas, kam ir velves (2) forma, veids.
- spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
- tromps Trijstūraina nišveida velve.
- pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas.
- sadriazams Turku lielvezīrs.
- Caunu dzelve ūdenskrātuve Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 6,8 ha; Lielā dzelve.
- Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
- Esterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km.
- Vesterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos.
- Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
- Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
- Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
- Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
- Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
- Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka.
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
- Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
- Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka.
- Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka.
- Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē.
- Fjelša Upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
- Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
- Vojmona Upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka.
- Dālelvena Upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī.
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- Engesona Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- Kaituma Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
- Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
- Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī.
- Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
- Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km.
- Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka.
- kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu.
- ribu velve velve ar ribām (nervīrām).
- spraislums Velve, dobums.
- krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves
- elve Velve.
- Velventa Velvenda - pilsēta Grieķijā.
- velvetenes Velveta bikses.
- kordvelvets velvets ar platām plūksnu joslām.
- rievotais velvets velvets ar šaurām plūksnu joslām.
- velvetons velvets.
- Vesterdāla Vesterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
- Vindela Vindelvena - upe Zviedrijā.
- delverība Vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Helvēcijas kārkls vītolu suga ("Salix helvetica").
elve citās vārdnīcās:
MEV