Paplašinātā meklēšana

Meklējam elve.

Atrasts vārdos (106):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (192):

spriests (Krāsns) velves daļa
aizdelverēties Aizdelverēt
Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans
Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
velvēties būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids
Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
delveris cilvēks, kas delverējas
Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā
akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve
debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
debess loks debess velve
debesu vāks debess velve
debess jumols debess velve, debess kupols
debesjums Debess velve, debess kupols
firmaments Debess velve; arī izplatījums
kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
ģelberēt Delverēt
ģelverēt Delverēt
žaustīties Delverēt
atdelverēt Delverēt šurp
ģenguroties Delverēt, ālēties
delverēt Delverēties
želverēties Delverēties
delderis Delveris
delvere Delveris
delverjānis Delveris
ģelberis Delveris
ģelveris Delveris
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis
čipars Delveris, sprukstiņš
ķiparnieks Delveris, sprukstiņš
dzelvīte dem. --> dzelve
leontopodium Ēdelveisi
lauvas ķepiņa ēdelveiss
Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum")
zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
Dzelvīte ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1 ha; Dzelve
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
Faksa Fakselvena - upe Zviedrijā
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
nodelverēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties
izdelverēties ilgāku laiku, daudz delverēties
Indāla Indālselvena - upe Zviedrijā
helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta")
Kāliksa Kālikselvena, upe Zviedrijas ziemeļos
Klāra Klārelvena - upe Zviedrijā
nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību
šķilts Krāsns velve
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā
boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves
Lielais Purva ezers Lielā dzelve Limbažu un Umurgas pagastā
hipermārkets Lielveikals
šopingcentrs Lielveikals
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals
Līkezers Līkā dzelve, ezers Raiskuma pagastā
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve
sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve; spraislis (2)
Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve
kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem
Mestraudzes ezers Mestraudzes dzelve
Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai
ganda Miroņu velve zem baznīcas
padelverēties neilgu laiku, mazliet delverēties
bricūna Nemierīgs bērns, delveris
ojars Nevaldāms, izlaidīgs; delveris
nočūroties Nodelverēt
nodindelēt Nodelverēt laiku
nodelverēt Nodelverēties
Ongermana Ongermanelvena, upe Zviedrijā
padelverēt Padelverēties
uzvelvēt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma
izvelvēt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma
kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis
jums parasti savienojumā "debess jums": debess velve, debess kupols
paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms
ļenka Pēda; pēdas velve
pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu
Tirunelveli pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.)
Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelvetrāno pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Konselve pilsēta Itālijā ("Conselve"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Amstelvēna pilsēta Nīderlandē (_Amstelveen_), Ziemeļholandes provincē, 79000 iedzīvotāju (2014. g.)
Simpelvelda pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Būdena pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.)
Āvesta pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 14500 iedzīvotāju (2010. g.)
Borlenge pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 41700 iedzīvotāju (2010. g.)
reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā
Purblanku dzelve Purblaņķu dzelve Raiskuma pagastā
skūris rijas krāsns velve; skūra^1^
skūra Rijas krāsns velve; skūris
lāčpurni Rumpuči ("Helvella")
kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum")
tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra")
melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium")
krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa")
elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica")
dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa")
kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus")
Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā
zvaigznīte savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss
kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga
krukņi Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella")
krukņas Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella"); krukņi
mugurējais simblefarons simblefarons, kurā saaugums sniedzas līdz konjunktīvas velvei
rumpuču skrimslene skrimsleņu sēņu ģints suga ("Guepinia helvelloides")
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums
lokvelve Spraišļa velve
rausteklis Sprukstiņš, pļēgurs, delveris
kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses
Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā
rumpucis šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas
CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica")
velvēts tāds, kam ir velve (1): tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvēts tāds, kam ir velve (2); tāds, kam ir velves (2) forma, veids
velvains tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvjains tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvjveida tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvjveida tāds, kam ir velves (2) forma, veids
delverīgs tāds, kas delverējas
izvelvēts tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā
velvējums tas, kam ir velves (1) forma, veids
velvējums tas, kam ir velves (2) forma, veids
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā
tromps Trijstūraina nišveida velve
pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas
sadriazams Turku lielvezīrs
Caunu dzelve ūdenskrātuve Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 6,8 ha; Lielā dzelve
Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
Muonio upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī
Muonioelvena upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī
Konkemeeno upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu)
Leteseno upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju
Tornionjoki upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī
Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka
Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka
Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka
Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka
Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
Fjelša upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
Vojmona upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka
Dālelvena upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī
Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
Engesona upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
Kaituma upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
Šēnšeneelvena upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju
Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī
Torne upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī
Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka
Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km
elve Velve
kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu
ribu velve velve ar ribām (nervīrām)
spraislums Velve, dobums
krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves
Velventa Velvenda - pilsēta Grieķijā
velvetenes Velveta bikses
velvetons velvets
kordvelvets velvets ar platām plūksnu joslām
rievotais velvets velvets ar šaurām plūksnu joslām
Vesterdāla Vesterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
Vindela Vindelvena - upe Zviedrijā
delverība vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
Helvēcijas kārkls vītolu suga ("Salix helvetica")

elve citās vārdnīcās:

MEV

elve