Paplašinātā meklēšana
Meklējam elst.
Atrasts vārdos (92):
- elst:1
- delst:1
- elste:1
- melst:2
- melst:3
- melst:1
- pelst:1
- telst:1
- telst:2
- apelst:1
- atelst:1
- dzelst:1
- gvelst:1
- izelst:1
- kvelst:1
- noelst:1
- paelst:1
- šķelst:1
- apmelst:1
- atmelst:1
- elsties:1
- elstīns:1
- elstiņš:1
- gvelsts:1
- iemelst:1
- izmelst:1
- izmelst:2
- iztelst:1
- nomelst:1
- pamelst:1
- samelst:1
- satelst:1
- uzmelst:1
- uztelst:1
- velstīt:1
- aizmelst:1
- aizmelst:2
- aiztelst:1
- damelsts:1
- dzelstīt:1
- Felsteda:1
- Gelsteda:1
- Helstona:1
- iešķelst:1
- melsties:1
- pagvelst:1
- pelstiķi:1
- piemelst:1
- pietelst:1
- svelstēt:1
- zvelstīt:1
- atelsties:1
- ieelsties:1
- izelsties:1
- melstavis:1
- melstiķis:1
- noelsties:1
- velstiķis:1
- aizelsties:1
- Bādelstere:1
- elstānieši:1
- elstēnieši:1
- iedzelstīt:1
- iemelsties:1
- izmelsties:1
- Lielstrodi:1
- melstrazds:1
- odelstings:1
- padzelstīt:1
- pārelsties:1
- sadzelstīt:1
- samelsties:1
- spelstiķis:1
- svelstiķis:1
- uzmelsties:1
- velstīties:1
- zvelstiķis:1
- aizaelsties:1
- bībelstāsts:1
- Eiselsteina:1
- Kelsterbaha:1
- Lielstraupe:1
- Mičelstauna:1
- smelsteknis:1
- dasamelsties:1
- iesamelsties:1
- Lielstāpeles:1
- lielstrodieši:1
- piesamelsties:1
- sadzelstīties:1
- lielstraupieši:1
- līdertāfelstils:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (117):
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie elstes, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- aizaelsties Aizelsties
- dusulēt Aizelsties
- pārelsties Aizelsties
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
- dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt
- izelsot ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst
- elsot ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst
- atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles)
- testamente Bībele; bībelstāsti
- Bībeles stāsts bībelstāsts
- bībeļstāsts Bībelstāsts
- aizelsdamies divd. --> aizelsties
- aizelsies divd. --> aizelsties; steidzīgi
- elsāt Elsot (2); elst
- telst elst
- atelsties elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu
- gāgt elst, elsāt, elsot
- pukāt elst, elsot
- elsuļot elst, elsot
- pūšļāt elst, skaļi elpot, pūst
- tost elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt
- tūšņāt elst, stenēt, tusnīt
- Elsteres apledojums elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums
- Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
- elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "elste" iedzīvotāji
- ieelsoties Ieelsties
- iemelzt Iemelst
- ieelsties iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt
- elsinēt ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku)
- satost ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
- satust ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
- izelsties ilgāku laiku, daudz elst
- izmelsties ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties
- atgvelzt ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst
- noelsties ilgāku laiku, ļoti elst
- elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2); elst
- noelsties īsu brīdi, vienu reizi elst
- iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt
- Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju
- padzelstīt kādu brīdi dzelstīt
- Breheimene kalniene Norvēģijā, Sognas un Fjūranes lēnes ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 2403 m (Skāgastelstinnane)
- elstānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "elste" iedzīvotāji
- Eļstes Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "elstes" nosaukuma variants
- Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "elstes" nosaukums latgaliski
- pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt
- pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt
- pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
- Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā
- Straupes pils Lielstraupes pils
- ielukns mazliet lokans, elstīgs
- altāt Melot, pļāpāt, melst niekus
- melzt Melst 1
- glamstīties Melst niekus, otru aprunāt
- ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt
- milzēt Melst, muldēt
- gruzīties Melst, pļāpāt
- melsin Melst, pļāpāt niekus
- sladzināt Melst, runāt niekus, daudz runāt
- sladzīt Melst, runāt niekus, daudz runāt
- mārgot Melst, tukšu runāt
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
- lielstrodieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstrodi" iedzīvotāji
- paelst neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot
- notust Noelst
- noelst Noelsties (1)
- noelst Noelsties (2)
- paģaldīt Padzelstīt
- aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
- Elsta pilsēta Nīderlandē (_elst_), Gelderlandes provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eiselsteina pilsēta Nīderlandē ("Ijsselstein"), Utrehtas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bādelstere pilsēta Vācijā ("Bad elster"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādštafelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Staffelstein"), Bavārijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādteinaha-Cavelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Butelštete pilsēta Vācijā ("Buttelstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 1320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīmelštate pilsēta Vācijā ("Diemelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dingelštate pilsēta Vācijā ("Dingelstaedt"), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eibelštate pilsēta Vācijā ("Eibelstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elsterverda pilsēta Vācijā ("elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elstra pilsēta Vācijā ("elstra"), Saksijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Falkenberga pilsēta Vācijā ("Falkenberg/elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kelsterbaha pilsēta Vācijā ("Kelsterbach"), Hesenes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mihelštate pilsēta Vācijā ("Michelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cāna-Elstere pilsēta Vācijā ("Zahna-elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.)
- Ceica pilsēta Vācijā ("Zeitz"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes dienvidaustrumos, Veises elsteres krastos, 29600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
- aušāt pļāpāt, melst niekus
- blādēt pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt
- blādēties pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt
- laist runāt (parasti nepatiesību); melst
- bļuznīt runāt niekus, melst
- aizsēkties sākt elst, tusnīt, iekliegties
- aizsērkties sākt elst, tusnīt, iekliegties
- iemelsties sākt melst
- sažvadzināt samelst
- samelsties Samelst
- samelzt Samelst
- samulsēt Samelst
- samelšāt Sastāstīt, samelst
- elsu savienojumā ar _elst_ (un tā formām) izsaka šīs darbības pastiprinājumu
- siekāt Sēkāt, elst
- tukstēt skaļi elpot, elst
- elsties Smagi elpot, elst
- lielstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstraupe" iedzīvotāji
- telzt Telst; daudz dzert; lakt
- sadzelstīties tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti
- stokot Tust, smagi elst
- Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km
- Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
- Pleise upe Vācijā, Veise elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- elsiens vienreizēja paveikta darbība --> elst
Piemēros nav.
elst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv