Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam elst.

Atrasts vārdos (92):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (90):

aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
aizaelsties Aizelsties.
dusulēt Aizelsties.
pārelsties Aizelsties.
dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt.
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
testamente Bībele; bībelstāsti.
Bībeles stāsts bībelstāsts.
bībeļstāsts Bībelstāsts.
aizelsies Divd. --> aizelsties; steidzīgi.
aizelsdamies Divd. --> aizelsties.
elsāt Elsot (2); elst.
pukāt elst, elsot.
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
ieelsoties Ieelsties.
iemelzt Iemelst.
ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt.
elsinēt Ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku).
satost Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
satust Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
izelsties Ilgāku laiku, daudz elst.
izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties.
atgvelzt Ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst.
noelsties Ilgāku laiku, ļoti elst.
elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2); elst.
noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt.
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju.
padzelstīt Kādu brīdi dzelstīt.
pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā.
Straupes pils Lielstraupes pils.
ielukns Mazliet lokans, elstīgs.
altāt Melot, pļāpāt, melst niekus.
melzt Melst 1.
glamstīties Melst niekus, otru aprunāt.
ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt.
milzēt Melst, muldēt.
melsin Melst, pļāpāt niekus.
gruzīties Melst, pļāpāt.
sladzināt Melst, runāt niekus, daudz runāt.
sladzīt Melst, runāt niekus, daudz runāt.
mārgot Melst, tukšu runāt.
Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei.
lielstrodieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstrodi" iedzīvotāji.
paelst Neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot.
notust Noelst.
noelst Noelsties (1).
noelst Noelsties (2).
paģaldīt Padzelstīt.
aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers.
Eiselsteina Pilsēta Nīderlandē ("Ijsselstein"), Utrehtas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Bādštafelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Staffelstein"), Bavārijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Butelštete Pilsēta Vācijā ("Buttelstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 1320 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīmelštate Pilsēta Vācijā ("Diemelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dingelštate Pilsēta Vācijā ("Dingelstaedt"), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Eibelštate Pilsēta Vācijā ("Eibelstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kelsterbaha Pilsēta Vācijā ("Kelsterbach"), Hesenes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mihelštate Pilsēta Vācijā ("Michelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi.
aušāt Pļāpāt, melst niekus.
blādēt Pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt.
blādēties Pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt.
laist Runāt (parasti nepatiesību); melst.
bļuznīt Runāt niekus, melst.
aizsēkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
aizsērkties Sākt elst, tusnīt, iekliegties.
iemelsties Sākt melst.
sažvadzināt samelst.
samelsties Samelst.
samelzt Samelst.
samulsēt Samelst.
samelšāt Sastāstīt, samelst.
siekāt Sēkāt, elst.
tukstēt Skaļi elpot, elst.
elsties Smagi elpot, elst.
lielstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstraupe" iedzīvotāji.
telzt Telst; daudz dzert; lakt.
sadzelstīties Tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti.
stokot Tust, smagi elst.
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā.
elsiens Vienreizēja paveikta darbība --> elst.

elst citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV