Paplašinātā meklēšana
Meklējam ellē.
Atrasts vārdos (56):
- ellē:1
- ķellēt:1
- mellēt:1
- Gedellē:1
- drellēt:2
- drellēt:1
- Hellēns:1
- hellēņi:1
- knellēt:1
- kvellēt:1
- Mellēni:1
- niellēt:1
- stellēt:1
- ellēties:1
- apķellēt:1
- kupellēt:1
- noķellēt:1
- saķellēt:1
- samellēt:1
- apkvellēt:1
- apstellēt:1
- atstellēt:1
- ekscellēt:1
- iestellēt:1
- izdrellēt:1
- izstellēt:1
- nodrellēt:1
- noknellēt:1
- nokvellēt:1
- nostellēt:1
- padrellēt:1
- parcellēt:1
- pastellēt:1
- piemellēt:1
- sadrellēt:1
- saknellēt:1
- sastellēt:1
- uzkvellēt:1
- uzstellēt:1
- aizstellēt:1
- drellēties:1
- filhellēņi:1
- hellēnisms:1
- hellēnists:1
- izellēties:1
- piestellēt:1
- saellēties:1
- interpellēt:1
- noķellēties:1
- izstellēties:1
- nodrellēties:1
- nokrellēties:1
- Pantellērija:1
- sadrellēties:1
- hellēnistisks:1
- panhellēnisms:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
- aizdzīt ratā (arī ellē)
- dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē)
- ej tak tu ellē mālus mīcīt
- ellē ar visu dziesmu grāmatu
- ellē ratā
- iet ellē
- nokāpšana ellē
- raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē)
- salst kā ellē
- triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē)
- triekt ellē (kādu)
- tumšs kā ellē
Atrasts skaidrojumos (73):
- krellaine Ar krellēm rotājusies sieviete.
- krellainīša Ar krellēm rotājusies sieviete.
- krellains Ar krellēm rotāts.
- zīlēts Ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips.
- aizmats Auduma sākums (stellēs).
- priekšaukla Auklas stellēs, ar ko nostiprina noausto audeklu uz vērsīša.
- nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm.
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
- šķīnis Bomis stellēs ap kuru satin uzausto audumu.
- ceļbomis Bomis, uz kura stellēs tinas uzaustais audums.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
- braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
- ej zaķot ej ellē!
- abadona Elle, visdziļākā vieta ellē.
- herēzija Filozofiski reliģiska mācība hellēnismā.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
- Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem.
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
- Hellēns Grieķu nācijas (hellēņu) mītiskais pirmtēvs, kuram bija trīs dēli Aiols, Dors un Ksūts, no kuriem cēlušās lielākās grieķu ciltis.
- doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati.
- Ptolemaji Hellēnistiskās Ēģiptes valdnieku dinastija (305.-30. g. p. m. ē.).
- hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām.
- ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
- ieriezt Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
- pelākans Iepellēks, pelēkgans.
- leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm.
- oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (angļu valodā "Amman"), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
- minums Kārtība, kādā jānomin paminas audumu aužot ar stellēm.
- grieztuvis Koks stellēs, uz kura uzgriež audeklu.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- grieztava Krūšu bomis (stellēm).
- šķērsts Krūšu bomis aužamajās stellēs.
- šķiemelis ķemmju rāmis stellēm.
- laura Mūku mītne ar atsevišķām cellēm ap kādu kopīgu centru.
- nokvellat Nokvellēt.
- minami Paminas stellēs.
- pastrelle Pastelle, vieta zem stellēm.
- limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
- lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs.
- žvīgurs Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju.
- krāģis Robots dzelzs rats aušanas stellēm.
- maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai.
- hellēnistisks saistīts ar [hellēnismu]{s:3} vai hellēņiem, raksturīgs hellēnismam vai hellēņiem
- ģedne Sānkoki stellēm, kas savienoti ar šķēršiem.
- buķi Sānu balsti stellēm.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- sterlēt Stellēt.
- pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim).
- mestavas Šķērkoki auduma apstrādei vai velku koki stellēs.
- riestuve Šķēru veltnis (stellēm).
- pusaudā tāds (audums), kas pašreiz tiek austs un atrodas uz stellēm, daļēji uzausts.
- kreļļains Tāds, kas ir izgreznojies ar krellēm.
- kreļļains Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm; tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem.
- Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā.
- kurķis Vārpstas pie stellēm.
- Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks.
- riestuva Veltnis stellēs uz kura uztīti meti jeb šķēri; dziju bomis.
- steļļpakaļa Vieta aiz stellēm.
- steļļupakaļa Vieta aiz stellēm.
- pastakle Vieta zem stellēm.
- pastelle Vieta zem stellēm.
- steļļapuža Vieta zem stellēm.
- činvats Zooastrieū mitoloģijā tilts u debesīm, pa kuru jāiet mirušo dvēselēm, augšdaļā šaurs kā zobena asmens, un ļaunās dvēseles no tā krīt un nokļūst ellē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ellē.