Paplašinātā meklēšana

Meklējam ellē.

Atrasts vārdos (56):

Atrasts vārdu savienojumos (12):

Atrasts skaidrojumos (74):

krellaine ar krellēm rotājusies sieviete
krellainīša ar krellēm rotājusies sieviete
krellains ar krellēm rotāts
zīlēts ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai
diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips
aizmats Auduma sākums (stellēs)
priekšaukla Auklas stellēs, ar ko nostiprina noausto audeklu uz vērsīša
nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm
vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ
šķīnis Bomis stellēs ap kuru satin uzausto audumu
ceļbomis Bomis, uz kura stellēs tinas uzaustais audums
Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi
vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai
ej zaķot ej ellē!
abadona Elle, visdziļākā vieta ellē
herēzija Filozofiski reliģiska mācība hellēnismā
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Hellēns Grieķu nācijas (hellēņu) mītiskais pirmtēvs, kuram bija trīs dēli Aiols, Dors un Ksūts, no kuriem cēlušās lielākās grieķu ciltis
doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati
Ptolemaji Hellēnistiskās Ēģiptes valdnieku dinastija (305.-30. g. p. m. ē.)
hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām
ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs)
ieriezt Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs)
pelākans Iepellēks, pelēkgans
leļļu teātris Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm
oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
minums Kārtība, kādā jānomin paminas audumu aužot ar stellēm
grieztuvis Koks stellēs, uz kura uzgriež audeklu
Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi
Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
grieztava Krūšu bomis (stellēm)
šķērsts Krūšu bomis aužamajās stellēs
šķiemelis ķemmju rāmis stellēm
laura Mūku mītne ar atsevišķām cellēm ap kādu kopīgu centru
nokvellat Nokvellēt
minami Paminas stellēs
pastrelle Pastelle, vieta zem stellēm
limbo pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā
lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs
žvīgurs Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju
krāģis Robots dzelzs rats aušanas stellēm
maisaudekls Rupjš, izturīgs cauruļveida audums, ko auž ar speciālām (apaļaužamajām) stellēm un izmanto maisu izgatavošanai
hellēnistisks saistīts ar [hellēnismu]{s:3} vai hellēņiem, raksturīgs [hellēnismam]{s:3} vai hellēņiem
ģedne Sānkoki stellēm, kas savienoti ar šķēršiem
buķi Sānu balsti stellēm
antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla
sterlēt Stellēt
pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim)
mestavas Šķērkoki auduma apstrādei vai velku koki stellēs
riestuve Šķēru veltnis (stellēm)
pusaudā tāds (audums), kas pašreiz tiek austs un atrodas uz stellēm, daļēji uzausts
kreļļains tāds, kas ir izgreznojies ar krellēm
kreļļains tāds, kas ir pārklāts ar krellēm; tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem
Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā
šķieds tīšanas mehānisms stellēs
kurķis Vārpstas pie stellēm
Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks
riestuva Veltnis stellēs uz kura uztīti meti jeb šķēri; dziju bomis
steļļpakaļa vieta aiz stellēm
steļļupakaļa vieta aiz stellēm
pastakle vieta zem stellēm
pastelle vieta zem stellēm
steļļapuža vieta zem stellēm
činvats Zooastrieū mitoloģijā tilts u debesīm, pa kuru jāiet mirušo dvēselēm, augšdaļā šaurs kā zobena asmens, un ļaunās dvēseles no tā krīt un nokļūst ellē

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ellē.