Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzirna.

Atrasts vārdos (41):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

skreju dzirnas (arī dzirnavas)

Atrasts skaidrojumos (412):

Aiču dzirnavu ezers Aičas dzirnavu ezers
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs
Alšvangas dzirnavezers Alsungas dzirnavezers
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju
grūtdzirnavas ar rokām grūti griežamas dzirnavas
rokas dzirnavas ar roku darbināmas dzirnavas
maši Atlīdzība par graudu malšanu dzirnavās vai kulšanu natūrā (graudu veidā)
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
rumba atvere dzirnavās, kurā tiek bērti graudi
sēnaldūka Atvere dzirnavu iekārtas nodalījumā, kur nāk sēnalas
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
Mežmuižas dzirnavezers Augstkalnes dzirnavezers Augstkalnes pagastā
virsakmins Augšējais dzirnakmens
Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā
Čodarānu dzirnavezers Blaževiču dzirnavezers Blontu pagastā
Dzirnavu ezers Brantu dzirnavezers Brantu pagastā
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā
malt Darbināt (dzirnavas)
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām)
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām
Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas
patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
dzirnatiņas dem. --> dzirnavas
dzirnaviņas dem. --> dzirnavas
dzirnavtiņas dem. --> dzirnavas
dzirniņas dem. --> dzirnavas
dzirnītes dem. --> dzirnavas
dzirnuviņas dem. --> dzirnavas
vējdzirnaviņas dem. --> vējdzirnavas
Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā
Dzirnavu ezers Dikļu dzirnavezers Dikļu pagastā
dzirnavu dīķis dīķis, kura ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
Dzirnavezers Dobuļu dzirnavezers Liezēres pagastā
Valču dzirnavas dzirnavas Balvu novada Baltinavas pagastā Duļbovā; nosaukums veidots, lai iemūžinātu dzirnavās bīdelēšanai izmantoto mehānismu - valču krēslu; Duļbovas dzirnavas, Duļdas dzirnavas
vesera dzirnavas dzirnavas mīkstu materiālu malšanai
strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā
ūdens dzirnavas dzirnavas, ko darbina ar tekoša ūdens spēku
valču dzirnavas dzirnavas, kurās bīdelēšanai izmanto valču krēslu
papīra dzirnavas dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus; papīra dzirnavas
Vecmelderu dzirnavezers dzirnavezers Aknīstes pagastā, platība — 1,6 ha
Ančkas dzirnavezers dzirnavezers Apes pilsētas teritorijā, platība 1 ha
Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Vatrānes dzirnavezers dzirnavezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība — 1 ha
Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība — 1,1 ha
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
Zantes dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Zantes pagastā, platība — 1,6 ha; Dziru dzirnavezers
Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha
Ziedugravas dzirnavezers dzirnavezers Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Sļukuma ezers; Šļukuma ezers
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece
ūdensmelderis Dzirnavnieks ūdensdzirnavās; ūdensdzirnavu vadītājs
vējmelderis Dzirnavnieks vējdzirnavās; vējdzirnavu īpašnieks
miltmopsis Dzirnavnieks, kas visus samaltos miltus neatdod malējam, atstāj tos dzirnavu iekārtā
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā
Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers
Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers
Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
Sudmalezers ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
Grobiņas dzirnavezers Grobiņas dzirnavu dīķis
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers
Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers
Sudmaļu dzirnavezers Jaunmoku dzirnavezers Tumes pagastā
Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā
Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis Limbažu pagastā
klabats kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu ezers Jērcēnu pagastā
Jērcēnu dzirnavezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā
Dzirnavu ezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
apgrozs Kaste pie dzirnakmens
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
klabans kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām)
Kāvu Kāvu dzirnavezers - Ķāvu dzirnavezers Skaņkalnes pagastā
Dzirnavezers Kazdangas dzirnavezers Kazdangas pagastā
klabažas Klabošas dzirnavas
Kličkas Kličkas dzirnavezers - Feimankas ūdenskrātuve Vārkavas pagastā
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha
Kocēni Kocēnu dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
klabačas Koka vējdzirnavas
Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā
kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās
Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha
Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā
švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni)
Ķempju dzirnavezers Ķempju dzirnavu dīķis
Lī-Saņjana Ķīniešu mitoloģijā - dzirnavnieku amata dieviete un dzirnavnieku aizgādne
skaks Labības mērs 1/10 pūra, ko dzirnavnieks ņēma kā atlīdzību par malšanu
Pienavas dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
Lanciņu dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
Lejas dzirnavezers Lejasdzirnavu dzirnavezers Lejasciema pagastā
Berķenes dzirnavu ezers Lielberķenes dzirnavu ezers Vilces pagastā
Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus
maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās
planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi
matot Maksāt dzirnavniekam ar daļu no samaltā
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
drēliņš Malšana dzirnavās
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni)
Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā
skaka mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu
skakas mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu
koksnes masas celuloze mehāniskā celuloze, kuru iegūst, sadrupinot šķeldu rupjās dzirnavās
melders Melderis, dzirnavnieks
Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram
Dzirnavezers Mežzīles dzirnavezers Rendas pagastā
Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā
Muinieku dzirnavezers Muiniešu dzirnavezers Blomes pagastā
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli
Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā
klikata Nelielas, klabošas vējdzirnavas
lāpsa neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
Niedrišķu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt
brīvslūžas Otras slūžas dzirnavu dambī liekā ūdens nolaišanai
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers
Attes dzirnavu ezers Ottes dzirnavu ezers Kalncempju pagastā
nomalties pabeigt malt visu, kas atvests uz dzirnavām
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus
nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu
padmalis Patmala - vēja vai ūdens dzirnavas
Gorniešu dzirnavezers Pelēču dzirnavezers Pelēču pagastā
Pērles dzirnavezers Pērļa dzirnavezers Druvienas pagastā
Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers
kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals
Ērgļu skanstes kalniņš pilskalns pie Ērgļu dzirnavām, 10 m augsts, savrups paugurs Ogres kreisajā krastā, plakums - \~35 x 40 m, bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem
klabački Primitīvas dzirnavas
Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
pusdzirnavas Puse no dzirnavām
Pusgaldiņi Pusgaldiņu dzirnavezers - Dzirnavu ezers Kabiles pagastā
Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m
Ruijas dzirnavezers Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā
Recijs Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā
Dzirnavezers Rencēnu dzirnavezers Rencēnu pagastā
Stulbais ezers Rideļu dzirnavezers Engures pagastā
Stulbis Rideļu dzirnavezers Engures pagastā
Vanadziņš Rideļu dzirnavezers Engures pagastā
maļamdzirnus Rokas dzirnavas
iemalis Rokas dzirnavās malta labība
plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
kūķītis Rokas dzirnavu daļa
mylyns rokas dzirnavu darbināmais koks
milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni
svārpsts Rokas dzirnavu detaļa - svira dzirnavu akmens pacelšanai
miliņa Rokas dzirnavu griežamā milna
milla Rokas dzirnavu griežamā milna
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
kucīte Rokas dzirnavu klanis
glūdzēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
glūzdēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
glūznēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
kludze Rokas dzirnavu milns
ķūķis Rokas dzirnavu piederums, detaļa
ķūķītis Rokas dzirnavu piederums, detaļa; ķūķis
milnis Rokas dzirnavu rokturis, milns 2(2)
Dzirnavezers Rudbāržu dzirnavezers Rudbāržu pagastā
glūzdināt Saka par tukšu dzirnavu malšanas skaņu
Satiķi Satiķu dzirnavezers - uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība - 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers
Vecsatiķu dzirnavezers Satiķu dzirnavezers Gaiķu pagastā
samatot Savākt atlīdzībā par darbu (par dzirnavnieku)
dzirni savienojumā "vēžu dzirni" - vēža dzirna
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
gaņģis Skreja (dzirnavās)
putreimgaņģis Skreja (dzirnavās), kur gatavo putraimus
skrejdzirnavas Skrejdzirnas
skreju dzirnas (arī dzirnavas) skrejdzirnas, skrejdzirnavas
Kalnezers Skrīveru dzirnavezers Skrīveru pagastā
Slagunas dzirnavezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā
Slagunes ezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā
klidzenes Sliktas dzirnavas
malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās)
sampo Somu un karēļu mitoloģijā - brīnumainas dzirnavas, pārpilnības avots
Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
ekshausters Sūcējventilators kaitīgu gāzu, gaisa, putekļu, spaļu, pelavu u. c. uzsūkšanai, vilnas un citu vieglu materiālu pārvietošanai; to izmanto šahtās, rūpnīcās, dzirnavās u. tml.
Jaunsudmaļu dzirnavezers Sudmaļu dzirnavezers Pūres pagastā
Sunītis Sunīšu dzirnavezers Gaujienas pagastā
Ezeres dzirnavezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā
Dzirnavu ezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā
Šederes dzirnavezers Šēderes dzirnavezers Šēderes pagastā
Jaunšķepeles dzirnavezers Šķēpeļu dzirnavezers Līgatnes pagastā
Šķīvišķu ezers Šķivišķu dzirnavezers Ambeļu pagastā
ķists Tā dzirnavu daļa, no kuras graudi birst uz dzirnakmeņiem
vējeņveida tāds, kam ir vējdzirnavu (vai to spārnu) veids, forma
grimzdēties Tarkšķēt, čīkstēt (par tukšām rokas dzirnavām)
glūzdēt Tarkšķēt, plarkšķēt (par rokas dzirnavām)
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
maldītājs tas, kas maļ, strādā maltuvē, dzirnavās
malējs tas, kas maļ, strādā maltuvē, dzirnavās
maltuve telpa (dzirnavās, rijā u. tml.), kur maļ
maltuva telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuve telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuviņa telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuvis telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltuvnīce telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava
maltava telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3)
maltave telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3)
malteve telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3)
Tolka Tolkas dzirnavezers - Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Tiegaždzirnavu eazers Trautmaņa dzirnavezers Katvaru pagastā
jaundzirenieki Tukuma novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzirnas" iedzīvotāji
dampjmelderis Tvaika dzirnavu vadītājs, malējs
dampmelderis Tvaika dzirnavu vadītājs, malējs
ūdmalas Ūdens dzirnavas
patmales Ūdens dzirnavas, vējdzirnavas
ūdmala ūdensdzirnavas
ūdendzirnas Ūdensdzirnavas
ūdendzirnavas Ūdensdzirnavas
ūdensdzirnas Ūdensdzirnavas
šice Ūdensdzirnavu slūžu aizvars
dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
Karvas dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5 ha; Karvas dzirnavezers
Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers
Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers
Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers
Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers
Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers
Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers
Trautmaņa dzirnavezers ūdenskrātuve Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 1 ha; Tiegaždzirnavu ezers; Tiegāždzirnavu ezers
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers
Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā
Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers
Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers
Jaunmuižas dzirnavezers ūdenstilpe Ventspils novada Popes pagastā, platība — 1,4 ha; Popes dzirnavezers
Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers
Ālande upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande
Kāžupe upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci
dzirnupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers
Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers
Uguņezers uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha
Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers
Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers
Dzirnavezers uz Supenkas upes uzpludināts dzirnavezers Baltinavas novadā, platība - 6 ha
piepūtināt Uzkrāt (ūdeni dzirnavu dīķī)
Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis
Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers
Ezeres dzirnavu dīķis uzpludināts Saldus novada Ezeres pagastā uz Ezeres upes, platība - 24 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ezeres dzirnavezers
Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers
Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers
Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers
Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers
Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers
Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers
Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers
Satiķu dzirnavezers uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība — 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers
Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers
Līgas dzirnavezers uzpludināts uz Līgupes Kandavas pagastā, platība — 2 ha; Līgu dzirnavezers
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers
Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers
Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers
Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers
Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers
Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers
Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis
Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers
Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
Pampāļu dzirnavu dīķis uzpludināts uz Zaņas upes Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 14,4 ha; Pampāļu dzirnavezers; Pampaļu dzirnavezers
Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha
Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers
Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers
vaļci Valči (dzirnavās)
Tartaku-Varnaviču dzirnavezers Varnaviču dzirnavezers Kaplavas pagastā
klikatas vecas dzirnavas
klikšķenes Vecas dzirnavas
Ezeriņš Veckārķu dzirnavezers Kārķu pagastā
patmalas Vēja vai ūdens dzirnavas
terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus
Anglas vējdzirnavas vējdzirnavām veltīts dabas muzejs Igaunijā (_Angla tuulikud_), Sāremā apriņķa Leisi pagastā
vēja dzirnavas vējdzirnavas
vējaunīcas Vējdzirnavas
vējava Vējdzirnavas
vējavas Vējdzirnavas
vējdzirnas Vējdzirnavas
vējenes Vējdzirnavas
vējenīcas Vējdzirnavas
vējetne Vējdzirnavas
vējines Vējdzirnavas
vējinīcas Vējdzirnavas
vējnīca Vējdzirnavas
vējotnes Vējdzirnavas
vējsudmalas Vējdzirnavas
vellbomis Vējdzirnavu bomis, kur iestiprināti vējdzirnavu spārni
vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks
mārtīns Vējdzirnavu spārnu ass
riba vējdzirnavu spārnu līste
dzirnava Vēža dzirna
dzirnavas Vēža dzirna
dzirnaviņa Vēža dzirna
dzirniņa Vēža dzirna
dzirnītis Vēža dzirna
dzirnums Vēža dzirna
dzirnutiņa Vēža dzirna
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība
māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība
māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis
māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī
ģīne Virve vējdzirnavu spārnu uzvilkšanai
rīcēgs virve vilkšanai dzirnavās, uz plosta u. tml.
Avīknes ūdenskrātuve Vītiņu dzirnavezers
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
Dziru dzirnavezers Zantes dzirnavezers Zantes pagastā
Lejasdzirnavu dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā
Lejas dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā
Dzirnavu ezers Zemītes dzirnavezers Zemītes pagastā
Šļukuma dzirnavezers Ziedugravas dzirnavezers Ziemera pagastā
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
Meņģeles dzirnavezers Zvanezers, dzirnavezers Meņģeles pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzirna.