Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzirna.

Atrasts vārdos (41):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

skreju dzirnas (arī dzirnavas)

Atrasts skaidrojumos (418):

Aiču dzirnavu ezers Aičas dzirnavu ezers.
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
Alšvangas dzirnavezers Alsungas dzirnavezers.
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
grūtdzirnavas Ar rokām grūti griežamas dzirnavas.
rokas dzirnavas ar roku darbināmas dzirnavas.
maši Atlīdzība par graudu malšanu dzirnavās vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
rumba atvere dzirnavās, kurā tiek bērti graudi.
sēnaldūka Atvere dzirnavu iekārtas nodalījumā, kur nāk sēnalas.
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta.
Mežmuižas dzirnavezers Augstkalnes dzirnavezers Augstkalnes pagastā.
virsakmins Augšējais dzirnakmens.
Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis.
Beberbeķi Beberbeķu ezers - dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība - 10,3 ha, vidējais dziļums - 1,7 m.
Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā.
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
Čodarānu dzirnavezers Blaževiču dzirnavezers Blontu pagastā.
Dzirnavu ezers Brantu dzirnavezers Brantu pagastā.
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
malt Darbināt (dzirnavas).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
dzirnatiņas Dem. --> dzirnavas.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
dzirnavtiņas Dem. --> dzirnavas.
dzirniņas Dem. --> dzirnavas.
dzirnītes Dem. --> dzirnavas.
dzirnuviņas Dem. --> dzirnavas.
vējdzirnaviņas Dem. --> vējdzirnavas.
Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā.
Dzirnavu ezers Dikļu dzirnavezers Dikļu pagastā.
dzirnavu dīķis dīķis, kura ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
Dzirnavezers Dobuļu dzirnavezers Liezēres pagastā.
vesera dzirnavas dzirnavas mīkstu materiālu malšanai.
strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā.
ūdens dzirnavas dzirnavas, ko darbina ar tekoša ūdens spēku.
Valču dzirnavas dzirnavas, kurās bīdelēšanai izmanto valču krēslu.
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus; papīra dzirnavas.
papīra dzirnavas dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus.
Vecmelderu dzirnavezers dzirnavezers Aknīstes pagastā, platība — 1,6 ha.
Ančkas dzirnavezers dzirnavezers Apes pilsētas teritorijā, platība 1 ha.
Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m.
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
Vatrānes dzirnavezers dzirnavezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība — 1 ha.
Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība — 1,1 ha.
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
Zantes dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Zantes pagastā, platība — 1,6 ha; Dziru dzirnavezers.
Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha.
Ziedugravas dzirnavezers dzirnavezers Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Sļukuma ezers; Šļukuma ezers.
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece.
ūdensmelderis Dzirnavnieks ūdensdzirnavās; ūdensdzirnavu vadītājs.
vējmelderis Dzirnavnieks vējdzirnavās; vējdzirnavu īpašnieks.
miltmopsis Dzirnavnieks, kas visus samaltos miltus neatdod malējam, atstāj tos dzirnavu iekārtā.
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers.
Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
Sudmalezers Ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers.
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
Grobiņas dzirnavezers Grobiņas dzirnavu dīķis.
Grūbītes dzirnavezers Grūbes dzirnavezers Skaņkalnes pagastā.
Grūbīšu dzirnavezers Grūbes dzirnavezers Skaņklanes pagastā.
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers.
Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers.
Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers.
Sudmaļu dzirnavezers Jaunmoku dzirnavezers Tumes pagastā.
Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā.
Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis Limbažu pagastā.
klabats Kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa.
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha.
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā.
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu ezers Jērcēnu pagastā.
Jērcēnu dzirnavezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā.
Dzirnavu ezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā.
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha.
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā.
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
apgrozs Kaste pie dzirnakmens.
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
klabans Kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām).
Kāvu Kāvu dzirnavezers - Ķāvu dzirnavezers Skaņkalnes pagastā.
Dzirnavezers Kazdangas dzirnavezers Kazdangas pagastā.
klabažas Klabošas dzirnavas.
Kličkas Kličkas dzirnavezers - Feimankas ūdenskrātuve Vārkavas pagastā.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha.
Kocēni Kocēnu dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā.
klabačas Koka vējdzirnavas.
Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā.
kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās.
Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha.
Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
Ķempju dzirnavezers Ķempju dzirnavu dīķis.
Lī-Saņjana Ķīniešu mitoloģijā - dzirnavnieku amata dieviete un dzirnavnieku aizgādne.
skaks Labības mērs 1/10 pūra, ko dzirnavnieks ņēma kā atlīdzību par malšanu.
Pienavas dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā.
Lanciņu dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā.
Lejas dzirnavezers Lejasdzirnavu dzirnavezers Lejasciema pagastā.
Berķenes dzirnavu ezers Lielberķenes dzirnavu ezers Vilces pagastā.
Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās.
planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi.
matot Maksāt dzirnavniekam ar daļu no samaltā.
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers.
drēliņš Malšana dzirnavās.
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha.
nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni).
Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā.
skaka Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
skakas Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
melders Melderis, dzirnavnieks.
Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram.
Dzirnavezers Mežzīles dzirnavezers Rendas pagastā.
Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā.
Muinieku dzirnavezers Muiniešu dzirnavezers Blomes pagastā.
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā.
klikata Nelielas, klabošas vējdzirnavas.
lāpsa Neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā.
Niedrišķu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā.
samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
Obiteles dzirnavezers Obiteļu dzirnavezers Krāslavas novadā.
brīvslūžas Otras slūžas dzirnavu dambī liekā ūdens nolaišanai.
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
Altes dzirnavezers Ottes dzirnavezers Kalncempju pagastā.
Otes dzirnavezers Ottes dzirnavezers Kalncempju pagastā.
Attes dzirnavu ezers Ottes dzirnavu ezers Kalncempju pagastā.
nomalties Pabeigt malt visu, kas atvests uz dzirnavām.
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā.
Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā.
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus.
nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu.
padmalis Patmala - vēja vai ūdens dzirnavas.
Gorniešu dzirnavezers Pelēču dzirnavezers Pelēču pagastā.
Gornijašu dzirnzvezers Pelēču dzirnavezers Pelēču pagastā.
Gornojašu dzirnavezers Pelēču dzirnavezers Pelēču pagastā.
Pērles dzirnavezers Pērļa dzirnavezers Druvienas pagastā.
Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
Ērgļu skanstes kalniņš pilskalns pie Ērgļu dzirnavām, 10 m augsts, savrups paugurs Ogres kreisajā krastā, plakums - \~35 x 40 m, bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Gadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
klabački Primitīvas dzirnavas.
Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā.
pusdzirnavas Puse no dzirnavām.
Pusgaldiņi Pusgaldiņu dzirnavezers - Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m.
Ruijas dzirnavezers Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā.
Recijs Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā.
Dzirnavezers Rencēnu dzirnavezers Rencēnu pagastā.
Stulbais ezers Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
Stulbis Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
Vanadziņš Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
iemalis Rokas dzirnavās malta labība.
plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
maļamdzirnus Rokas dzirnavas.
kūķītis Rokas dzirnavu daļa.
mylyns rokas dzirnavu darbināmais koks.
milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni.
svārpsts Rokas dzirnavu detaļa - svira dzirnavu akmens pacelšanai.
miliņa Rokas dzirnavu griežamā milna.
milla Rokas dzirnavu griežamā milna.
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
kucīte Rokas dzirnavu klanis.
glūdzēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
glūzdēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
glūznēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
kludze Rokas dzirnavu milns.
ķūķītis Rokas dzirnavu piederums, detaļa; ķūķis.
ķūķis Rokas dzirnavu piederums, detaļa.
milnis Rokas dzirnavu rokturis, milns 2(2).
Dzirnavezers Rudbāržu dzirnavezers Rudbāržu pagastā.
glūzdināt Saka par tukšu dzirnavu malšanas skaņu.
Satiķi Satiķu dzirnavezers - uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība - 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
Vecsatiķu dzirnavezers Satiķu dzirnavezers Gaiķu pagastā.
samatot Savākt atlīdzībā par darbu (par dzirnavnieku).
dzirni Savienojumā "vēžu dzirni" - vēža dzirna.
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
putreimgaņģis Skreja (dzirnavās), kur gatavo putraimus.
gaņģis Skreja (dzirnavās).
skreju dzirnas (arī dzirnavas) skrejdzirnas, skrejdzirnavas.
skrejdzirnavas Skrejdzirnas.
Kalnezers Skrīveru dzirnavezers Skrīveru pagastā.
Slagunas dzirnavezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā.
Slagunes ezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā.
klidzenes Sliktas dzirnavas.
malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās).
sampo Somu un karēļu mitoloģijā - brīnumainas dzirnavas, pārpilnības avots.
Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā.
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
ekshausters Sūcējventilators kaitīgu gāzu, gaisa, putekļu, spaļu, pelavu u. c. uzsūkšanai, vilnas un citu vieglu materiālu pārvietošanai; to izmanto šahtās, rūpnīcās, dzirnavās u. tml.
Jaunsudmaļu dzirnavezers Sudmaļu dzirnavezers Pūres pagastā.
Sunītis Sunīšu dzirnavezers Gaujienas pagastā.
Ezeres dzirnavezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā.
Dzirnavu ezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā.
Šederes dzirnavezers Šēderes dzirnavezers Šēderes pagastā.
Jaunšķepeles dzirnavezers Šķēpeļu dzirnavezers Līgatnes pagastā.
Šķīvišķu ezers Šķivišķu dzirnavezers Ambeļu pagastā.
ķists Tā dzirnavu daļa, no kuras graudi birst uz dzirnakmeņiem.
vējeņveida Tāds, kam ir vējdzirnavu (vai to spārnu) veids, forma.
grimzdēties Tarkšķēt, čīkstēt (par tukšām rokas dzirnavām).
glūzdēt Tarkšķēt, plarkšķēt (par rokas dzirnavām).
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
maldītājs Tas, kas maļ, strādā maltuvē, dzirnavās.
malējs Tas, kas maļ, strādā maltuvē, dzirnavās.
maltuve Telpa (dzirnavās, rijā u. tml.), kur maļ.
maltuva Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuviņa Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuvis Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuvnīce Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltava Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
maltave Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
malteve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
Tolka Tolkas dzirnavezers - Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Tiegaždzirnavu eazers Trautmaņa dzirnavezers Katvaru pagastā.
jaundzirenieki Tukuma novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzirnas" iedzīvotāji.
dampjmelderis Tvaika dzirnavu vadītājs, malējs.
dampmelderis Tvaika dzirnavu vadītājs, malējs.
patmales Ūdens dzirnavas, vējdzirnavas.
ūdmalas Ūdens dzirnavas.
ūdendzirnas Ūdensdzirnavas.
ūdendzirnavas Ūdensdzirnavas.
ūdensdzirnas Ūdensdzirnavas.
šice Ūdensdzirnavu slūžu aizvars.
dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
Karvas dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5 ha; Karvas dzirnavezers.
Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers.
Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers.
Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers.
Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers.
Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers.
Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers.
Trautmaņa dzirnavezers ūdenskrātuve Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 1 ha; Tiegaždzirnavu ezers; Tiegāždzirnavu ezers.
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers.
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers.
Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā.
Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers.
Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers.
Jaunmuižas dzirnavezers ūdenstilpe Ventspils novada Popes pagastā, platība — 1,4 ha; Popes dzirnavezers.
Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers; Obiteles dzirnavezers.
Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
Kāžupe Upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci.
dzirnupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers.
Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
Uguņezers Uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha.
Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers.
Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers.
Dzirnavezers Uz Supenkas upes uzpludināts dzirnavezers Baltinavas novadā, platība - 6 ha.
piepūtināt Uzkrāt (ūdeni dzirnavu dīķī).
Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers.
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis.
Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers.
Ezeres dzirnavu dīķis uzpludināts Saldus novada Ezeres pagastā uz Ezeres upes, platība - 24 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ezeres dzirnavezers.
Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers.
Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers.
Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers.
Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers.
Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers.
Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers.
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers.
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers.
Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers.
Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers.
Satiķu dzirnavezers uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība — 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha; Grūbītes dzirnavezers; Grūbīšu dzirnavezers.
Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers.
Līgas dzirnavezers uzpludināts uz Līgupes Kandavas pagastā, platība — 2 ha; Līgu dzirnavezers.
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers.
Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers.
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers.
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers.
Ottes dzirnavezers uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība — 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers.
Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers.
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers.
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers.
Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers.
Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers.
Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers.
Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis.
Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers.
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers.
Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers.
Pampāļu dzirnavu dīķis uzpludināts uz Zaņas upes Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 14,4 ha; Pampāļu dzirnavezers; Pampaļu dzirnavezers.
Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha.
Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers.
Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers.
Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
vaļci Valči (dzirnavās).
Tartaku-Varnaviču dzirnavezers Varnaviču dzirnavezers Kaplavas pagastā.
klikšķenes Vecas dzirnavas.
Ezeriņš Veckārķu dzirnavezers Kārķu pagastā.
patmalas Vēja vai ūdens dzirnavas.
terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus.
vēja dzirnavas vējdzirnavas.
vējaunīcas Vējdzirnavas.
vējava Vējdzirnavas.
vējavas Vējdzirnavas.
vējdzirnas Vējdzirnavas.
vējenes Vējdzirnavas.
vējenīcas Vējdzirnavas.
vējetne Vējdzirnavas.
vējines Vējdzirnavas.
vējinīcas Vējdzirnavas.
vējnīca Vējdzirnavas.
vējotnes Vējdzirnavas.
vējsudmalas Vējdzirnavas.
vellbomis Vējdzirnavu bomis, kur iestiprināti vējdzirnavu spārni.
vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks.
mārtīns Vējdzirnavu spārnu ass.
riba vējdzirnavu spārnu līste
dzirnava Vēža dzirna.
dzirnavas Vēža dzirna.
dzirnaviņa Vēža dzirna.
dzirniņa Vēža dzirna.
dzirnītis Vēža dzirna.
dzirnums Vēža dzirna.
dzirnutiņa Vēža dzirna.
māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī.
ģīne Virve vējdzirnavu spārnu uzvilkšanai.
rīcēgs virve vilkšanai dzirnavās, uz plosta u. tml.
Avīknes ūdenskrātuve Vītiņu dzirnavezers.
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Dziru dzirnavezers Zantes dzirnavezers Zantes pagastā.
Lejasdzirnavu dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā.
Lejas dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā.
Dzirnavu ezers Zemītes dzirnavezers Zemītes pagastā.
Šļukuma dzirnavezers Ziedugravas dzirnavezers Ziemera pagastā.
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
Meņģeles dzirnavezers Zvanezers, dzirnavezers Meņģeles pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzirna.