Paplašinātā meklēšana
Meklējam dža.
Atrasts vārdos (466):
- dža:1
- Adža:1
- udža:1
- džabi:1
- džacs:1
- džaga:1
- džagi:1
- džapa:1
- džase:1
- džati:1
- džaut:1
- Audža:1
- Bādža:1
- bidža:1
- Budža:1
- Dadža:1
- eldža:1
- Fodža:1
- gādža:1
- hodža:1
- kodža:1
- kudža:1
- lodža:1
- Madža:1
- mādža:1
- Mādža:1
- mudža:1
- padža:1
- pudža:1
- pūdža:1
- pūdža:2
- rādža:1
- rādža:2
- sādža:1
- Sudža:1
- Tadža:1
- džagus:1
- džailo:1
- džains:1
- džaivs:1
- džakāt:1
- džambo:1
- džamps:1
- džanga:1
- džanks:1
- džanna:1
- džaubt:1
- džaubt:2
- džauga:1
- džaugt:1
- džauls:1
- džaurs:1
- džavāt:1
- Abudža:1
- Aladža:1
- Avadža:1
- Āvadža:1
- Baldža:1
- baļdža:1
- bhadža:1
- bindža:1
- bondža:1
- boņdža:1
- bundža:1
- buņdža:1
- Džadža:1
- Guldža:1
- handža:1
- Hardža:1
- Ilidža:1
- kandža:1
- kaņdža:1
- Kjodža:1
- kredža:1
- Kuldža:1
- Lahdža:1
- landža:1
- mandža:1
- mandža:2
- maņdža:1
- Mardža:1
- mendža:1
- miedža:1
- mindža:1
- nindža:1
- Pandža:1
- pendža:1
- pendža:2
- Pendža:1
- puņdža:1
- Šārdža:1
- Tundža:1
- žvadža:1
- Adžaja:1
- adžapa:1
- Idžana:1
- idžavi:1
- Ludžai:1
- mudžas:1
- Odžaci:1
- Odžaka:1
- odžass:1
- pēdžam:1
- pīdžas:1
- Udžara:1
- Židžao:1
- džadžot:1
- džafars:1
- džagati:1
- džagirs:1
- džahaji:1
- džahuti:1
- džakuni:1
- džakuzi:1
- džaldīt:1
- džamāda:1
- džanaba:1
- džangļi:1
- džaraji:1
- džataka:1
- džavari:1
- Amurdža:1
- blendža:1
- brandža:1
- džindža:1
- Džindža:1
- džiņdža:1
- džundža:1
- Gjandža:1
- griņdža:1
- Hadidža:1
- Heridža:1
- Karadža:1
- klindža:1
- Klondža:1
- koledža:1
- kotedža:1
- Kūlidža:1
- Lehidža:1
- Lokodža:1
- Nazidža:1
- Noridža:1
- Okridža:1
- Orindža:1
- Ortadža:1
- Perudža:1
- Pjandža:1
- sahādža:1
- Savidža:1
- Sevidža:1
- Suledža:1
- Virādža:1
- Adžamka:1
- Adžanta:1
- Andžada:1
- Andžana:1
- Andžara:1
- Badžava:1
- badžavi:1
- bandžas:1
- bildžas:1
- bridžas:2
- bridžas:1
- Budžaka:1
- gudžari:1
- hidžaba:1
- Hodžali:1
- Kadžana:1
- kadžari:1
- Kodžali:1
- Liudžai:1
- lundžat:1
- pidžaks:1
- pidžama:1
- pidžams:1
- pudžags:1
- radžabs:1
- Radžana:1
- radžasa:1
- Sudžata:1
- tedžass:1
- Udžaina:1
- undžava:1
- vadžagi:1
- džafrene:1
- džalomba:1
- džambori:1
- džampuks:1
- džandala:1
- džankijs:1
- džaugsme:1
- džaugums:1
- džaupats:1
- džavarēt:1
- Airradža:1
- Antindža:1
- Aņjandža:1
- Čataldža:1
- Čukurdža:1
- Dobrudža:1
- Fallūdža:1
- Hodzedža:1
- Jīgildža:1
- Kambodža:1
- Kārtidža:1
- klopadža:1
- kolledža:1
- Kumludža:1
- līkradža:1
- Medvedža:1
- parandža:1
- Portidža:1
- Sapandža:1
- Satledža:1
- Selemdža:1
- Straldža:1
- Tuzludža:1
- Viaredža:1
- Abidžana:1
- adžareli:1
- apdžaugt:1
- Ardžasps:1
- Aridžaka:1
- Bandžara:1
- bandžari:1
- bhadžana:1
- dadžains:1
- digadžas:1
- dudžains:1
- džindžas:1
- Džindžas:1
- Fudžaira:1
- handžars:1
- Hedžaili:1
- Hudžanda:1
- izdžakāt:1
- kadžaksi:1
- kandžars:1
- Kardžali:1
- Kerdžali:1
- Kodžaeli:1
- kondžari:1
- mandžaki:1
- mundžani:1
- Ndžamena:1
- nodžaubt:1
- nodžavāt:1
- padžaira:1
- Pandžaba:1
- pandžabi:1
- pandžara:1
- Podžardo:1
- radžains:1
- Radžanga:1
- Redžaina:1
- Ridžaina:1
- Rindžani:1
- sandžaks:1
- Sindžana:1
- Šindžana:1
- Tdžapara:1
- Terdžana:1
- džafarene:1
- džafarīte:1
- džainisms:1
- džainists:1
- džakāties:1
- džalapeno:1
- džammings:1
- džamperis:1
- džandžuji:1
- džaubties:1
- džaugties:1
- džaunsari:1
- džausmīgs:1
- Akčakodža:1
- Ankoridža:1
- Benbridža:1
- Bīrgandža:1
- Fortdodža:1
- Gurgandža:1
- Istrandža:1
- Kajnardža:1
- Kembridža:1
- Kotbridža:1
- lēlboņdža:1
- Letbridža:1
- lielsādža:1
- maharādža:1
- Nātarādža:1
- Ņegovudža:1
- Sagaredža:1
- Selbridža:1
- Tanbridža:1
- Vudbridža:1
- zullhidža:1
- Adžabšīra:1
- Agdžabedi:1
- Astudžats:1
- balodžaši:1
- bandžalis:1
- Didžasale:1
- Dilidžana:1
- drudžains:1
- džendžala:1
- džindžala:1
- Gudžarāta:1
- gudžarati:1
- Gurdžaani:1
- haridžans:1
- Hodžalara:1
- iedžaldēt:1
- iedžaldīt:1
- izdžaldīt:1
- Kadžarana:1
- Karadžasu:1
- Kodžakeja:1
- Kujudžaka:1
- Madžarīno:1
- Madžarova:1
- Mjindžana:1
- modžahedi:1
- Mugodžari:1
- orandžavs:1
- padžaldīt:1
- Pardžanja:1
- rādžajoga:1
- sadžaldīt:1
- Saridžazs:1
- savlīdžas:1
- vādžapeja:1
- džadidisms:1
- džahannama:1
- džahillija:1
- džaikstaļa:1
- džaikstīgs:1
- džaldīties:1
- džamboreja:1
- džandžalāt:1
- džandžalēt:1
- džankmeils:1
- Aivibridža:1
- Amāngandža:1
- Ankavandža:1
- Beinbridža:1
- Bonibridža:1
- Karakuldža:1
- Kāslbridža:1
- Keimbridža:1
- Lagreindža:1
- pretdrudža:1
- Rānīgandža:1
- Sanandadža:1
- Stīvenidža:1
- Troubridža:1
- Veitbridža:1
- Adžaigarha:1
- Aghdžabedi:1
- Alsandžaka:1
- apdžavarēt:1
- Bulandžaka:1
- bundžaklis:1
- drudžazāle:1
- džendžalāt:1
- džindžalāt:1
- džindžalēt:1
- Enridžaina:1
- Erzindžana:1
- Hodžavenda:1
- iedžalstēt:1
- Kačigdžara:1
- Kalbadžara:1
- krandžalas:1
- Kulundžaka:1
- Nuriodžals:1
- parmedžano:1
- Putradžaja:1
- Rādžastāna:1
- rādžastāņi:1
- spurdžains:1
- Subandžaja:1
- džagannātha:1
- džagannāths:1
- džagernauts:1
- džamahirija:1
- džandželīte:1
- Aironbridža:1
- Altiaghadža:1
- ķilavbundža:1
- Navābgandža:1
- Nepālgandža:1
- Portorindža:1
- Prajāgrādža:1
- Sentdžordža:1
- Stounhendža:1
- Adžaekapāds:1
- Andžangaona:1
- Andžanuvuri:1
- Baijuņdžans:1
- Bandžarbaru:1
- bīdžamantra:1
- Birobidžana:1
- Derebudžaka:1
- drudžainība:1
- drudžainums:1
- džindžauska:1
- Džudžanello:1
- Futadžalons:1
- Hazaradžati:1
- Jenandžauna:1
- Karadžabeja:1
- Kekdžangaka:1
- Kodžasinana:1
- Kurudžašile:1
- Pandžakenta:1
- pendžabieši:1
- Rādžamandri:1
- Saridžakaja:1
- Vidžajapūra:1
- Vidžajavada:1
- Vidžajavāda:1
- Visakedžaks:1
- džaikstīties:1
- Prinsdžordža:1
- Siradžgandža:1
- Steitkolidža:1
- Boulenodžals:1
- Kančendžanga:1
- Petalindžaja:1
- Talimardžana:1
- villedžatūra:1
- zindžantrops:1
- Ārktikvilidža:1
- Bahādurgandža:1
- Gonosfandidža:1
- Nārājangaņdža:1
- Ročfortbridža:1
- Villamasardža:1
- Ardžavinanuna:1
- Atkaradžalara:1
- Badaindžarans:1
- Bandžarmasina:1
- Bandžarnegara:1
- džindžalnieks:1
- krandžalāties:1
- sandžakšerifs:1
- Šahdžahanpura:1
- Džabalosarādža:1
- Siksmailbridža:1
- Alahanpandžana:1
- Ambatundžazaka:1
- Granddžankšena:1
- Kizildžahamama:1
- redžanglebongi:1
- Rietumpendžaba:1
- sasadžaldīties:1
- Bajandžargalana:1
- redžanglampongi:1
- Sideakparudžara:1
- Vidžajanagarama:1
- Beinbridžailenda:1
- feldžandarmērija:1
- Hotspringsvilidža:1
- Amarbadžasgalants:1
- Ambatufinandžahana:1
- ngandžalangandžalas:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (645):
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- Akčakaja Akdžakajas ieplaka.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža.
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
- Avšara apdzīvota vieta Azerbaidžanā, Aghdžabedi rajonā
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
- Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē
- Balesara apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāra tuksneša dienvidu daļā
- Bāpa apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāras tuksneša ziemeū daļā
- Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā
- Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
- Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
- Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā
- Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā
- Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā
- Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
- Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
- Čarkilika apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Nije apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Tatrana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Vašahrī apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
- Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Buja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Karakaša apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
- Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
- Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms
- acetilsalicilskābe Aspirīns - pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- birzūklis Ātraudža egle.
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs
- Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
- Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
- Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā.
- bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji.
- puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas.
- puikdienas Bērnība, pusaudža gadi.
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
- afebrils Bez paaugstinātas temperatūras, bez drudža.
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses.
- bridžists Bridža spēlētājs.
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos)
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- Budžaka Budžakas stepe.
- Dienvidmoldāvijas līdzenums Budžakas stepe.
- bondža Bundža, kārba.
- počka bundža; arī baltā dīķa roze (jo tai ir bundžas forma)
- bundzis Bundža.
- buračka Bundža.
- stondzelis Bundža.
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
- salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
- apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja.
- sola ciems, sādža pļavu vai meža vidū
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- nindzja Cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindža.
- trusinis Cūkmidža un miežu miltu plācenis.
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
- rudzeļļa Degvīns, kandža.
- bundžīte Dem. --> bundža.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- dogarese Dodža sieva.
- piretogrāfija Drudža apraksts vai tā grafisks attēlojums.
- dragulis Drudža drebuļi.
- kratītājs Drudža drebuļi.
- piretotifoze Drudža murgi.
- piretolīze Drudža pakāpeniska mazināšanās.
- piretoģenēze Drudža rašanās.
- drudzinieks Drudža slimnieks.
- defervescence Drudža temperatūras krišanās; bezdrudža periods.
- muldeklis Drudža, karsoņa izraisītas fantāzijas.
- febrils drudžains; saistīts ar drudzi
- kandžars Dunčveida ierocis Austrumos; handžars.
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- dvīnēni Dvīņi (bērna, pusaudža vecumā).
- flavivīrusi Dzeltenā drudža izraisītāji vīrusi.
- metroflebīts Dzemdes vēnu iekaisums (pēcdzemdību drudža gadījumā).
- pododermatīts Dzīvnadža iekaisums.
- aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
- džains Džainists, džainisma reliģijas sekotājs.
- švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam.
- Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
- biktala Džindžala, pātaga.
- džindžele Džindžala.
- džindželēt Džindžalāt.
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.).
- EDAK Eiropas drošības un aizsardzības koledža.
- aura seminalis eiropiešu alķīmijas termins, ko var salīdzināt ar indiešu bindu un odžasu
- sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
- Bolons Ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals.
- Ajakumkels ezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes
- Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm.
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā.
- mehāniskais fotoaparāts fotoaparāts ar slēdža mehānismu, kam papildus nav vajadzīgs strāvas avots
- Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
- šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību.
- Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti
- Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kuldža Guldža - pilsēta Ķīnā.
- Inina Guldža, pilsēta Ķīnā.
- Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos.
- Hodžeili Hedžaili, pilsēta Uzbekistānā.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū.
- Hodženta Hudžanda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Ļeņinabada Hudžanda, pilsētas nosaukums 1936.-1991. g.
- autoknipsis Ierīce, kas regulē laika intervālu fotoaparāta slēdža autonomai iedarbināšanai.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- Bajburta ils Turcijas austrumu daļā, robežojas ar Rizes, Erzurumas, Erzindžanas, Gimišhanes un Trabzonas ilu.
- imidžmeikers Imidža, tēla veidotājs.
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu.
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
- radžputi Indoāriešu tautu grupa Radžputanas novadā Rādžastānas štatā Indijā.
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_)
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
- hūrijas Islama mitoloģijā - mūžīgi jaunas un skaistas jaunavas paradīzē (džannā).
- tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno
- Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
- tifobaciloze Jebkurš ilgstoša drudža stāvoklis ar tīfa simptomiem.
- JAK Jēkabpils agrobiznesa koledža (raj.).
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
- Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos
- Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos
- Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos
- džaikstaļa Kāds vai kāda, kas džaikstās.
- Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
- Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
- Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
- Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
- Kampučija Kambodža - valsts nosaukums 1975.-1989. g.
- KH Kambodža, valsts divburtu kods.
- KHM Kambodža, valsts trīsburtu kods.
- Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- kambodžieši Kambodžas Karalistes iedzīvotāji.
- riels Kambodžas naudas vienība, kas vienāda ar 100 seniem.
- kempuss Kampuss - universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija.
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
- grāvju vaimanas kandža
- samene kandža
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes
- samogonka Kandža, paštecinātais.
- samogons Kandža, paštecinātais.
- samagons Kandža, samogonka.
- ļerga Kandža; lēts alkoholisks dzēriens.
- braška Kandža.
- dzimtene Kandža.
- dzimtenīte Kandža.
- kaņdža Kandža.
- lindraciņi Kandža.
- paštecināts Kandža.
- pašteķis Kandža.
- Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā.
- Lycoperdon gemmatum kārpainā pūpēdža "Lycoperdon perlatum" nosaukuma sinonīms
- rome Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem.
- rommē Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem.
- Kembridža Keimbridža (ASV, Masačūsetsā).
- Kokjangaka Kekdžangaka - pilsēta Kirgizstānā.
- Juitiaņa Kerije - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā.
- kampučieši Khmeri - Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- Krons Khmeru (Kambodža) mitoloģijā - gars, kas radījis zemi un balsta to, dažkārt viņu iztēlojās kā krokodilu.
- ranija Kņaze Indijā, radžas sieva.
- college Koledža.
- koledžs Koledža.
- koleģija Koledža.
- kolledža Koledža.
- kolledžs Koledža.
- kolleģija Koledža.
- kollēža Koledža.
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
- kotedžs Kotedža.
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
- kumeļa gadi laiks, kad vēl nav pieauguša cilvēka rūpju; pusaudža gadi, agra jaunība
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
- Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē
- Arctovska leduslauks leduslauks Antarktīdā (_Arctowski lcefield_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
- Lahdža Lehidža, pilsēta Jemenā.
- fūzelis Lēts degvīns; kandža.
- lielsādža Liela sādža.
- Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
- Sorbonna Lielākā un vecākā universitāte Francijā, viena no vecākajām Eiropā, dibināta 1257. g. kā koledža teoloģijas studijām, vēlāk kļuva par Parīzes universitāti.
- Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā.
- leipirija Locekļu aukstums drebuļdrudža gadījumā.
- mahajarah Maharadža.
- maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne.
- mahārāni Maharādžas sieva vai atraitne; maharane.
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža.
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m
- Barka Mardža - pilsēta Lībijā.
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
- tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās.
- pīlādžmiets Miets no pīlādža koka.
- Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
- sloboda Nabadzīga sādža, ciemats.
- rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti.
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati.
- Akgela nacionālais parks nacionālais parks (_Ağ-göl Milli Parkı_) Azerbaidžānā, Aghdžabedi, Bejleganas un Imišli rajonā
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
- atspiedums Naga zoles vai sienas ieliekto daļu dzīvnadža iekaisums zirgiem, kas rodas mehāniska bojājuma rezultātā.
- Fortlami Ndžamena - Čadas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1973. g.
- adžīva Nedvēsele, jēdziens džainisma filozofijā, kas māca, ka pastāv neskaitāmas dzīvas un nedzīvas substances, kas reprezentē prāta un matērijas dihotomiju.
- pseidokrīze Neīsta krīze, drudža temperatūras īslaicīga krišanās, ko novēro pneimonijas u. c. slimību gadījumā.
- Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē
- Asijas salas nelielas salas Klusajā okeānā (_Asia, Kepulauan_), uz ziemeļiem no Radžampatu salām, Indonēzijas teritorija
- Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas
- analgīns Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis, pirazolona atvasinājums.
- butadions Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis; fenilbutazons.
- monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā.
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
- Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski.
- Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- ziedputekšņu antigēns no ziedputekšņiem ekstrahēts proteīns, ko lieto siena drudža ārstēšanā
- rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai.
- Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
- termopolipnoja Paātrināta elpošana augstas temperatūras vai drudža gadījumā.
- apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās.
- Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
- Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
- Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Pjandža Pandža, pilsēta Tadžikistānā.
- Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā.
- Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā.
- pendžabieši Pandžabi - tauta Pakistānā un Indijā.
- Pendžikenta Pandžakenta, pilsēta Tadžikistānā.
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē.
- stanauka Papildus piešķirta neliela zemes josla sādžas kopienā.
- dumščiks Papildus piešķirta, iedalīta neliela zemes josla sādžas kopienā.
- paraaskorbīnskābe Parastā pīlādža zaļos augļos atrodama skābe, kas nomāc dažādu patogēno sēņu un baktēriju attīstību.
- UWC Pasaules Apvienotās koledžas (angļu "United World Colleges").
- ļurļaks Pašbrūvēts degvīns, kandža.
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija).
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru.
- Bāndi periodiski izsīkstoša upe Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, lietus periodos Lūni kreisā krasta pieteka
- pidžams Pidžama.
- pižama Pidžama.
- pižams Pidžama.
- pūdža Pielūgsme hinduismā, budismā un džainismā.
- galaktoterapija Piena ievadīšana zem ādas vai muskulī drudža terapijas nolūkā.
- sērmaukškoks Pīlādzis; pīlādža zars, stumbrs.
- pīlādžoga Pīlādža auglis.
- sērmūkšoga pīlādža oga.
- saldoksne Pīlādža oga.
- salduksnis Pīlādža oga.
- pīlādžziedi Pīlādža ziedi, pīlādža ziedkopa.
- Teodora pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus teodori"), kas ir hibrīdpīlādža un parastā pīlādža krustojums
- Īli pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.)
- Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
- Ilidža Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odžaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krumovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momčilgrada Pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Straldža Pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džebela Pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boke Pilsēta Gvinejas Republikā, Futadžalona plato rietumu nogāzē, reģiona administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju.
- Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.)
- Ābu Rouda pilsēta Indijā (_Ābu Road_), Rādžastānas štata dienvidu daļā
- Adesara pilsēta Indijā (_Adesar_), Gudžarātas štatā
- Aklera pilsēta Indijā (_Aklera_), Rādžastānas štata dienvidaustrumos
- Alvara pilsēta Indijā (_Alwar_), Radžastānas štata austrumu daļā
- Ambadži pilsēta Indijā (_Ambaji_), Gudžarātas štata ziemeļaustrumos
- Ameta pilsēta Indijā (_Amet_), Rādžastānas štatā
- Amrelī pilsēta Indijā (_Amreli_), Gudžarātas štatā
- Ānanda pilsēta Indijā (_Ānand_), Gudžarātas štatā
- Andžāra pilsēta Indijā (_Anjār_), Gudžarātas štata ziemeļrietumu daļā
- Anta pilsēta Indijā (_Anta_), Rādžastānas štata dienvidaustrumu daļā
- Anūpgarha pilsēta Indijā (_Anūpgarh_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumos
- Anūpšahra pilsēta Indijā (_Anūpshahr_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumu daļā
- Bagasra pilsēta Indijā (_Bagasra_), Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā
- Bagru pilsēta Indijā (_Bagru_), Radžastānas štatā
- Una pilsēta Indijā (_Una_), Gudžarātas štatā
- Anklešvara pilsēta Indijā (gudžaratu: અંકલેશ્વર, angļu: _Ankleshwar_), Gudžarātas štatā, Narmadas kreisajā krastā, 140800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bampura pilsēta Indijā, Gudžarātas štata rietumu daļā
- Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bhāvnagara Pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ludhiāna Pilsēta Indijā, Pendžabas štatā, 1619000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džajpura pilsēta Indijā, Rādžastānas štata administratīvais centrs, 3070000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bajāna pilsēta Indijā, Rādžastānas štata austrumos
- Bāndīkūi pilsēta Indijā, Rādžastānas štata austrumu daļā
- Bānsvāra pilsēta Indijā, Rādžastānas štata dienvidos
- Bālotra pilsēta Indijā, Rādžastānas štata dienvidrietumu daļā
- Ābu pilsēta Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, >10000 iedzīvotāju
- Džodhpura pilsēta Indijā, Rādžastānas štatā, 1034000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kota Pilsēta Indijā, Rādžastānas štatā, Čambalas krastos, 695900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
- Belagāmvi Pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi.
- Kandla Pilsēta Indijas rietumos ("Kandla"), Gudžarātas štatā, osta Kačhas līča ziemeļu krastā, 15800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Adžmera Pilsēta Indijas rietumos (hindi: अजमेर, angļu: Ajmer), Radžastānas štatā, Aravali grēdā, \~900 m vjl., 542600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_; gudžaratu: અમદાવાદ), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); arī Ahmadābāda (angļu: Ahmedabad, hindi: अहमदाबाद)
- Gāndhīnagara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata administratīvais centrs, dibināta 1964. g.
- Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vadodara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štatā, 2070000 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1971. g. saucās Baroda
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams
- Udajpura Pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Udaipur"), Radžastānas štatā, 451700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rādžkota Pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Gudžarātas štatā, 2040000 iedzīvotāju (2023. g.).
- Bīkānera Pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Rādžastānas štatā, Tara tuksnesī, 529000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Urmija Pilsēta Irānā, Hadžas ostāna administratīvais centrs, 583300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asīze pilsēta Itālijā (_Assisi_), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bevanja Pilsēta Itālijā ("Bevagna"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karapelle Pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerinjola Pilsēta Itālijā ("Cerignola"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deruta Pilsēta Itālijā ("Deruta"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Folinjo Pilsēta Itālijā ("Foligno"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gubio Pilsēta Itālijā ("Gubbio"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lezīna Pilsēta Itālijā ("Lesina"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lučēra Pilsēta Itālijā ("Lucera"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manfredonija Pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maršāno Pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matināta Pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montefalko Pilsēta Itālijā ("Montefalco"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norča Pilsēta Itālijā ("Norcia"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansevero Pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spello Pilsēta Itālijā ("Spello"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spoleto Pilsēta Itālijā ("Spoleto"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stornarella Pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Todi Pilsēta Itālijā ("Todi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremadžore Pilsēta Itālijā ("Torremaggiore"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trevi Pilsēta Itālijā ("Trevi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta Itālijā ("Troia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Umbertide Pilsēta Itālijā ("Umbertide"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjeste Pilsēta Itālijā ("Vieste"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone del Lago pilsēta Itālijā (“Castiglione del Lago”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos
- Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos
- Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa
- Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
- Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
- Avata pilsēta Ķīnā (_Awat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona Keškeras prefektūrā
- Baja pilsēta Ķīnā (_Bay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā; Baičena
- Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
- Čerčena pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Baikurta pilsēta Ķīnā, Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā apgabala Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā
- Čira pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Šaidulla pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Kerije pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā; Juitiaņa
- Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
- Bideforda pilsēta Lielbritānijā (_Bideford_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Toridžas upes grīvā
- Suledža Pilsēta Nigērijā, Abudžas piepilsēta, 217000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Džheluma Pilsēta Pakistānā ("Jhelum"), Pendžabas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Multāna Pilsēta Pakistānas austrumos, Pendžabas provincē, 1452000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Odžaci Pilsēta Serbijā ("Odžaci"), Vojvodinas Rietumbackas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Horega Pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Alikahja Pilsēta Turcijā ("Alikahya"), Kodžaeli ilā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arslanbeja Pilsēta Turcijā ("Arslanbey"), Kodžaeli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darica Pilsēta Turcijā ("Darica"), Kodžaeli ilā, 157300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derindže Pilsēta Turcijā ("Derince"), Kodžaeli ilā, 125500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dilovasi Pilsēta Turcijā ("Dilovasi"), Kodžaeli ilā, 42300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gebze Pilsēta Turcijā ("Gebze"), Stambulas piepilsēta, Kodžaeli ilā, 304300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hereke Pilsēta Turcijā ("Hereke"), Kodžaeli ilā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ihsanije Pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Kodžaeli ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Juvadžika Pilsēta Turcijā ("Yuvacuk"), Kodžaeli ilā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izmita Pilsēta Turcijā ("Izmit"), Kodžaeli ila administratīvais centrs, osta Marmora jūras Izmitas līča krastā, 248000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kandira Pilsēta Turcijā ("Kandira"), Kodžaeli ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kartepe Pilsēta Turcijā ("Kartepe"), Kodžaeli ilā, 91400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemaha Pilsēta Turcijā ("Kemah"), Erzindžanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemalije Pilsēta Turcijā ("Kemaliye"), Erzindžanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kullara Pilsēta Turcijā ("Kullar"), Kodžaeli ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Otlukbeli Pilsēta Turcijā ("Otlukbeli"), Erzindžanas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Refahije Pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Terdžana Pilsēta Turcijā ("Tercan"), Erzindžanas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iliča Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čajirli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izimli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altunkenta pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, Eifratas augšteces labajā krastā
- Kuručešme Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bahčedžika Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kerfeza Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 135400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geldžika Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 138000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uzunčiftlika Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēgirmendere Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karamirsela Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čajirova Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 98400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
- antefebrils Pirmsdrudža.
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas.
- Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
- Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā.
- indometacīns Pretsāpju līdzeklis ar pretdrudža un pretiekaisuma darbību.
- piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela; amidopirīns.
- amidopirīns Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
- periblepsija Psihiska vai drudža slimnieka neprātīgais skatiens.
- Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”).
- rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls.
- rajah Radža.
- jama Rādžajogā pirmais no astoņiem posmiem.
- Radžanga Radžana, upe Malaizijā.
- marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa).
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
- Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu.
- oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai
- Redžaina Ridžaina, pilsēta Kanādā ("Regina").
- RCK Rīgas Celtniecības koledža.
- lietišķie Rīgas lietišķās mākslas koledža (agrāk - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola).
- RTK Rīgas Tehniskā koledža.
- Febre Romiešu mitoloģijā - drudža dieviete, kurai bija svētvieta Palātija kalnā Romā.
- rudzītis Rudzu degvīns; rudzu kandža.
- guļamģērbi sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamdrēbes
- guļamdrēbes sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamģērbi
- sādžis sādža
- sāžus sādža
- sādži Sādža.
- sādžs Sādža.
- sādžus Sādža.
- sala Sādža.
- sādžinieks Sādžas (1) iedzīvotājs.
- sādžinieks Sādžas (2) iedzīvotājs.
- soluonīts sādžas iedzīvotājs, sādžinieks
- sādženieks Sādžas iedzīvotājs.
- kulasāta sādžas kopējā dārza neapstrādātā daļa
- sala Sādžas kopiena.
- salanietis Sādžas kopienas iedzīvotājs.
- skotka Sādžas kopienas iedzīvotāju sanāksme.
- hektika Sakāpināts darbīgums, drudžaina steiga.
- Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija
- Lomboka Sala Indonēzijā ("Lombok"), Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns).
- Ahe sala Klusajā okeānā (_Ahe_), Karaļa Džordža (Takaroa) salās, Franču Polinēzijā
- Skomera sala Ķeltu jūras ziemeļos, Sentdžordža šaurumā, Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentbraidsa līča dienvidos
- Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra
- salicilāti Salicilskābes sāļi vai esteri, ko medicīnā lieto iekaisumu un drudža mazināšanai.
- brāga Saraudzēti rudzu milti kandžas tecināšanai.
- Pandžnada Satledža - upes paralēls nosaukums tās lejtecē, Pakistānā.
- Lančhenkhabapa Satledžas augšteces nosaukums Tibetā, Ķīnā.
- džinkš Savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai.
- adživiki Sekta Ziemeļindijā, kas 6. gs. p. m. ē. attīstījās paralēli budismam un džainismam.
- Kildriheda Selbridža - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Cill Droichid_).
- gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
- Pundarīka senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Agni zilonis, digadža, kas sargā dienvidrietumus
- Vāmana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Jamas zilonis, digadža, kas sargā dienvidus
- Sarvabhauma senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Kuberas zilonis, digadža, kas sargā ziemeļus
- Supratika senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Somas zilonis, digadža, kas sargā ziemeļrietumus
- Kumuda senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Sūrjas zilonis, digadža, kas sargā dienvidaustrumus
- Pušpandata senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Vāju zilonis, digadža, kas sargā ziemeļaustrumus
- Andžana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Varunas zilonis, digadža, kas sargā rietumus
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju)
- Svētā Džordža šaurums Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju.
- Dienvidu kanāls Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju.
- Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.).
- stoņģis Skārda bundža, koka trauks, nicinošs nosaukums jebkuram (vecam) traukam.
- bundžulis Skārda kārba, bundža.
- banka Skārda kārba; bundža.
- Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas.
- atslēgšana Slēdža kontaktu pārtraukšana elektriskajā ķēdē.
- febrifobija Slimīgas bailes no drudža.
- Džindzas Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Džindžas" neprecīzs nosaukuma variants.
- centrālais slēdzis starp fotoobjektīva lēcām iebūvēts slēdža mehānisms, kas nodrošina ekspozīciju, vienlaikus apgaismojot visu gaismjutīgā materiāla laukumu
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
- berklijisms Subjektīvā ideālisma paveids filozofijā, kas saistīts ar angļu bīskapa Džordža Berklija (1685–1753) vārdu.
- Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts.
- Nedzīte Sustalas labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - \~2 km, iztek no Nedža ezera.
- melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai
- nažkontakts Svirslēdža kontakta kustīgā daļa (parasti augstsprieguma iekārtās).
- silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā.
- Šārdža Šārdžas Emirāts, viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem.
- Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana).
- Semjonova šļūdonis šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Saridžaza grēdas ziemeļu nogāzē, Saridžazas augšteces apvidū, Kirgizstānā, garums - 21 km, platība 69,4 kvadrātkilometri, sākas Semjonova-Tjanšanska smailes piekājē 4300 m vjl., noslīd līdz 3320 m vjl.
- Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā.
- kotedžveida Tāds, kam ir kotedžas veids.
- kandžveidīgs Tāds, kas atgādina kandžu; kandžai līdzīgs.
- šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā; arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
- intrafebrils Tāds, kas notiek drudža laikā.
- postfebrile Tāds, kas notiek pēc drudža.
- postfebrils Tāds, kas notiek pēc drudža.
- puraščarana Tantriska pūdža, ko izpilda tūlīt pēc iesvētīšanas; dažkārt tā var ilgt vairākas dienas.
- lipacidēmija Taukskābes asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
- lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
- kannadi Tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi.
- palembangi Tauta Indonēzijā, dzīvo Sumatras dienvidaustrumos, valoda - malajiešu, pēc izcelsmes un kultūras tuvi kaimiņiem džambiem un riaviem, arī Kalimantānas malajiešiem un džakartiešiem (Java), reliģija - islāms (sunnisms).
- ampatlavani Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- kroji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- redžanglebongi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- semendi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- seraveji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- sombi Tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- džati Tauta, dzīvo Indijas ziemeļu daļā un Pakistānā, runā lendu valodas dialektos un pandžabu valodās, Indijā arī hindustāni dialektos, reliģija - islāms, sikisms.
- pasemahi Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sumatras salas dienvidrietumos, pieder pie redžanglampongiem, reliģija - islāms (sunnisms).
- lampongi Tauta, dzīvo Sumatras dienvidos, Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, reliģija - islāms (sunnisms), animistiskie ticējumi.
- avani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- džandžuji Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- gahari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- hohari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- multani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tali Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- berbi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- bilapili Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- natembi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- sorubi Tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti.
- džaraji Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnos, arī Kambodžas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
- Kašmiras ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka starp Lielajiem Himalajiem un Pirpandžala grēdu Indijas ziemeļrietumiem, garums \~200 km, platums - līdz 64 km, augstums - \~1600 m vjl.
- lielais brālis totalitāras varas personifikācija Džordža Orvela antiutopiskajā romānā "1984"; persona, organizācija vai sistēma, kas, savu interešu vadīta, vēlas kontrolēt cilvēku dzīvi un ierobežot viņu brīvību
- Kumkati tuksnesis Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Kona ūdenskritums ūdenskritums Mekongas upē ("Khone"), uz Kambodžas un Vjetnamas robežas, augstums - 21 m, platums - līdz 1,7 km
- Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
- Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- kampuss Universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija; kempuss.
- Senegāla Upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā.
- Krumovica Upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka.
- Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
- Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
- Čināba Upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā.
- Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
- Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
- Banāsa upe Indijā, Rādžastānas štata austrumos, Čambalas kreisā krasta pieteka
- Sleini upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Vilkovas, Kārlovas un Veksfordas grāfistē, ietek Sentdžordža šaurumā
- Šīra upe Īrijas dienvidu daļā, ietek Ķeltu jūrā pie Sentdžordža šauruma
- Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Saghiza Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras.
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē
- Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
- Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
- Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Uļma Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka.
- Nora Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka.
- Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
- Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
- Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
- Gambija Upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru.
- Jazgulema Upe Tadžikistānā, Pandžas labā krasta pieteka.
- Kizilsu Upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē.
- Karasu Upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku.
- Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
- Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā.
- čagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
- džagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
- Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
- pastuks Vecākais gans sādžas kopienā.
- Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu
- marčelo Venēcijas dodža Nikolo Marčelo 15. gs. ieviestā monēta.
- močenigo Venēcijas dodža Pjetro Močenigo 15. gs. ieviestā monēta.
- osella Venēcijas republikas 16.-18. gs. sudraba piemiņas monēta, ap 9,8 g svarā, parasti ar Sv. Marka un dodža attēliem.
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce.
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā.
- Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
- šambala Viena no bantu valodām, ko runā Kilimandžaro kalnāja dienvidaustrumos.
- kšatriji Viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas.
- anga Viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta.
- iškašimi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki.
- rušani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
- šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
- zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudža gadi.
- jaunietis Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m
- Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
- Akbaba virsotne Turcijā (_Akbaba Tepe_), Munzuras grēdā, Erindžanas ila dienvidaustrumos
- drudžainība Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drudžainums Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Karnsora rags zemesrags Īrijas dienvidrietumos, kas veido Sentdžordža šauruma šurāko vietu iepretim Velsas Sentdeividshedam
- Sentdeividsheds zemesrags Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos, Sentdžordža šauruma austrumos
- Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu
- burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
- puika būdams zēna, pusaudža gados
- mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, kas dzīvoja ASV austrumos, starp Hudzonas un Konektikutas upēm (tagad Skotbridžas rezervācijā Viskonsinā).
- zinjanthropus Zindžantropi.
- Sorbus scandica Zviedrijas pīlādža "Sorbus intermedia" nosaukuma sinonīms.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dža.