Paplašinātā meklēšana
Meklējam brio.
Atrasts vārdos (58):
- brio:1
- brioso:1
- brioša:1
- briozo:1
- sobrio:1
- vibrio:1
- brioche:1
- briopse:1
- embrio-:1
- briofiti:1
- brionija:1
- brionīns:1
- briorija:1
- briozoji:1
- tenebrio:1
- embrions:1
- kabriola:1
- kabriole:1
- vibrions:1
- vibrioze:1
- briopsīda:1
- brioloģija:1
- brionidīns:1
- embrionāls:1
- embriotoms:1
- kabriolets:1
- embriomorfs:1
- embrionisms:1
- fimbriocēle:1
- bdellovibrio:1
- butyrivibrio:1
- diembrionija:1
- embrioblasts:1
- embrioģenēze:1
- embrioloģija:1
- embriopātija:1
- embriotomija:1
- desulfovibrio:1
- succinivibrio:1
- embriokardija:1
- embrioktonija:1
- embrioloģisks:1
- embrionālisms:1
- embriotoksons:1
- embriotrofija:1
- pēcembrionāls:1
- tenebrionidae:1
- autokabriolets:1
- embrioģenētika:1
- embriomorfisks:1
- embrionizācija:1
- poliembrionija:1
- postembrionāls:1
- embrioplastisks:1
- filembrioģenēze:1
- dizembrioplāzija:1
- ekstraembrionisks:1
- ekvilibriorecepcija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (144):
- succinivibrio Anaerobu vibrionu ģints.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši.
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
- mezolepidoma Audzējs, kas sastāv no persistējoša embrionālā mezotēlija audiem.
- eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā.
- ķēmība Augļa organisma nenormāla attīstība embrionālajā un fetālajā periodā.
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets.
- holerafāgs Bakteriofāgs, kas inficē holeras vibrionu.
- kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
- brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi.
- iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem.
- urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis.
- morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums.
- drostalošanās Daudzšūnu organismu embrionālās attīstības stadija - olšūnu dalīšanās.
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
- fetālisms Dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā.
- bradiģenēze Dažu embrionālu stadiju ieilgums.
- Bryoria bicolor divkrāsainā briorija.
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes.
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām.
- gonādu aģenēze dzimumdziedzeru nepilnvērtīga attīstība un nediferencēšanās embrioģenēzes stadijā.
- spraugas angioma dzimumzīme embrionālās spraugas apvidū, piem., uz sejas vai uz kakla.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
- metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
- kriptorhisms dzīvnieku embrionālās dzimumorgānu attīstības anomālija.
- histoģenēze Dzīvnieku un cilvēka audu veidošanās no embrionālo aizmetņu šūnām.
- holeragēns Eksotoksīns, ko producē holeras vibrions un kas veicina elektrolītu un ūdens sekrēciju tievajā zarnā holeras gadījumā.
- horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai.
- neiroektoderma Ektodermas daļa agrīnā embrionālā periodā, no kuras attīstās centrālā un veģetatīvā nervu sistēma, ietverot dažas neiroglijas šūnas.
- dīgļa attīstība embrioģenēze.
- diaderma Embrioloģijā blastoderma ektodermas un entodermas stadijā.
- induktors Embrioloģijā dīgļa daļa, kas inducē kādas citas daļas attīstību.
- mezogastrijs Embrionālā apzarņa daļa, kas klāj kuņģi; no tās attīstās lielā taukplēve.
- metaceloms Embrionālā celoma daļa, no kuras veidojas pleiroperitoneālais dobums.
- dermatomērs Embrionālā metamēra ādas segments.
- ganglioblasts Embrionāla nervu ganglijšūna.
- simpatoblasts Embrionāla nervu šūna, no kuras veidojas simpātiskās nervu sistēmas nervu šūna.
- dermatoms Embrionālā somīta laterālā daļa.
- estezioblasts Embrionāla spināla ganglija šūna.
- blastocīts Embrionāla šūna, kas vēl nav diferencējusies.
- feohromoblasts Embrionāla šūna, no kuras attīstās feohromocīts.
- spongioblasts Embrionāla šūna, no kuras rodas ependīmas un neiroglijas šūnas.
- neiroblasts Embrionāla, nenobrieduši nervu šūna.
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
- hondromērs Embrionālajā mugurkaulā no hialīniskā skrimšļa veidots skriemelis.
- deiteroģenēze Embrionālās attīstības otrā fāze, kurā ietilpst augšana garumā un bilaterālās simetrijas izveidošanās.
- homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem.
- tridermoģenēze Embrionālās attīstības stadija, kam raksturīga trīs dīgļlapu veidošanās.
- dizembrioplāzija Embrionālās attīstības traucējums.
- dismēlija Embrionālās attīstības traucējumu izraisīta locekļa vai vairāku locekļu anomālija.
- teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs.
- epimiokards Embrionālās sirds ārējā daļa, no kuras attīstās epikards un miokards.
- hipenhīma Embrionālie audi, kas veido pirmatnējo zarnu.
- skleroblastēma Embrionālie audi, no kuriem veidojas kaulaudi.
- neiroepidermāls Embrionālie audi, no kuriem veidojas nervi un epiderma.
- hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm.
- blastoma Embrionālo šūnu ļaundabīgs audzējs.
- ependimoblasts Embrionāls ependimocīts.
- bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni.
- embrionisms Embrionāls stāvoklis.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- embriotoms Embriotomijā lietojamais instruments.
- fenokritisks Fenokritiskās stadijas - embrioģenēzes stadijas, kurās embrijs ir jutīgs pret teratogēnu iedarbību.
- kriofibrinogēns Fibriogēnam līdzīgs proteīns asinīs, kas izpārslo no plazmas aukstumā.
- ekscerebrācija Galvas smadzeņu izņemšana, piem., embriotomijā.
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
- mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
- embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas.
- aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
- hemangioendotelioblastoma Hemangioendotelioma ar mezenhimālas izcelsmes embrioniskiem elementiem.
- individualizācija Individuālo un specifisko struktūru un funkciju rašanās embrionālās attīstības laikā.
- adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem.
- kabris kabriolets.
- dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums.
- codium Kodijas - briopsīdu rindas zaļaļģu ģints.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- leikocitoblasts Leikocīta jaunā, embrionālā forma.
- proskolekss Lenteņa embrionālā forma tieši pēc izšķilšanās.
- simpatoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no embrionālām simpātisko nervu šūnām.
- hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
- neiroģenētika Mācība par ģenētisko faktoru ietekmi uz nervu sistēmu, ietverot nervu sistēmas embrionālo attīstību un tos neirālos traucējumus, kam ir ģenētisks pamats.
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
- anaplāzija Maz diferencētu audu rašanās, piem., ļaundabīgos audzējos; šūnu formas pārveidošanās embrionālā virzienā līdz ar to vairošanās spējas pieaugumu.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- neiromērs Muguras smadzeņu embrionālais segments.
- meduloblasts Nediferencēta embrionālās nervu caurules šūna, kas tālāk veidojas par neiroblastu vai spongioblastu.
- disģenēzija Nepareiza orgānu vai audu attīstība embrioģenēzes gaitā un postnatālajā periodā.
- terato- Norāda uz iedzimtu kroplību, patoloģiju embrionālā attīstībā.
- malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai.
- vibrio Nūjiņveida baktēriju vibrionu ģints.
- daudzpirkstība Palielināts pirkstu vai pirkstu falangu skaits rokām vai kājām; pieder pie embrionālās attīstības traucējumiem.
- embrionālisms Parādība, ka dzīvnieka attīstība ir traucēta jau embrionālajā stadijā.
- asintaksija Pareizas embrionālās attīstības traucējums.
- bisekcija Pārgriešana uz pusēm, piem., embriotomijā.
- cenoģenēzes Pazīmes, kas rodas organisma embrionālajā vai kāpura stadijā, organismam pielāgojoties eksistences apstākļiem, un turpmākajā attīstības gaitā izzūd.
- hordokrānijs Pirmais embrionālā galvaskausa aizmetnis muguras stīgas priekšējā galā.
- laminācija Plākšņaina struktūra; embriotomijā augļa galvaskausa sagriešana šķēlēs.
- ārpusembrija orgāni provizoriski orgāni, kas attīstās un funkcionē tikai embrionālās attīstības laikā; dzeltenuma maiss, amonijs, serozais apvalks, alantojs un horijs.
- kataplāzija Retrograda metamorfoze; atrofijas veids, kad audi atgriežas agrākajā stāvoklī, kas tuvāks embrionālajam.
- brahiotomija Rokas nogriešana (sevišķi embriotomijā).
- mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli.
- simpatogoniji Simpātiskās nervu sistēmas embrionālās šūnas.
- Campylobacter fetus šīs ģints suga, kas ierosina vibriozi govīm un aitām.
- augļa ūdens šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- hiperplāzija šūnu skaita palielināšanās; notiek galvenokārt embrionālas attīstības laikā.
- embrionizācija Šūnu vai audu atgriešanās embrionālā stāvoklī.
- onkofetāls Tāds, kas attiecas uz audzēja audiem un embrionālās attīstības laiku.
- embrioloģisks Tāds, kas attiecas uz embrioloģiju.
- prefunkcionāls Tāds, kas attiecas uz embrionālās attīstības periodu, kad veidojas orgānu rudimenti, kas vēl nevar veikt savas specifiskās funkcijas.
- antenatāls Tāds, kas attiecas uz embrionālo periodu, uz periodu pirms piedzimšanas.
- pluripotents Tāds, kas attiecas uz šūnām vai embrionāliem audiem; tāds, kas spēj radīt vairāk nekā vienu šūnu vai audu tipu.
- ārpusembrija Tāds, kas attīstās un funkcionē tikai embrionālās attīstības laikā.
- embrioplastisks Tāds, kas piedalās embrioģenēze.
- postembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības; pēcembrionāls.
- pēcembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības.
- unipotents Tāds, kas spēj savu aktivitāti attīstīt tikai vienā virzienā; embrioloģijā jauna šūna ar jau izteiktām pirmējām diferenciācijas pazīmēm.
- totipotents Tāds, kas spēj savu aktivitāti attīstīt visos virzienos; embrioloģijā šūna, no kuras diferenciācijas veidā var attīstīties visas embrija šūnas.
- epiģenēze Teorija par organismu embrionālo attīstību kā secīgu jaunveidojumu rašanās procesu.
- fetāls Uz augli, embriju attiecīgs, embrionāls.
- melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- brefoplastisks Veidots no embrionāliem audiem vai embrionālās dzīves laikā.
- vibrijs Vibrions.
- desulfovibrio Vibrionu baktēriju ģints.
- lucibacterium Vibrionu tipa nūjiņveida baktēriju ģints.
- anabolija Viens no dzīvnieku organismu orgānu evolūcijas veidiem, organismiem mainoties embrioģenēzes beigās.
- bakteriotripsīns Viens no holeras vibriona fermentiem.
- arhalakse Viens no veidiem, kādā dzīvnieku organisma orgāni evolucionē embrionālu pārmaiņu ceļā, kad orgāna attīstība jau agrā embrioģenēzes stadijā norisinās jaunā virzienā un neatkārto priekšteča attīstību.
- kaulerpa Zalaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas dzimta ("Caulerpaceae").
- sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni.
- priekšniere Zivju un abinieku dīgļa attīstības stadijas embrionāls nieru orgāns.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa brio.