Paplašinātā meklēšana
Meklējam blīvs.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (86):
- Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- kupss Augu cers, blīvs kopums.
- molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
- voiloks Biezs, blīvs velts audums.
- lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu).
- biezens Biezs, blīvs.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
- siena blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
- retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
- vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai.
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
- čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
- koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
- lāns Kaut kas biezs, blīvs.
- stags Kaut kas blīvs, ciets.
- vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- lānājs Ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni.
- tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
- čeburs Ļoti zarains koks, ļoti blīvs krūms.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- meltons Mīksts, blīvs vilnas audums.
- enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts.
- čičunča Nekrāsots, blīvs, izturīgs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā; čičunčā.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- biezs Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
- smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
- pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
- prinelis Plāns, blīvs kokvilnas audums, no kura izgatavo apavus.
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g.
- reteklis Rets, neblīvs audums.
- aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts.
- pablīvs Samērā blīvs.
- pabiezs Samērā piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
- superblīvs Sevišķi blīvs.
- repss Sīki rievots, blīvs vilnas, kokvilnas vai zīda audums.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
- vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
- ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas uzvalku audums.
- zamšāda smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
- zamšs Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
- perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
- gruntszeme Stingrs, blīvs zemes slānis, kārta.
- piknoze Šūnu sarukšana nekrobiozes gadījumā; kodols kļūst blīvs, mazs un pārvēršas bezstruktūras masā, hromatīns intensīvi krāsojas.
- masīvs Tāds, kam ir liela masa, liels apjoms; arī blīvs.
- plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
- irdens Tāds, kas ir porains, šūnains, nav blīvs (par augiem, to daļām).
- skrajš Tāds, kas nav blīvs, biezs (parasti par miglu, mākoņiem).
- plāns Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.); caurredzams.
- rets Tāds, kas nav piesātināts, blīvs (piemēram, par gaisu).
- viegls Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem).
- kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā; arī blīvs, biezs.
- rets Tāds, kurā ir spraugas, kurš nav blīvs (piemēram, par audumu, tīklu).
- biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs.
- firns Vecs, blīvs, rupjgraudains sniegs ar ledus kristāliem, kas veido pārejas formu starp sniegu un šļūdoņa ledu.
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- fajs Vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai, faidešīns.
- biezoknis Vieta, kur cieši, blīvi aug augi (parasti krūmi, koki); blīvs (parasti krūmu, koku) kopums.
- blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
blīvs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV