Paplašinātā meklēšana
Meklējam bailīg.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (72):
- iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
- baisīgi baigi, bailīgi.
- diega dvēsele bailīgs, gļēvs cilvēks.
- bādrai Baismīgi, baigi; bailīgi, nedroši.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- vecs jūras vilks bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks; kādā nozarē pieredzējis cilvēks.
- nebēdnieks Bezbailīgs, varonīgs.
- nebailīgs Bezbailīgs.
- bīkls Bikls, bailīgs (parasti par zirgu).
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- britns Brikns un bailīgs.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- baidīties no savas ēnas būt ļoti bailīgam.
- pusbailīgs Daļēji bailīgs.
- apbārt Daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu).
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- fermamente Droši, bezbailīgi, noteikti.
- fermo Droši, bezbailīgi, noteikti.
- intrepidamente Droši, bezbailīgi.
- drūvīgs Drūms, ierāvies sevī; bailīgs, bikls.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
- zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība.
- puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks.
- galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks.
- apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- iedāžāt Iedomāties ko bailīgu.
- izpluities Kādu laiku (bailīgi) raizēties.
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
- bīlīgs Kautrīgs, bikls, nedrošs, bailīgs.
- patrūkties Kļūt bailīgam, sākt raizēties.
- atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
- bailīgs kā zaķis ļoti bailīgs.
- kā zaķis ļoti bailīgs.
- trucīgs Nedaudz bailīgs.
- angoscioso Nemierīgi, bailīgi, nedroši.
- ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
- ienarrāt Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts.
- ietraucēt Padarīt bailīgu, ietramdīt.
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
- iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes.
- tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis.
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
- drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
- grašīgs Raudulīgs, bailīgs, bikls.
- viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- kā trusītis saka par ļoti bailīgu, nobijušos cilvēku.
- roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs.
- kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs.
- dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
- robustamente Spēcīgi, stipri, droši, bezbailīgi.
- robusto Spēcīgi, stipri, droši, bezbailīgi.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
- bezdūšīgs Tāds, kam nav drosmes, uzņēmības; bailīgs, gļēvs.
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs (par cilvēku).
- jēlnadzis Tāds, kas bailīgi, vārīgiem pirkstiem ķeras pie darba; gļēvnadzis.
- drosmīgs Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
- bēgulīgs Tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs.
- jērlipa Vārgs, bailīgs cilvēks.
- bailīgums Vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbailība Vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa bailīg.