Paplašinātā meklēšana
Meklējam atdarināt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (424):
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- darīt pakaļ atdarināt (kādu).
- taisīt (arī darīt) pakaļ atdarināt (kādu).
- iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
- viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes.
- atdarināšana Darbība, process --> atdarināt.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- ēchokinēzija Dziņa atdarināt otra kustības.
- ēchopraksija Dziņa atdarināt otra kustības.
- ēchomīmija Dziņa atdarināt otra vaibstus.
- koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās.
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji.
- iemēdīt Izķēmoti atdarināt (kāda) izrunu.
- plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu.
- kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju.
- hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni.
- cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu.
- bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni.
- būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
- bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas.
- pakaļskrējējs Līdzskrējējs, atdarinātājs.
- žvīgs Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- kluk Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni.
- au Lieto (bērnu valodā), lai atdarinātu suņa riešanu.
- plik Lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
- rok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas.
- pļok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
- pļop Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
- klok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- klokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- kluk Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- klukš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- brac Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni.
- cup Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- cupiņ Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- cupst Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- klopš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
- plokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu.
- klibic Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas).
- klop Lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
- budī Lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni.
- klipš Lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
- klīr Lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
- klapš Lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
- klār Lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
- cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
- graba Lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
- čirka Lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas.
- čiņ Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu augstāku toņu zvana skaņas.
- pļep Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni.
- čura Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu cepšanas vai vārīšanās skaņas.
- čuru Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas.
- klauks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- kliuks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- klaukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni.
- kliukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni.
- bļekšķēt Lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem.
- pludunč Lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
- kar Lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas.
- bacu Lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni.
- čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
- čira Lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- čira Lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas.
- griba Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
- gribu Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
- pti Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- ptu Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
- kikē Lieto, lai atdarinātu (jauna gaiļa) neskanīgu dziesmu.
- plīks Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- boū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
- bū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
- brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
- brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
- brāks Lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot.
- zliuks Lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni.
- žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- pīk Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- ņiukt Lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- cī Lieto, lai atdarinātu cāļu čiepstēšanu.
- klaukš Lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni.
- čak Lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas.
- čik Lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas.
- bonc Lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi.
- banks Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni.
- blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- čapa Lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- džinks Lieto, lai atdarinātu džinkstošu, šķindošu skaņu.
- ņam Lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem).
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerikī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikirigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikergī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- kikerikū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- kikirigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
- čirk Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
- dir Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
- plinkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
- vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- zlaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko.
- zlaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- spraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot.
- blāgs Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- šnakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- brik Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- blauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ.
- bliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
- čik Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
- ļoku Lieto, lai atdarinātu jāšanas kustības.
- miau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņur Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- braiks Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
- braikt Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
- blast Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni.
- brūkš Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni.
- pļaukš Lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni.
- buh Lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni.
- guldz Lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni.
- čoukst Lieto, lai atdarinātu momentānu darbību.
- čabu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
- čibu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
- čabum Lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni.
- bāc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
- būc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- buh Lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni.
- buk Lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni.
- bacs Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- bact Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badāc Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- bah Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badāc Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
- badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
- čirks Lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
- plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
- čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- špudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
- spudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs.
- šmudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- spudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- šmudauks Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot.
- čipu Lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni.
- pēk Lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas.
- stirkš Lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni.
- dirkš Lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni.
- kūvist Lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas.
- virkš Lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
- plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- čavu Lieto, lai atdarinātu riešanu.
- klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- pī Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- pi-pī Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- ļukš Lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni.
- žvoukst Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot.
- džindž Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni.
- bur Lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem.
- čark Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- čerk Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- čirk Lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām.
- ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu.
- trinks Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
- trinkš Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
- breikš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- blīkt Lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu.
- tfi Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tfū Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpū Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- veu Lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas.
- šast Lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni.
- krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
- šmak Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
- žipst Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
- žakst Lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu.
- ļer Lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot.
- vau-ū Lieto, lai atdarinātu suņa gaudošanu.
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
- klapst Lieto, lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni.
- bļur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- bur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- brāk Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam.
- bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
- bic Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
- buk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas motoram lēni darbojoties.
- bum-bum Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
- braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
- briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
- krabic Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
- krapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
- pļorkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni.
- ļurkā Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- caps Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- capst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- bukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko.
- bac Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- baca Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- bacada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- būkt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ledum plaisājot.
- knakšt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem.
- tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladāks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladaudz Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladaukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- skrapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- trak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem.
- bom Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
- puh Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu.
- klamp Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- pīk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- klunkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
- cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
- čau Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
- fui-iū Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
- kva Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soļu troksni.
- ki Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu.
- kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
- eu Lieto, lai atdarinātu zaķa balss skaņas.
- bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
- ihihī Lieto, lai atdarinātu zirga zviedzienu.
- ga Lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas.
- bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
- din Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas.
- bamm Lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bam.
- bam Lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bamm.
- murr Lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu.
- tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- lik Lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni.
- šņak Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- šņiks Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- plak Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
- krū Lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- pastičo Mākslas darbs, kurā apzināti atdarināts cita laikmeta vai mākslinieka stils.
- atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu.
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- pakaļtaisīts Neīsts, atdarināts.
- neatdarināms Nolieguma divdabis --> atdarināt.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt.
- tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
- atsišķis Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- mīmikrēt Pielāgoties, atdarināt.
- Getlinga ložmetējs pirmais zināmais pusautomātiskais ierocis, kas patentēts ASV 1862. g., vēlāk pārdots un atdarināts visā pasaulē.
- sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- šļakšināt Radīt dažādas skaņas ar muti (par cūkām) vai tās atdarināt.
- atdarinājums Rezultāts --> atdarināt (1).
- robotzivs Robots, kas ārēji izskatās tāpat kā kādas konkrētas sugas zivi un spēj atdarināt tās uzvedību.
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni.
- pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni.
- stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
- gudžarati Sanskrita valodas nozare ar plašu literatūru un laikrakstiem; raksta ar kursīvburtiem, kas atdarināti no devanāgari.
- či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čiga Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
- čigu Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
- knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
- knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
- anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu.
- kariljons Skaņdarbs, kurā atdarinātas zvanu skaņas.
- svaukšēt skaņu verbs (ko mēdz izmantot, lai atdarinātu lidojošu bumbu).
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai.
- amnestiskā apraksija spēja atdarināt kustības, bet nespēja izpildīt tās pēc rīkojuma.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- emulators tas, kas spēj pielāgoties citam, atdarināt, aizstāt citu.
- karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs.
- nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti).
atdarināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV