Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprūpēt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
- apbēdāt Apgādāt, aprūpēt (tālredzīgi).
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- appravīt Apkopt; arī aprūpēt.
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- servisa dzīvoklis dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi.
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- apjuņģāt Izlutināt, aprūpēt.
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- juņģāt Lutināt, aprūpēt.
- apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
- lollītis Mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt.
- uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
- aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
- apdancāt Pārliecīgi aprūpēt.
- sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus.
- aprūpība Process, stāvoklis --> aprūpēt.
- piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.).
- funkcionālais traucējums slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
- pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.
- aprūpes slogs termins, ar kuru apzīmē: 1) spriedzi un stresu, ko izjūt cilvēks, ilgstoši par kādu rūpējoties; 2) fiziskās un emocionālās prasības, sociālos un finansiālos ierobežojumus, ko aprūpes pienākumi rada aprūpētājam (parasti aprūpējot kādu ģimenes locekli mājās).
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt.
- uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt.
- izjemt Uzņemt un labi aprūpēt (ciemiņus).
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste.
- atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi).
- konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
aprūpēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV