Paplašinātā meklēšana

Meklējam apgrūt.

Atrasts vārdos (4):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (124):

dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu.
dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers.
pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu.
bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
karāties kaklā būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda).
mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu.
būt uz kakla būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā.
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu).
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
pretzagļu ierīce ierīce, kas bloķē kādu transportlīdzekļa mezglu vai sistēmu, apgrūtinot tā aizbraukšanu.
immobilaizers Imobilaizers - automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu.
bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana.
ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
dispraksija Kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība.
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
ķimperēties Ķēpāties; nodarboties ar ko apgrūtinošu.
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
brīvzeme Leimaņa novads pretstatā pārējai pagasta un gobas zemei, kas bija apgrūtināta ar reālnastām.
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
grūtums Liels apgrūtinājums.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
atsieties Likt mierā, neapgrūtināt.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot.
gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
nāve Nelaime; apgrūtinājums.
neērts Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
valkāt Parasti savienojumā ar "līdzi": apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
radiopretdarbība Pasākumi, kas pretiniekam liedz vai apgrūtina tā radiotehnisko līdzekļu izmantošanu.
dizartrija Patoloģisks runas traucējums, kas apgrūtina atsevišķu vārdu, zilbju vai skaņu izrunāšanu.
ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
antiloģija Pretrunīgu simptomu kopums, kas apgrūtina slimības diagnozi.
priekšdziedzera hipertrofija priekšdziedzera palielināšanās vecākiem vīriešiem; apgrūtina urinēšanu.
prostatisms Prostatas hipertrofijas simptomu komplekss, kas izpaužas ar apgrūtinātu un biežu urinēšanu.
melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) akmens kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana.
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
sit (arī ņem, rauj) elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
būt uz kakla saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
funkcionālais traucējums slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
par nastu (kādam) tā, ka apgrūtina citus cilvēkus (parasti, nespējot sevi apkopt).
smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu); smacīgs, arī spiedīgs.
smacīgs Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē); tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu).
sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
smacīgs Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par telpu, vidi).
smacīgs Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par gaisu).
neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums.
sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
balasts Tas, kas nav vajadzīgs; tas, kas apgrūtina.
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
kā pineklis pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
pineklis Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
valgs Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu.
sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties.
iztvaicēšanas baseins ūdenskrātuve ūdens savākšanai; ierīko līdzenā apvidū reljefa zemākajā vietā, kad ūdens izvadīšana no ceļa sāngrāvjiem un sānu rezervēm ir apgrūtināta.
kāpt (arī lēkt) uz ancuka uzbāzties, apgrūtināt, piesieties.
kārties kaklā uzbāzties, apgrūtināt.
gāzties virsū uzbāzties; apgrūtināt; piesieties; uzbrukt.
urdzināt Uzmākties, apgrūtināt.
monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.
giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
sociālā pedagoga kompetence zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopums, kas vērsts uz socializēšanās traucējumu mazināšanu vai apgrūtinājumu novēršanu cilvēka uzvedībā.
šauri ganaši zirga eksterjera kļūda – attālums starp žokļa stūriem ir par mazu; šādam dzīvniekam var būt apgrūtināta elpošana.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa apgrūt.