Paplašinātā meklēšana
Meklējam akmeņi.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (319):
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
- vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri.
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus.
- pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi).
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā.
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- umpiens Ar smiltīm, dubļiem un akmeņiem aizpildīta vieta.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
- litoterapija Ārstēšana, kurā tiek izmantoti akmeņi (grieķu lithos).
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
- Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes.
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
- Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži.
- Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži.
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
- bezoārs Bezoāra akmeņi - ieapaļi, no vairākiem slāņiem sastāvoši veidojumi vairāku gremotāju iekšās.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam).
- paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2).
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- triratna Budisma trīs dārgumi - Buda (skolotājs), dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena); trīs dārgakmeņi.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem.
- ķeršas Ceri, pirtsakmeņi.
- nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi.
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
- kamuški Dārgakmeņi.
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- litokollēti Dārgiem akmeņiem izrotāti zīmējumi.
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
- Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
- Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis.
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām.
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- biliprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem; holeprazīns.
- holeprazīns Gaišzaļš pigments, ekstrahējams no žultsakmeņiem.
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
- Gargždi Gargždu sērija - apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai.
- glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.).
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas.
- koljē grezns, parasti neliels, kulons; kaklarota ar dārgakmeņiem.
- oldēja Grundulim līdzīga sīka zivtiņa, kas piezīžas pie akmeņiem.
- triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums.
- Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
- oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu.
- salāts Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāhs.
- salāhs Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāts.
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- iespraidīt Izveidot no akmeņiem krāsnij arkveidīgu augšdaļu.
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
- glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.).
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
- Jesenīki Kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti.
- Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
- Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2456 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
- Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes.
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
- Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti.
- Manghistau Kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m, smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis.
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
- Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi.
- Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
- Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi.
- Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti.
- kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti.
- Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
- ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta.
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā ("Kerry"), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
- Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi.
- stagmalīti Kopējs apzīmējums visiem alās un dobumos sastopamiem lāsakmeņiem, stalaktītiem un stalagmitiem.
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
- Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
- nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju.
- samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes.
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu.
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
- fasešu laukakmeņi laukakmeņi ar ledāja noslīpētām malām.
- paviļas laukakmeņi ēku stūros pamatiem būvēšanas laikā.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- vadakmeņi Laukakmeņi, par kuriem ir zināma to precīza veidošanās vieta un pēc kuriem var noteikt ledāju plūsmas virzienu.
- jūrakmeņi Ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā.
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā.
- ķērpjveida leptogija leptogiju suga ("Leptogium lichenoides"), kas aug uz apsūnojušiem kaļķakmeņiem un koku stumbru pamatnes.
- doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- akmeņaugi Litofīti - augi, kas aug uz klintīm un akmeņiem, gk. aļģes, ķērpji, sūnas u. c.
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- dižakmeņi Ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija.
- pūrgalvis ļoti maza zivs ar lielu galvu (kas mājo Gaujā zem akmeņiem).
- gemmoloģija Mācība par dārgakmeņiem.
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
- grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg.
- sorediozā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia sorediata"), kas aug mežos uz laukakmeņiem.
- Tomina melanēlija melanēliju suga ("Melanelia tominii"), kas aug mežos uz laukakmeņiem.
- uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem.
- kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem.
- velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- špinelis Minerāls, magnija un alumīnija oksīds, kura dzidrie paveidi (piem., cēlšpinelis jeb Bālas rubīns) ir dārgakmeņi.
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi.
- špineļi Minerālu grupa, saliktie oksīdi, kuru dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- lapidācija nāvessoda izpildīšana, nomētājot ar akmeņiem.
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām.
- pagaidu ēka neliela vieglas konstrukcijas ēka, kurai pamatus nebetonē, bet sienas balsta uz ķieģeļu stabiņiem vai akmeņiem.
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
- gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma.
- litonefrīts Nieru iekaisums, kas saistīts ar nierakmeņiem.
- paviļas No akmeņiem veidoti celtnes pamati; pavuļi.
- pavuļi No akmeņiem veidoti celtnes pamati.
- akmeņbruģis No akmeņiem veidots ielas segums.
- atbalstsiena No akmeņiem, ķieģeļiem, betona vai velēnām veidota siena mākslīga reljefa radīšanai un terašu veidošanai; paredzēta grunts horizontālā spiediena uzņemšanai.
- megalītkapi No lieliem akmeņiem celtas kapenes.
- poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
- akmeņot Nomētāt akmeņiem.
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
- soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu).
- nobojot Nostiprināt tīklu (murdu u. tml.) ar akmeņiem.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- oolīts Oolītu formācija, vecāks apzīmējums juras formācijai Anglijā, sevišķi formācijas vidējai un augšējai daļai, kur dominē oolītiski kaļķakmeņi.
- karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
- slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas.
- iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
- klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem.
- piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.).
- aizumpēt Piepildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem.
- aizakmeņots Piepildīts, pieblīvēts ar akmeņiem.
- umpēt Pildīt ar smiltīm, dubļiem, akmeņiem.
- Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu.
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris.
- diopsīds Piroksēnu grupas minerāls, zaļš, plaši sastopams metamorfajos iežos; kristāli - dārgakmeņi.
- ķerešas Pirtsakmeņi.
- ķērši Pirtsakmeņi.
- Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži.
- Pardaosa Plato Gvajānas plakankalnes rietumos ("Mesa de Pardaos"), Kolumbijā, augstums - līdz 910 m, smilšakmeņi un konglomerāti, mitrie tropu meži.
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem.
- Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda).
- kvadrātiskā preisija preisiju suga ("Preissia quadrata"), kas aug uz karbonātus saturošas augsnes un akmeņiem.
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi.
- žļārkšēt Radīt troksni, kāds rodas velkot ķēdi pa cietu, nelīdzenu virsmu (arī akmeņiem).
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās.
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā.
- psefīti rupjgraudainie drupieži (grants, oļi, akmeņi).
- vulkāniskais tufs sablīvējušies un sacietējuši vulkāna izvirduma radīti produkti (pelni, bumbas u. c.); plaši izmanto par būvakmeņiem un izejvielām būvmateriālu rūpniecībā.
- zvirgžņi Sagruzduši krāsns akmeņi.
- kalkulozs saistīts ar akmeņiem, piemēram, žultsakmeņiem.
- acaines Saktis ar "acīm", t. i., ar dārgakmeņiem vai krāsainiem stikliem.
- Mafija Sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi.
- Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra.
- Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
- koraļļu sala sala no mehāniski sadrupušiem koraļļu kaļķakmeņiem un dzīvo koraļļu kolonijām uz koraļļu rifu virsmas (atoli).
- Kešma Sala Ormuza šaurumā ("Qeshm"), Irānā, platība 1330 km^2^, augstums līdz 396 m vjl., kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- skeletains Savienojumā "skeletainā augsne": augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants).
- megalīts Sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā.
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
- akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti.
- isidoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem; isodoms.
- isodoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem.
- būvsmilts Sijātā grants bez akmeņiem.
- bižutērija Sīki juvelierizstrādājumi, rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgakmeņiem un dārgmetāliem.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- Buri Skandināvu mitoloģijā - dievu pirmsencis, dieva Bora tēvs un Odina vectēvs, kas radies no sāļajiem akmeņiem, kurus laizīja govs Audumla.
- juveli Slīpēti dārgakmeņi, pērles, vispārim dārgas rotas.
- juvelis Slīpēts dārgakmens; rotas lieta no dārgakmeņiem, pērlēm un dārgmetāliem.
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
- Ātrais kalns Smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti.
- arkozi Smilšakmeņi, kas sastāv no laukšpata (no 20-25 līdz 75-80%), kvarca un vizlas, kurus sacementējuši hidrovizla, kaolinīts, karbonāti vai dzelzs hidroksīdi.
- grauvaka Smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas.
- spraislīt spraišļus sliet (piemēram, pirts krāsnij, tiltam, no plakaniem akmeņiem).
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai.
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples.
- krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
- pionefrolitiāze Strutas un akmeņi nierē.
- oloties Svaidīties ar akmeņiem.
- troā-mārciņa Svara vienība Anglijā, 373,242 g, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un medikamentiem.
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes.
- parmēlija Šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
- Bangia atropurpurea šīs ģints suga, kas aug upēs straujās vietās uz siekstām un akmeņiem.
- glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni.
- ķists Tā dzirnavu daļa, no kuras graudi birst uz dzirnakmeņiem.
- bezakmens Tāds, kas ir bez akmeņiem, tāds, kas nesatur akmeņus.
- akmeņots Tāds, kur ir daudz akmeņu; tāds, kas veidots no akmeņiem.
- Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas.
- Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m).
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi.
- garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
- paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2).
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2).
- amfibolīti Tumši metamorfi ieži, kuru galvenie minerāli ir amfiboli un plagioklazi; izmanto būvakmeņiem un apdares materiāliem.
- uzgarināt Tvaicēt, lejot ūdeni uz karstajiem pirtskrāsns akmeņiem.
- ureterolitiāze Urīnvadā akmeņi, kas parasti nāk no nieres bļodiņas un iesprūst urīnvadā.
- plukas Uz kokiem un akmeņiem augoši ķērpji.
- uzmest garu uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
- pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- diadēms Valdnieka kronis; galvas rota vainaga veidā ar dārgakmeņiem.
- jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem.
- kristālisks šīferis vecāko formāciju silikātakmeņi: gneiss, vizlas šīfera granulīts u. c., - pa daļai ar sedimentu, pa daļai ar eruptīvu raksturu.
- mūrēšana Veidošana no akmeņiem, ķieģeļiem, betona blokiem u. c. materiāliem ar javas saistījumu.
- rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
- sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis.
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes.
- kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
- kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu.
- Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi.
- Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja.
- koraļļu rifi virsūdens un zemūdens ģeoloģiski veidojumi, kas sastāv no koloniju koraļļu kaļķakmeņiem.
- epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
- bimbari Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
- bimbori Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
- bimbs Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
- heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas.
- ķērpis Zemāko augu nodalījums ("Lichenes"); tajā apvienoti organismi, kuriem ir divas sastāvdaļas - sēnes un aļģes, \~20000 sugu, Latvijā >460 sugu; iedala krevju (aug uz akmeņiem, zemes, kokiem), lapu (aug uz klintīm, koku stumbriem un zemes), krūmu ķērpjos (aug mežos un purvos).
- Mērsrags Zemesrags Rīgas līča piekrastē, Mērsraga novadā, otrs lielākais zemesrags (aiz Kolkasraga) Latvijā, raksturīgi lieli akmeņi krāvumi jūras krastā un jūrā.
- Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums.
- Lejastrāķijas zemiene zemiene Maricas lejteces baseinā, Grieķijā, smilšakmeņi, māli, merģeļi.
- litomantija Zīlēšana ar akmeņiem, dārgakmeņiem un kristāliem dažādos veidos, parasti saistībā ar astroloģiju.
- komētīti Zvaigznēm līdzīgi akmeņi ar zīmēm, kas atgādina komētas.
- apslogas Žagari ar virsū uzliktiem akmeņiem, ar ko apmērktie lini tiek noturēti iekšā ūdenī.
- holecistolitiāze Žultsakmeņu slimība, kad akmeņi atrodas vai veidojas žultspūsli.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa akmeņi.