Paplašinātā meklēšana
Meklējam Os.
Atrasts vārdos (123):
- Os:1
- Osa:1
- Osa:2
- Oslo:1
- Oste:1
- Osva:1
- mOsm:1
- Osaka:1
- Oseka:1
- Osema:1
- Osēra:1
- Osova:1
- Ossyn:1
- Ostra:1
- Osumi:1
- Osuņi:1
- Osečna:1
- Osiuna:1
- Osyuna:1
- Osiune:1
- Osyune:1
- Osiuns:1
- Osyuns:1
- Oskars:1
- Oskila:1
- Oskola:1
- Oskuja:1
- Osmani:1
- Osnens:1
- Osnīši:1
- Osorna:1
- Osorno:1
- Osorns:1
- Ostede:1
- Ostera:1
- Osthof:1
- Ostina:1
- Ostuni:1
- Ostupe:1
- Osveja:1
- Osvīgo:1
- Osagols:1
- Osijeka:1
- Osogols:1
- Osogova:1
- Ostbach:1
- Ostbaha:1
- Ostbaka:1
- Ostende:1
- Ostjora:1
- Ostland:1
- Ostrava:2
- Ostrica:1
- Ostroga:1
- Ostroha:1
- Ostroņa:1
- Ostrova:1
- Ostrovi:1
- Ostrovs:1
- Ostruda:1
- Ostzāna:1
- Osunīši:1
- Osūnīši:1
- Oselshof:1
- Osinovka:1
- Osiņņiki:1
- Osipenko:1
- Oskalūsa:1
- Oslavani:1
- Osmaneli:1
- Osmanije:1
- Osolshof:1
- Ostburga:1
- Osterode:1
- Ostheima:1
- Ostlande:1
- Ostrovna:1
- Ostvorne:1
- Osinovaja:1
- Osipoviči:1
- Osnabrika:1
- Ostaškova:1
- Ostellāto:1
- Osterhūta:1
- Ostervīka:1
- Osthofene:1
- Ostindija:1
- Ostrauski:1
- Ostroroga:1
- Ostrovīši:1
- Ostrovski:1
- Ostrovskī:1
- Ostšešova:1
- Osunskaja:1
- Osvencima:1
- Oskašhamna:1
- Oslofjords:1
- Osmandžika:1
- Ospitaleta:1
- Ossolineum:1
- Osterburga:1
- Osterfelde:1
- Ostravļani:1
- Ostrolenka:1
- Ostrovļani:1
- Ostrovnoja:1
- Ostrovskie:1
- Ostružnica:1
- Oskarshamna:1
- Osterhofene:1
- Ostfilderne:1
- Ostrogožska:1
- Ostrolīdumi:1
- Ostrominsky:1
- Ostrovski-1:1
- Osterburkene:1
- Ostraleidums:1
- Osgordstrande:1
- Kaulacu-Osvis:1
- Lubben-Oschen:1
- Ostermundingene:1
- Ostjakovoguļska:1
- Osterholca-Šarmbeka:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (342):
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Oškoša Apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Osvīgo Apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m.
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
- peltidae Asmaļu dzimtas "Ostomidae" nosaukuma sinonīms.
- rūsganais asmalis asmaļu suga ("Ostoma ferruginea syn. Peltis ferruginea").
- Asvas Asvas ezers - Osvas ezers, atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā.
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
- lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā.
- Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums.
- O Austrumi (vācu "Ost").
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”).
- Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants.
- ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas.
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi".
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m.
- Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
- Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
- ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji.
- ostnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Oste" iedzīvotāji.
- siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
- Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā.
- Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
- sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers.
- Tirifjords Ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains.
- Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers.
- Lielais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 24,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - >3 m; Ostrava ezers; Ostrovas ezers.
- Mazais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m; Ostrovas ezers.
- exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
- Godvina Godvina Ostena kalns - Čogori.
- kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei.
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h.
- Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja.
- Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš.
- Tirdzniecības kanāls kanāls, kas savieno Liepājas ezera ziemeļu daļu ar Baltijas jūru Liepājas pilsētā, garums - 3,4 km; Pilsētas kanāls; Liepājas ezera kanāls; Liepājas Ostas kanāls.
- Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
- Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski.
- Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants.
- Ostrova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" nosaukuma variants.
- Proški Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" otrs nosaukums.
- ostrovnieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovna" iedzīvotāji.
- Ostrauski Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukuma variants.
- GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
- salaka Lašveidīgo kārtas dzimta ("Osmeridae"), 6 ģintis, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga un 1 tās forma.
- čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji.
- Ūsa Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Osa" nosaukuma variants.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m.
- Ostrava ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā.
- Ostrovas ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā.
- osinovkieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" iedzīvotāji.
- Asinovka Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants.
- Asinnīki Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Osiņņiki" nosaukums latgaliski.
- Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants.
- osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji.
- Ostrava Morāvijas Ostrava - šīs pilsētas nosaukums līdz 1949. g.
- rajati Nemusulmaņu nosaukums Osmaņu impērijā no 18. gs.
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu.
- Oslo Norvēģijas filke, platība - 481 km^2^, 647700 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Oslo.
- Akešhusa Norvēģijas filke, platība - 4918 km^2^, 573300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Oslo.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.).
- ose Osa - sievas (vīra) māte.
- ose Osa 1.
- osna Osa 1(1).
- oss Osa 1(1).
- oss Osa 1(2).
- vanga Osa, rokturis, stīpa.
- līkste Osa, rokturis.
- osnains Osains.
- osiens Osājs - ošiem apaugusi vieta, ošu audze.
- ošulājs Osājs.
- oscillācija Oscilācija.
- oscillatoria Oscilatorijas.
- oscillātors Oscilators.
- oscillēt Oscilēt.
- osciloskops Oscilogrāfs mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai.
- oscillografs Oscilogrāfs.
- oscillogramma Oscilogramma.
- oseti Osetīni.
- osetieši Osetīni.
- Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli.
- Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus.
- Borhaurali Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, labības un ražas valdnieks.
- Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
- Donbetirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - ūdeņu un ūdens valstības valdnieks.
- Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars.
- digori Osetīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas rietumu un ziemeļu daļā.
- ironi Osetīnu etnogrāfiska grupa, veido šīs tautas lielāko daļu.
- oset. Osetīnu-; osetīnu valoda.
- Svente Osinovka, Daugavas pieteka.
- mātīte Osiņa uzkāršanai.
- ausiņa Osiņa.
- oši Osis 1.
- ošis Osis 1.
- oši Osis; vīra un sievas vecāku savstarpējs apzīmējums.
- ūss Osis.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- Oskarshamna Oskašhamna, pilsēta Zviedrijā.
- oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā.
- Kristiānija Oslo - Norvēģijas galvaspilsēta, tās nosaukums 1624.-1924. g.
- osmanthus Osmanti.
- dažādlapu osmants osmantu suga ("Osmanthus heterophyllus").
- otomaņi Osmaņi; turki.
- pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā.
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- divans Osmaņu impērijā u. c. valstīs valdnieka padomnieku padome.
- hemianosmija Osmes maņas zudums vienā nāsī.
- Os Osmijs (ķīm. elements).
- osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
- osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
- fragilocīts Osmotiski neizturīgs eritrocīts.
- osmoss Osmoze.
- hiposmoze Osmozes ātruma samazināšanās.
- osmunda Osmundas.
- Fissidens osmudoides Osmundu spārnene.
- karaliskā osmunda osmundu suga ("Osmunda regalis").
- Osogova Osogovas planina - Osogovska planina Balkānu pussalā.
- Ossolineum Osoliņska institūts, poļu bibliotēka un muzejs Ļvivā, kur glabājās reti izdevumi, rokraksti sākot no 12. gs., starp tiem arī svarīgi Latgales muižu dokumenti no 17.-19. gs.
- Osorns Osorno, darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Čīlē.
- Osorna Osorno, pilsēta Čīlē.
- eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars.
- kangars Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs; smilšu paugurs.
- ozs Oss.
- osties Ost (2).
- portofranko Osta (vai piejūras rajons), kurā var ievest un no kuras var izvest preces bez muitas.
- izvedosta Osta, kas kalpo gk. preču eksportam.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas.
- starposta Osta, kurā kuģis iebrauc ceļā uz reisa gala ostu.
- osts Osta.
- port Osta.
- porto Osta.
- Ardabīla Ostāns Irānas ziemeļrietumos, pie robežas ar Azerbaidžānu, platība - 17800 kvadr;atkilometru, 1248000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports.
- tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
- ostgals Ostas gals.
- survey Ostas ierēdņa izdarīta kuģa pārbaude.
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- ostmala Ostas krastmala, ostas mala.
- Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
- Hāpsalu Ostas pilsēta Igaunijā ("Haapsalu"), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Abidžana Ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu "Abidjan", galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju.
- Heistingsa Ostas pilsēta Lielbritānijā ("Hastings"), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šaurumā, 90300 iedzīvotāju (2010. g.).
- ostinieks Ostas strādnieks.
- oststrādnieks Ostas strādnieks.
- ostnieks Ostas uzraugs, kāds, kas dzīvo ostā.
- Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- cementoblasts Osteoblasts, kas veido zoba saknes cementu.
- osteoindukcija Osteoģenēzes veicināšana.
- fibrohondrosteoma Osteohondroma ar bagātīgu fibrozo audu daudzumu.
- OAF Osteoklastus aktivējošais faktors (angļu "osteoclast-activating factor").
- osteopāts Osteopātijas speciālists.
- Ostjora Ostera, pilsēta Ukrainā.
- Ostjora Ostera, upe Ukrainā.
- ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms.
- Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- ošņāt Ostīt (1) - parasti par dzīvniekiem.
- šukstināt Ostīt (par suni), ošņāt.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
- šņukerēt Ostīt, okšķerēt.
- šmukstināt Ostīt, ošņāt (dzenot pēdas).
- šņiperēt Ostīt, ošņāt.
- šņūkāt Ostīt, ošņāt.
- iesnāt Ostīt, šņaukāties.
- šņukāt Ostīt; ošņāt.
- šnūkāt Ostīt.
- sukstēt Ostīt.
- sukstīt Ostīt.
- šukurēt Ostīt.
- šņukāties Ostīties; ošņāties.
- ošņāties Ostīties.
- Ostland Ostlande.
- uzostīt Ostot atrast (par dzīvniekiem).
- pieostīties Ostot ieelpot (smaržu) lielākā daudzumā.
- izostīt Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem).
- ieostīt Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- ostracisms Ostrakisms.
- ostraķisms Ostrakisms.
- Morāvijas Ostrava Ostrava, pilsēta Čehijā, tās nosaukums līdz 1949. g.
- skābaržlapu ostrija ostriju suga ("Ostrya carpinfolia").
- Virdžīnijas ostrija ostriju suga ("Ostrya virginiana"), kas ir ziemcietīgāka.
- Ostroga Ostroha, pilsēta Ukrainā.
- ostropu Ostropu rinda - asku ķērpju rinda ("Ostropales").
- ostropu Ostropu rinda - asku sēņu diskomicēšu klases rinda ("Ostropales").
- Ostraunas ezers Ostrovnas ezers Indras pagastā.
- Ostraunes ezers Ostrovnas ezers Indras pagastā.
- Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
- Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja.
- Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms.
- peltis Peltis ferruginea - rūsganā asmaļa "Ostoma ferruginea" nosaukuma sinonīms.
- Akershūsa Pils Oslo ("Akershus"), celta 1290. g. kā cietoksnis, mūsdienās Norvēģijas valdība to izmanto reprezentācijai.
- Berati Pilsēta Albānijas dienvidos, Osumi labajā krastā, ķarka administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju.
- Aškaša Pilsēta ASV ("Oshkosh"), Viskonsinas štatā, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oskalūsa Pilsēta ASV ("Oskaloosa"), Aiovas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ilinoisas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostende Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Ostende", nl. "Oostende"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē, 70300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Loveča Pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osorno Pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Oni Pilsēta Gruzijā, Rioni kreisajā krastā, pie Osetijas kara ceļa, 3000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Beli Manastira pilsēta Horvātijā ("Beli Manastir"), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belišče Pilsēta Horvātijā ("Belišče"), Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Našice Pilsēta Horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Osijeka Pilsēta Horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valpova Pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džakova Pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baveno Pilsēta Itālijā ("Baveno"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanobio Pilsēta Itālijā ("Cannobio"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Domodosola Pilsēta Itālijā ("Domodossola"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omenja Pilsēta Itālijā ("Omegna"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozimo Pilsēta Itālijā ("Osimo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostellāto Pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostra Pilsēta Itālijā ("Ostra"), Markes reģiona Ankonas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostuni Pilsēta Itālijā ("Ostuni"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stresa Pilsēta Itālijā ("Stresa"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verbānija Pilsēta Itālijā ("Verbania"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villadosola Pilsēta Itālijā ("Villadossola"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amagasaki Pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jao Pilsēta Japānā ("Yao"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 271500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kisivada Pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Moriguči Pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.).
- Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Suita Pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kobe Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Higašiosaka Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, 512200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sakai Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, osta Osakas līča krastā, 832300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Novijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaraiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kuvšinova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buturļinovka Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Oseredas krastos, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alagira Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1850. g.
- Osa Pilsēta Nīderlandē ("Oss"), Ziemeļbrabantes provincē, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivo Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Iwo"), Osunas štatā, 125600 iedzīvotāju (1991. g.).
- Ošogbo Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Osogbo"), Osunas štata administratīvais centrs, 346900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ostermundingene Pilsēta Šveicē ("Ostermundingen"), Bernes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hasanbejli Pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kadirli Pilsēta Turcijā ("Kadirli"), Osmanijes ilā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osmandžika Pilsēta Turcijā ("Osmancik"), Čorumas ilā, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osmaneli Pilsēta Turcijā ("Osmaneli"), Biledžikas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osmanije Pilsēta Turcijā ("Osmaniye"), ila administratīvais centrs, 209300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sumbasa Pilsēta Turcijā ("Sunbas"), Osmanijes ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Toprakale Pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bahče Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dizdži Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 43000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupjanska Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
- Ošaca Pilsēta Vācijā ("Oschatz"), Saksijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ošerslēbene Pilsēta Vācijā ("Oschersleben am Bode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterburga Pilsēta Vācijā ("Osterburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterburkene Pilsēta Vācijā ("Osterburken"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterfelde Pilsēta Vācijā ("Osterfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2540 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterhofene Pilsēta Vācijā ("Osterhofen"), Bavārijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterholca-Šarmbeka Pilsēta Vācijā ("Osterholz-Scharmbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterode Pilsēta Vācijā ("Osterode am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostervīka Pilsēta Vācijā ("Osterwieck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostfilderne Pilsēta Vācijā ("Ostfildern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostheima Pilsēta Vācijā ("Ostheim"), Bavārijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osthofene Pilsēta Vācijā ("Osthofen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostrica Pilsēta Vācijā ("Ostritz"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oskašhamna Pilsēta Zviedrijā ("Oskarshamn"), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- koksnes piltuvene piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis").
- Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā ("Auschwitz"), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes.
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
- lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole.
- Osunīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants.
- Osūnīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants.
- bejs Provinces vietvalža tituls Osmaņu impērijā.
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
- Asinovka Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants.
- ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji.
- Ostrovski-1 Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" kļūdains nosaukuma variants.
- Ostrovski Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukuma variants.
- Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski.
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe.
- tanzimats Sabiedriski politiskās reformas Osmaņu impērijā 1839.-1870. g., kas paātrināja feodālās iekārtas sairumu.
- salaks salaka ("Osmerus").
- ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze.
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
- Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā).
- Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta.
- Goija Spānijas kinobalva, Oskara nacionālais analogs.
- Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula).
- O Starptautisks signāls "Oskar" - nozīmē "cilvēks aiz borta".
- auzu melnā stiebrmuša stiebrmušu suga ("Oscinella frit"), ko sauc arī par zviedru mušu.
- miežu melnā stiebrmuša stiebrmušu suga ("Oscinella pusilla").
- osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām.
- lielvezīrs Sultāna galvenais ministrs Osmaņu impērijā; amatu likvidēja vienlaicīgi ar sultanātu 1922. g.
- salaka Šīs dzimtas ģints ("Osmerus").
- Teksasa Štats ASV ("Texas"), administratīvais centrs - Ostina, platība - 695622 kvadrātkilometri, 26957000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošuna Štats Nigērijā ("Osun"), administratīvais centrs - Ošogbo, platība - 9251 km^2^, 3423500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā.
- oskarots Tāds, kas saņēmis "Oskaru" - Amerikas Kinoakadēmijas balvu.
- Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
- Osmaņu impērija turku valsts, ko 1300. g. Anatolijā (Mazāzijā) nodibināja Osmans I, saira 1918. g.
- Robežniece ūdenstece Preiļu novadā, ietek Ostrovas ezerā.
- Ostrovas grāvis ūdenstece Rušonas pagastā, savieno Lielo Ostrovas ezeru ar Preiļupi.
- Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
- Semani Upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā.
- Ascjora upe Baltkrievijā (robežupe ar Krieviju), Sožas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Ostjora.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Veņovka Upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe.
- Rītupe Upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Oste Upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km.
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju.
- Vidusurāli Urālu zemākā daļa no Osļankas kalna (ziemeļos) līdz Ufas upei (dienvidos), Krievijā, garums - \~400 km, augstums - līdz 993 m, vairākas paralēlas grēdas, stipri denudētas.
- asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas.
- Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki.
- Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe.
- oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu.
- zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Os.