Paplašinātā meklēšana
Meklējam Gara.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- aiz gara laika
- gara (arī garīga, garīgā) barība (arī maize)
- gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība)
- gara acīm skatīt
- gara acis
- gara aristokrātija
- gara bērns
- gara dāvanas
- gara fokusa objektīvs
- gara gaisma
- gara ieroči
- gara mantas
- gara mēle
- gara milzis
- gara seja
- garas acis
- garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība)
- no (svēta) gara
- no svēta gara
- no svētā gara
Atrasts skaidrojumos (244):
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
- Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
- Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants
- Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
- maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai)
- liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks
- luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga
- sielains Gara auguma cilvēks
- sielējs Gara auguma cilvēks
- sielis Gara auguma cilvēks
- streilis Gara auguma cilvēks
- veršte Gara auguma cilvēks
- ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem
- lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās)
- ģilka Gara auguma kalsna meitene
- klaņķis Gara auguma lempis
- šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks
- torģele Gara auguma meitene
- koiza Gara auguma neizskatīga sieviete
- koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete
- koizika Gara auguma neizskatīga sieviete
- škora Gara auguma sieviete
- žeicka Gara auguma un tieva sieviete
- lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
- lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
- lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks
- klemza Gara auguma vārgs cilvēks
- klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks
- strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks
- uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi)
- nooloģija Gara dzīve; dažkārt tā tika dēvēta arī psiholoģija
- žoka Gara gana rīkste
- šķetra Gara kalsna sieviete
- daiga Gara kārts
- daigs Gara kārts
- griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī
- bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā
- maigšis Gara kārts ar ko apmaisīt
- čaksturis Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
- čaksturs Gara kārts ar ko palaidnīgi bērni posta putnu ligzdas
- šāleja Gara kārts augļu noņemšanai
- boštoks Gara kārts laivas vadīšanai
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- bulstaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
- bultaks Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
- bulte Gara kārts, kam ir apaļš gals un ko izmanto zivju zvejā
- peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus
- karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu
- piegāžam Gara laika pēc
- piegāžām Gara laika pēc, skata pēc
- nērags Gara laiva ar plakanu dibenu
- nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār
- plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu
- garmalka Gara malka
- protīmija Gara možums
- vitučka Gara nošuve
- biza Gara nūja
- garkoks Gara nūja
- šamberjers Gara pātaga, ko lieto cirkā vai manēžā
- kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris
- šāleja Gara peļķe
- pneimatisks Gara pilns
- psihognostika Gara psiholoģija 19. gs. izpratnē, atšķirībā no ģenētiskās un dabas zinātniskās psiholoģijas
- šķesne Gara rīkste
- žaizaks Gara rīkste
- žeika Gara rīkste
- žicka Gara rīkste
- žeiga Gara rīkste vai kārts
- stēga Gara rīkste, gara kārts
- žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts
- žņaika Gara rīkste, tieva kārts
- danga Gara rinda
- verģele Gara rinda
- vērģele Gara rinda
- vērza Gara rinda
- valksne Gara rinda, virtene
- verdze Gara rinda; liels bars, daudzums
- ļekata Gara runāšana, mēlnesība
- šāleja Gara sieviete
- žalga Gara sieviete
- furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību
- somatomīmika Gara stāvokļa attēlošana ķermeņa kustībām
- likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā
- aliēnācija Gara traucējums; priekšstatu un jēdzienu sajaukšana, kas ir par cēloni domāšanas kļūdām
- stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu
- longete Gara un šaura komprese; pārsienamā materiāla strēmele
- bedlamisms Gara vājība, ārprāts
- frenastēnija Gara vājums
- kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari
- arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai
- lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2)
- jesni Gara zāle
- cerītis Gara zāle uz ciņa purvainā pļavā
- cērpa Gara zāle, sevišķi purvā; zāles cinis
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai)
- žeiksts Gara, kalsna sieviete
- toirene Gara, neglīta sieviete
- žeiga Gara, neveikla sieviete
- goļa Gara, nodaļās sadalīta perējamā kaste zosīm u. c. putniem
- sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem)
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
- stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai
- begans Gara, resna klūga
- begona Gara, resna klūga
- begonis Gara, resna klūga
- begons Gara, resna klūga
- begune Gara, resna klūga
- beguns Gara, resna klūga
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai
- rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām)
- šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs)
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem
- serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas
- sleida Gara, tieva meitene vai sieviete
- jaikstiņa Gara, tieva sieviete
- bičauka Gara, tieva, bet ļoti izturīga virve laivu vilkšanai
- spīna Gara, tieva, lokana rīkste, stiba
- garoņi Garaiņi
- garaiņas Garaiņi (1)
- gareņi Garaiņi (1)
- tvaikājs Garaiņi, suta
- Garezers Garais ezers Ances pagastā
- Dolgoje Garais ezers Indras pagastā
- Garzis Garais ezers Indras pagastā
- Dolgojes ezers Garais ezers Indras pagastā
- Ilģis Garais ezers Rites pagastā
- Iļģis Garais ezers Rites pagastā
- Ilzas ezers Garais ezers Rites pagastā
- Ilzes ezers Garais ezers Rites pagastā
- Ilzes ezers Garais ezers Rites pagastā
- Garzis Garais ezers Robežnieku pagastā
- Ilzas ezers Garais ezers Turku pagastā
- Akmeņu ezers Garais ezers uz Lietuvas robežas Rites pagastā
- Garenais ezers Garais ezers Vietalvas pagastā
- duselis Garais klepus
- kāšļi Garais klepus
- pertussis Garais klepus
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
- dižandrējs Garais pirksts
- Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- nogalvot Garantēt
- delkrēdere Garantija pret debitora maksātnespēju
- skripturatbildība Garantijas atbildības paveids
- reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim
- reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
- reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
- difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā
- karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
- taljatelles Garas makaronu sloksnītes
- šķesta Garas sievietes palama
- nazenes Garas slidas
- naženes Garas slidas
- cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā
- ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna
- šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru)
- pātari Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības
- pātarojumi Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības
- pātarošana Garas, apnicīgas runas; pamācības
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas
- žurbini Garas, saskaldītas pagales
- maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
- klingas Garas, tievas kājas (cilvēka)
- hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu
- garastaiņš Garastains
- garastes Garastains
- makao Garastainu papagaiļu suga
- dūša Garastāvoklis
- štimme Garastāvoklis
- jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums
- oma Garastāvoklis, noskaņojums
- jušana Garastāvoklis, pašsajūta
- filiņš Garastāvoklis; sajūtas
- urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis")
- aegithalidae Garastīšu dzimta
- aegithalos Garastīšu dzimtas ģints
- Mačulkas III ezers Garasts Šķaunes poagastā
- Mačulkas ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
- Mačuļu ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
- garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai
- Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants
- Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski
- Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
- vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
- Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski
- trinitāte mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā
- trīsvienība parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem
- garancieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
- garancieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
- garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji
- Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa
- Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski
- Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski
- garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
- konfirmācija Sakramentu teoloģijā - rituāls, ar ko Svētā Gara žēlastība jaunā veidā tiek nodota tiem, kas to jau saņēmuši kristībā
- garāžroks samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai
- atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana
- Gratia spiritus sancti Svētā Gara žēlastība
- Aizuniza Karakums tuksnesis Turkmenistānā (_Uňūzdenaňyrky Garagumy_), Dašoguzas vilajetā un Lebapa vilajeta ziemeļos
- garaušnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Garauši" iedzīvotāji
- Baka upe Kanādas ziemeļos, garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī
- binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums
- garancieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
- pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Gara.