Paplašinātā meklēšana
Meklējam Bau.
Atrasts vārdos (50):
- Bau:2
- Bau:1
- Bauči:1
- Bauda:1
- Baugi:1
- Bauku:1
- Baule:1
- Bauņi:1
- Bauri:1
- Bauru:1
- Bausi:1
- Bauta:1
- Bauza:1
- Baubau:1
- Baubis:1
- Baubļi:1
- Baujas:1
- Baukau:1
- Bauska:1
- Bauske:1
- Bauzis:1
- Baucene:1
- Bauhaus:1
- Baukīda:1
- Baumhof:1
- Baunaha:1
- Bauresa:1
- Baurupe:1
- Baušera:1
- Bautina:1
- Bauenhof:1
- Baukalns:1
- Bautelis:1
- Baužmala:1
- Baumanska:1
- Baunatāle:1
- Bauņupīte:1
- Bauriškas:1
- Bauriškys:1
- Baurupīte:1
- Baužupīte:1
- Bauntifula:1
- Amt-Bauske:1
- Baumanabada:1
- Baumholdere:1
- Bauskenburg:1
- Baurdarbunga:1
- Bauschkenborch:1
- Baumgartsbrunna:1
- Ransbaha-Baumbaha:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (606):
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Īslīči apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
- Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
- Code apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs
- Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Uzvara apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas
- Rītausmas apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
- Bārbele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs
- Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Augškalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Bardžūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Grigani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Irbēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Kukuči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Rākani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Šķirāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Stiļķene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Tervidāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Tunkūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Valteķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Zluktene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Ciņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Dāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Guntas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Kundziņkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Rudzukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Strēļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Veizes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Brukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
- Birzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Bukubirzs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Mazbirzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Mazkrievgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pamūša apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pograniča apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Taumaņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Dzimtmisa apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Airītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Juknišķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Lielsvirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Rudeņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Viteikas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Jāņukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Ceļmalnieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Kaģeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Likverteni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Mazbrukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Rīkani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Vidiņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Zulleni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
- Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā
- Viesturi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas
- Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
- Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Ērgļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
- Jancikas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Liellauki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Elektriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Lambārte apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
- Brunavišķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Krievgaļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pīrāgi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Pastališķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Ādžūni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā
- Ceplis apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Jumprava apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Strēlnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
- Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
- Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
- Jaunsaule apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Zvaigzne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
- Aužeļi apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
- Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Budišina Baucene - pilsētas nosaukums sorbu valodā (_Budyšin_)
- kaifs Bauda
- smeķis Bauda
- sukstīt Baudīt
- gardināties Baudīt (kā) garšu
- valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi
- kaifotājs Baudītājs
- gails Baudkārs
- kārumnieks Baudkārs cilvēks
- sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts
- baugs Bauga (2)
- baudžuve Bauģuve
- bauģele Bauģuve
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Baujas dīķis Bauju dīķis Kandavas pagastā
- baušķēt Baukšēt
- baukšis Baukšķis
- bauksnis Baukšķis
- malva Bauma, tenka, apruna
- aizpausties Baumām nokļūt līdz (kam)
- blūva Baumas
- dēkas Baumas, tenkas
- on-dit Baumas, tenkas
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu
- Zygodon baumgartneri Baumgartnera pārzobe
- tenclava Baumotāja, tenkotāja
- tenkotājs Baumu izplatītājs
- Bauenhof Bauņi
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- aizbaurot Baurojot attālināties
- izbaurāt Baurojot izjaukt, iznīcināt
- izbaurot Baurojot izjaukt, iznīcināt
- piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko)
- baurēt Baurot
- nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot; nomaurot (2)
- gaurāt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot
- gaurēt Baurot, neprātīgi kliegt, aurot
- Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā
- Bauschkenborch Bauska
- Bauske Bauska
- Bauskenburg Bauska
- Bawsenburg Bauska
- Bowsenborch Bauska
- Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums
- iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji
- Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums
- Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums
- bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji
- Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
- Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
- bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji
- brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji
- budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji
- Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
- Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
- ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji
- grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji
- Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
- grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji
- Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants
- jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji
- jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji
- klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji
- krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
- kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
- lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji
- panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji
- Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants
- rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
- rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
- sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji
- šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji
- Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants
- tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji
- Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants
- Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
- tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji
- zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji
- Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
- ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji
- ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji
- danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
- liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
- liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
- mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
- Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
- codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji
- dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
- derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji
- elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji
- elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs
- Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
- mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
- reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji
- Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums
- birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji
- bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji
- bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji
- dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji
- lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji
- paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji
- teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
- tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
- ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji
- brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji
- dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji
- gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
- krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji
- mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
- pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji
- pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
- uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji
- Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
- virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
- viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
- bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
- dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
- dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
- dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
- fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
- pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji
- adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji
- auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji
- jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji
- lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
- pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji
- Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants
- strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji
- vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
- viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji
- Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
- garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
- jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
- mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji
- strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
- Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
- bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
- pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
- pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
- Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
- Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums
- Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums
- ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
- nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
- pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji
- briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji
- jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji
- jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji
- kūdrieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji
- mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji
- ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
- strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
- vecsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaule" iedzīvotāji
- zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji
- Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums
- Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski
- klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji
- laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
- piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji
- Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji
- baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji
- bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās
- Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā
- Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
- Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā
- baucis Bauzis
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam
- Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā
- Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- baunēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji
- Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- Verhņaja Cipa Cipas augšteces nosaukums līdz Baunta ezeram
- Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
- radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti
- Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
- Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā
- Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
- Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- krieviņi etniska grupa Latvijā, votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Bārbeles ezers ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā, platība - 11,6 ha
- Asarnica ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Andužu ezers ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Baltezers ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, platība - 3,9 ha
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
- Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 2,8 ha; Aklezers
- Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
- Bautelis ezers Tukuma novada Jaunpils pagastā, platība - 2,2 ha; Bauteles ezers; Bauteļu ezers
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
- Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
- Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
- Iecavas novads izveidots 2004. g. Bauskas rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads; no 2021. g. pagasts Bauskas novadā
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā
- Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- Kļaviņi Kļaviņu ezers - atrodas Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība - 1,3 ha
- Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski
- bauženieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Baužas" iedzīvotāji
- bauņenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji
- Kuhlmannshof Kūlu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Kurmen Kurmenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā
- Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Bankšlavu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Baužklāvu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Gross-Dirden Lieldirdas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Gross-Eckau Lieliecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
- Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
- Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota
- Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
- Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte
- Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
- Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
- Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Mesoten Mežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
- Misshof Misas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
- Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts
- Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
- MVC Mutes veselības centrs (Bauskā)
- Baules loka nacionālais parks nacionālais parks Mali, Kajesas reīona austrumu daļā, Senegālas pietekas Baules kreisā krasta ielokā
- Augstmaņa dzirnavu ezers neeksistē, atradās tagadējā Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha
- Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
- Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
- Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
- Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
- Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
- Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja
- Pamūša Pamūšas skola - apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts
- Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā
- Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
- Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā
- Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā
- Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
- Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
- Paulinenhof Paulīnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- Azare pilsēta Nigērijā (_Azare_), Bauči štata ziemeļu daļā
- Alkaleri pilsēta Nigērijā, Bauči štata dienvidaustrumu daļā
- Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baumholdere pilsēta Vācijā ("Baumholder"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baunaha pilsēta Vācijā ("Baunach"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baunatāle pilsēta Vācijā ("Baunatal"), Hesenes federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ransbaha-Baumbaha pilsēta Vācijā ("Ransbach-Baumbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
- Ixtrum Podu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
- Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs
- Lamžu purvs purvs Bauskas novada Iecavas pagastā, platība - 620 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, kopš 1953. g. iegūst pakaišu kūdru
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
- Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km
- Rīkonu strauts Rīkanu strauts Bauskas novadā
- Rosenhof Rožu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Rot-Ponemun Sarkanpanemunes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs)
- Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi)
- Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
- apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
- Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
- Taurkalnes pagasts tagadējā Valles pagasta nosaukums 1925.-1949. g., tolaik Bauskas apriņķa sastāvā
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas
- Bērzkalnu dīķis ūdenskrātuve Bauskas novada Īslīces pagastā, platība — <1 ha
- Beibežu ūdenskrātuve ūdenskrātuve, kas izveidojusies bijušā kūdras karjera vietā Bauskas novada Vecumnieku pagasta dienvidrietumos uz dienvidiem no Beibežiem un Misas, gar tās austrumu krastu tek Misas upe, kuras ūdeņi tiek izmantoti līmeņa regulēšanā; vairāku sugu ūdensputnu ligzdošanas vieta
- Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
- Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha
- Wiexten Umpartes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā
- Īslīce upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis)
- Iecava upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m
- Bauņu dzirnavu ezers uzpludināts uz Bauņupītes Matīšu pagastā, platība - \~19 ha
- Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
- Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā
- Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Gaidēni Valmieras novada Vaidavas pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Baužmala" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagasta teritorijā
- Alt-Rahden Vecsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
- A7 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle)
- Beibežu purvs zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 676 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 0,7 m
- Lādzēnu tīrelis zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 722 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m
- Malva Zizmas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 9 km
- Sidrabe Zizmas labā krasta pieteka Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 7 km
- Klein-Sorgen Zorģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bau.