Paplašinātā meklēšana
Meklējam Asa.
Atrasts vārdos (41):
- Asa:1
- Asaba:1
- Asači:1
- Asago:1
- Asahi:1
- Asaka:1
- Asama:1
- Asama:2
- Asana:1
- Asapa:1
- Asare:1
- Asari:1
- Asasa:1
- Asajta:1
- Asadīje:1
- Asahana:1
- Asakura:1
- Asalūje:1
- Asamaka:1
- Asarājs:1
- Asariņs:1
- Asariņš:1
- Asarupe:1
- Asatīga:1
- Asalluhi:1
- Asangaro:1
- Asansola:1
- Asanvari:1
- Asareits:1
- Asarītis:1
- Asarnica:1
- Asadābāda:1
- Asahigava:1
- Asampšena:1
- Asanakess:1
- Asamankese:1
- Asase-Afua:1
- Asailandija:1
- Asaisstūris:1
- Asankrangva:1
- Asarezeriņš:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (302):
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
- Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
- Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
- Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
- Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
- Ancene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
- Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
- Asadīje apdzīvota vieta Irānā (_Asadīyeh_), Dienvidhorasānas ostānā
- Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
- Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
- Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos
- Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
- harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā
- filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne
- harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem
- harisa Asa mērce, ko gatavo no tomātiem, olīveļļas, pipariem un sāls
- dārga Asa purva zāle
- acība Asa redze, uzmanība
- dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss
- skaudre Asa šķautne
- rempe Asa tabakas smaka
- invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
- kājgrieži Asa zāle
- batālija Asa, arī ilgstoša diskusija
- bukkūla Asa, cieta zāle
- cūksers Asa, cieta zāle; vilkkūla
- skrējējs Asa, duroša sāpe
- diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem
- tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka
- gnīde Asa, nodrāzta vai netīra āda
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem)
- cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu)
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
- jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula")
- auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe
- asaga Asaka
- osaka Asaka
- asagots Asakains
- asakaiņš Asakains
- asakāts Asakains
- asakots Asakains
- Thea assamica Asamas tējaskrūms
- krosasambleris Asamblera translators, kurš datorā ģenerē programmu cita tipa datora komandās
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei
- osara Asara
- kobris Asara un ķīša apzīmējums
- kobrs Asara un ķīša apzīmējums
- asarājs Asarains
- asarots Asarains
- Melnezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
- Asaru ezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
- dakrioīds Asarām līdzīgs
- dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas
- dūciņas Asaras, raudāšana
- Asarītis Asareits
- Asarīšu ezers Asareits, ezers Ņukšu pagastā
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
- vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē
- vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji
- Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
- Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
- Assern Asari
- Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā
- asars Asaris
- aseris Asaris
- bieršķis Asaris
- asara Asaris ("Perca fluviatilis")
- Asarītis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā
- Rubeņu ezers Asarīšu ezers Mārcienas pagastā
- Rubenis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā
- Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā
- Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
- Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
- Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
- aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm)
- lakrimācija Asarošana
- asarāt Asarot
- rasot Asarot
- izasarot Asarot un pārstāt asarot
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu
- dakriolīts Asaru akmens, konkrements asaru ceļos
- dakriopioze Asaru aparāta strutošana
- dakrioadenīts Asaru dziedzera iekaisums
- dakrioadenektomija Asaru dziedzera izgriešana
- percidae Asaru dzimta
- gymnocephalus Asaru dzimtas ģints
- perca Asaru dzimtas ģints
- stizostedion Asaru dzimtas ģints
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
- Ašaru kalns Asaru kalna neprecīzs nosaukuma variants
- kanalikulīts Asaru kanāla iekaisums
- dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija
- dakriosolenīts Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums
- dakriostenoze Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums
- dakriocistīts Asaru maisa iekaisums
- dakriocistoptoze Asaru maisa noslīdējums
- dakriocistektāzija Asaru maisa paplašināšanās
- dakriocistotomija Asaru maisa pārgriešana
- konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu
- dakriocistostenoze Asaru maisa sašaurinājums
- dakriocistektomija Asaru maisa sienas izgriešana
- dakriocistocēle Asaru maisa trūce
- dakriohelkoze Asaru maisa un asaru kanāliņa čūlošana
- dakriocistosiringotomija Asaru maisa un deguna un asaru vada pārgriešana
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
- dakrioma Asaru punkta aizsprostojums, kas izraisa asarošanu
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- perciformes Asarveidīgo kārta
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Xiphiidae"), 1 ģints, 1 suga
- stichaeidae Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā kā apakšdzimtu dažkārt iekļauj lentzivju dzimtu
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
- naucrates Asarveidīgo kārtas ģints
- perccottus Asarveidīgo kārtas ģints
- pomatomus Asarveidīgo kārtas ģints
- thunnus Asarveidīgo kārtas ģints
- trachinus Asarveidīgo kārtas ģints
- trachurus Asarveidīgo kārtas ģints
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
- caurājs Asas durstošas sāpes ķermenī
- cauras Asas durstošas sāpes ķermenī
- caurējs Asas durstošas sāpes ķermenī
- asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai)
- asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos)
- caudura Asas sāpes ķermenī
- caurdura Asas sāpes ķermenī
- caurdure Asas sāpes ķermenī
- iedura Asas sāpes ķermenī, caurdure
- iedure Asas sāpes ķermenī, caurdure
- caurais Asas sāpes ķermenī; caurdure
- caurdurējs Asas, durstošas sāpes
- dūrējs Asas, durstošas sāpes
- dūrienis Asas, durstošas sāpes
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes
- sāpulis Asas, pēkšņas sāpes
- sāpums Asas, pēkšņas sāpes
- Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
- Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Kalnezers Divpīļu ezers Asares pagastā
- Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
- Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā
- Zuju ezers ezers Asares pagastā, platība - 16,0 ha, dziļums - līdz 8,2 m
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
- Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers
- Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha
- Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
- Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis
- Asarezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš
- Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
- Asarītis ezers Ropažu novada Ropažu pagastā, platība 7,5 ha; Asarīšu ezers; Asaru ezers
- Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
- Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
- ĢA Ģenerālā Asambleja (ANO ĢA)
- Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina
- Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, robežojas ar Asamas un Nāgālendas štatu, kā arī ar Butānu, Ķīnu un Mjanmu, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, hindi, angļu
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji
- asarieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Asare" iedzīvotāji
- Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums
- patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
- asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji
- dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari
- barameči Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām
- bari Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām
- Kalna Kalna ezers - Divpīļu ezers Asares pagastā
- Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
- Baraili grēda kalnu grēda Indijā, Asamas, Nāgālendas un Manipuras štatā, augstākā virsotne - 2080 m
- Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus
- Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers
- astainā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum caudatum")
- parastā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum europaeum"), kas konstatēta arī Latvijā
- kurkumi Kurkumu zāles, kumeļpēdas ("Asarum")
- Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
- Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
- kumeļa pēdi parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- cūkpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- kumeļpēdiņas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- kumeļpēdiņš Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- mežpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palagzde Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palagzdene Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palagzdenes Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- palegzdi Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- piparlapas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- piparnāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- pipernājas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- pipernāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- pipernājs Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
- Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā
- Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka
- Asadābāda pilsēta Afganistānas austrumos (_Asadābād_), Konaras vilajeta administratīvais centrs
- Asankrangva pilsēta Ganā (_Asankrangwa_), Rietumu reģionā
- Asamankese pilsēta Ganas dienvidos (_Asamankese_), Austrumu reģionā, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Asana pilsēta Guamā (_Asan_), salas rietumu piekrastē
- Amringa pilsēta Indijā (_Amring_), Asamas štatā
- Badarpura pilsēta Indijā (_Badarpur_), Asamas štata dienvidrietumu daļā
- Imphāla pilsēta Indijā, Asamas kalnu ielejā, Manipuras krastos, Manipuras štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Barpeta pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Džorhāta pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Lumdinga pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Nagaona pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Nagasona pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Sibsāgara pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Tezpura pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Tinsukija pilsēta Indijā, Asamas štatā
- Dispura pilsēta Indijā, Asamas štata administratīvais centrs, 2000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Dibrugarha pilsēta Indijā, Asamas štata austrumu daļā
- Bongaigaona pilsēta Indijā, Asamas štata rietumu daļā
- Behāli pilsēta Indijā, Asamas štata ziemeļaustrumu daļā
- Gauhātī pilsēta Indijā, Asamas štatā, 957000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ain el Aseda pilsēta Irākā (_ʻAyn al Asad_), Anbāras muhāfazā
- Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē
- Asadābāda pilsēta Irānā (_Asad Ābād_), Hamadānas ostānā
- Asago pilsēta Japānā (_Asago_), Hjogo prefektūrā
- Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
- Asahigava pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Okajama pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Asana pilsēta Korejas Republikā (_Asan_), Čhunčhonnamdo provincē
- Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
- Sentasafa pilsēta Lielbritānijā ("St Asaph"), Velsā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Asaba pilsēta Nigērijā (_Asaba_), Deltas štata administratīvais centrs, 68700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Asaka pilsēta Uzbekistānā (_Asaka_), Andidžonas vilojata dienvidu daļā
- lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas
- Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
- Delta Štats Nigērijā ("Delta"), administratīvais centrs - Asaba, platība - 17698 kvadrātkilometri, 4098400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums
- asamieši tauta, Asamas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti
- kačari tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi
- mikiri tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Afāras ieplaka tektoniska ieplaka Austrumāfrikā, Etiopijas ziemeļaustrumos un Džibutijā, ietver Asala ezeru (155 m zjl.)
- Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
- Asahana upe Indonēzijā (_Asahan_), Sumatras salā, iztek no Tobas ezera, ietek Malakas šaurumā
- Asahi upe Japānā (_Asahi-gawa_), Okajamas departamentā, ietek Seto jūrā
- Osais Stiurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukuma variants
- Osais Styurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukums latgaliski
- Varkovas ezers Vārkavas ezers Prodes un Asares pagastā
- Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
- kula viena no ietekmīgākajām vāmačaras - "kreisās rokas" tantrisma - sektām, kas izplatīta Indijas Asamas, Rietumbengālas un Kašmiras štatos
- Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā
- Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Asa.